Foto: A.F.I.

Vispārīgie vai vispārējie tiesību principi un CL 5.pants

Vispirms būtu jānoskaidro terminoloģisks jautājums attiecībā uz jēdzienu “vispārīgie”. Latviešu literārajā valodā tiek izmantoti divi līdzīgi vārdi “vispārējs” (vispārējais) un “vispārīgs” (vispārīgais), kas apzīmē vispārinājumu, t.i., attiecinājumu uz visiem vai daudziem.2 Taču starp šiem diviem vārdiem pastāv būtiska jēdzieniska atšķirība. Ar vārdu “vispārējs” saprot tādu, “kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visu, visu”.3

Savukārt ar vārdu “vispārīgs” – tādu, “kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm)”.4 Tātad ar jēdzienu “vispārīgs” ir jāsaprot kādas parādības apraksts “galvenos (īsos, lielos, vispārīgos) vilcienos – pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno”5 savukārt ar jēdzienu “vispārējs” – tiek apzīmētas īpašības, kas piemīt vai tiek attiecinātas uz visiem vai lielāko daļu.

Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, vai CL 5.panta pieprasa izmantot tiesību principus, kas nedetalizētā veidā apraksta tikai vispārējas, būtiskas īpašības un pazīmes lielos, vispārīgos vilcienos, uzsverot galveno, vai arī likumdevēju interesējušas tādas īpašības, kas ir visaptverošas. Domājams, ka likumdevēja vēlme ir bijusi dot tiesības tiesai izšķirt strīdu, pamatojoties uz tādām īpašībām vai pazīmēm, kas ir visaptverošas, t.i., kas veido pamatu pamatus. Tādēļ turpmāk šajā rakstā tiks lietots jēdziens “vispārīgie tiesību principi”.

Tā kā šā raksta mērķis nav veikt pilnīgu un vispusīgu vispārīgo tiesību principu izpēti, tad aprobežosimies ar to vispārīgu apskatu,6 lai noskaidrotu to piemērošanas iespēju CL 5.p. izpratnē.

Latviešu literārās valodas vārds “princips” ir cēlies no latīņu valodas principium – sākums, pamats; primus – pirmais un capere – tvert, tādējādi apzīmējot to, “kas ir sākumā vai pamatā”.7

Kas ir vispārīgie tiesību principi?