Par patvaļīgās būvniecības objekta nojaukšanu

Lieta Nr. C-32 2182-02

C-397-03/3

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Ozoliņa ar sekretāri K.Zloju, piedaloties prokuroram U.Kozlovskim, 2003. gada 21. maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, A.Pumpura ielā 1, civillietu Elvīras Krjukovas sūdzību par Rīgas domes 2002. gada 11. jūnija lēmumu Nr. 1410 par patvaļīgās būvniecības objekta Rīgā, Brīvības ielā 120, nojaukšanu, tiesa

konstatēja:

2002. gada 11. jūnijā Rīgas dome pieņēmusi lēmumu Nr. 1410 par patvaļīgās būvniecības objekta Rīgā, Brīvības ielā 120, nojaukšanu. Sūdzībā un sūdzības papildinājumos norāda, ka Rīgas dome, pieņemot lēmumu, nav izvērtējusi konkrētā gadījuma apstākļus un būvniecības objekta nojaukšanas lietderību, bet gan vadījusies tikai no formāliem apstākļiem par to, ka būvatļauja būvdarbu uzsākšanai nebija saņemta.

Rīgas dome lēmuma pieņemšanas procesā nav apsvērusi citas patvaļīgās būvniecības novēršanas iespējas, piemēram, būves konservāciju Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būvniecības likuma 30. panta 4. daļā paredzētās pašvaldības tiesības pieņemt lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu ir saistītas ar mērķi novērst apdraudējumu, ko rada patvaļīgās būvniecības objekts, vai būvniecības procesa laikā pieļauto citu personu tiesību aizskārumu. Konkrētajā gadījumā minēto apstākļu esamība nav konstatēta.

Tāpat norāda, ka Administratīvo aktu procesa noteikumu 21. punkts nosaka iestādes pienākumu, piemērojot tiesību normas, izmantot dažādas tulkošanas metodes, tai skaitā teleoloģisko, noskaidrojot tiesību normas jēgu, lai ar attiecīgo tiesību normu sasniegtu lietderīgu un taisnīgu mērķi. Savukārt 24. punkts paredz: ja, tulkojot tiesību normu atbilstīgi dažādām metodēm, iespējams sasniegt dažādus rezultātus, jāpiemēro tā tulkošanas metode, ar ko konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu. Lēmums nojaukt būvniecības objektu Rīgā, Brīvības ielā 120, nav ne lietderīgs, ne taisnīgs. Šāda lēmuma pieņemšana nav taisnīga attiecībā pret sūdzības iesniedzēju apstākļos, kad citos gadījumos, konstatējot patvaļīgu būvniecību, šāda sankcija nav piemērota. Rīgas dome, nolemjot nojaukt patvaļīgās būvniecības objektu, ir nostādījusi sūdzības iesniedzēju diskriminējošā stāvoklī attiecībā pret citiem patvaļīgās būvniecības objektu īpašniekiem Rīgas pilsētā.

Kā redzams no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvinspekcijas izsniegtā patvaļīgās būvniecības gadījumu saraksta, 2002. gadā Rīgas pilsētā ir atklāti 154 patvaļīgās būvniecības gadījumi, no kuriem 50 ir jaunbūves. Nevienā no šiem gadījumiem, pat attiecībā uz jaunbūvēm, kur objekta iespējamā bīstamība un apdraudējums ir lielāks, nav pieņemts lēmums par patvaļīgās būvniecības objekta nojaukšanu.

Starptautisko cilvēktiesību dokumentos, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktais vienlīdzības princips ir tulkojams paplašināti. Tas saprotams ne tikai kā aizliegums diskriminēt personu tādu apstākļu dēļ, kuriem ir absolūts raksturs, tas ir, rases, ādas krāsas, dzimuma, politiskās, reliģiskās vai citas pārliecības, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa dēļ.