8. Jūnijs 2000 /NR. 23 (176)
Par ārvalstu pieredzi konstitucionālo problēmu risināšanā

Par ārvalstu pieredzi konstitucionālo problēmu risināšanā

No atzinuma "Efektīvas tiesību

tuvināšanas konstitucionāla

un administratīva veicināšana

un dalība Eiropas Savienībā"

Fragments no PHARE programmas ietvaros Valtera van Dama ( Walter van Dam ) vadītās ekspertu komisijas izstrādātā atzinuma "Efektīvas tiesību tuvināšanas konstitucionāla un administratīva veicināšana un dalība Eiropas Savienībā"

(..) 3. Konstitucionālās un

likumdošanas problēmas,

kas rodas, valstīm esot

Eiropas Savienības loceklēm

 

3.1. Vispārīgi

Šī sadaļa dod vispārēju ieskatu konstitucionālās un tiesību sistēmas problēmās, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā.

Eiropas Kopienu (EK) tiesiskās kārtības attīstība vairākos aspektos konkurē ar moderno nacionālo valstu pamatpieņēmumiem. EK regulāciju koncepts bija jaunievedums starptautiskajās tiesībās; tiesisks instruments, kas spējīgs tieši radīt tiesības un pienākumus dalībvalstu pilsoņiem un valdībām. "Pašrealizējošu" līguma noteikumu ideja bija pazīstama starptautiskajās tiesībās, bet to izmantoja visai reti. (..)

Tālejošas sekas radošajā lietā Van Gen en Loos Eiropas Tiesa nodibināja Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā Līgums) noteikumu tiešā efekta principu. Ja Līguma noteikums ir skaidrs, precīzs un neprasošs tālāku īstenošanu no kopienu vai dalībvalstu puses, šāds noteikums rada tiesības un pienākumus tieši indivīdiem. Vēl vairāk, EK tiesības aicina nacionālās tiesas atbalstīt šīs tiesības arī tad, ja tās nonāk pretrunā ar nacionālajām tiesībām. Lietā Costa v. ENEL Eiropas Tiesa izskaidroja, ka šī tiešā efekta un pārākuma prasība ir attiecināma ne tikai uz tiem likumiem, kas ir pieņemti pirms EK Līguma spēkā stāšanās, bet arī uz vēlāk pieņemtiem nacionāliem likumiem. Dažām duālistiskām valstīm, kā Itālijai un Vācijai, šī pēdējā prasība radīja problēmas. Šajās valstīs EK Līgums ieguva saistošu spēku, tikai pamatojoties uz parlamenta pieņemtu implementējošu aktu, pielīdzinātu nacionālam likumam, pamata. (..)

EK tiesības ir arī pārākas par nacionālās konstitūcijas noteikumiem, kā Eiropas Tiesa to ir noteikusi International Handelshesellschaft un citās lietās. Tiesa, šis jautājums ir aizskarts reti. Lielākā daļa no lietām, kur jautājums skāra nacionālās konstitūcijas noteikumus, bija saistīts ar īpašuma tiesībām un dzīvesvietas izvēli, ko garantē Vācijas Pamatlikums. Šajās lietās Eiropas Tiesa noteica, ka nacionālo pamattiesību prasības nevar tikt lietotas kā arguments pret Kopienas tiesību pārākumu. Tomēr Tiesa šādās lietās izmanto pašas Kopienas pamattiesību doktrīnu, kuras rezultāti ir ļoti līdzīgi tiem, kādus sasniegtu Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa. (..)

Dalības Eiropas Savienībā tiesiskās un konstitucionālās prasības ir daudz nozīmīgākas nekā EK tiesību piemērošana Latvijā un pat nozīmīgākas nekā to pārākums un tiešais efekts.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties