Tiesu prakse, nosakot sodus pēc Krimināllikuma 233. panta 3. daļas

Augstākās tiesas (AT) Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu apkopojusi tiesu praksi, nosakot sodus pēc Krimināllikuma 233.panta 3.daļas – par šaujamieroča, munīcijas, sprāgstošas vielas vai spridzināmās ietaises izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pasūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.

Apkopojuma autori, izvērtējot sodu praksi, secina, ka gan valsts apsūdzības uzturētāji, gan tiesājamie ar spriedumiem kopumā ir apmierināti, jo no visām krimināllietām apelācijas kārtībā pārsūdzēti 7 spriedumi, apelācijas protests iesniegts vienā krimināllietā. Tāpat secināts, ka tiesu noteiktie sodi kopumā ir pamatoti. Sodu noteikšanas prakse minētās kategorijas krimināllietās valstī ir vienveidīga un stabila. Nosakot sodus, tiesas ņēmušas vērā konkrētās krimināllietas apstākļus, apsūdzētā personību, noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas un citus apstākļus.

AT vispārinājuma rezultātus apspriedīs seminārā ar apgabaltiesu tiesnešiem. Apkopojums nosūtīts Ģenerālprokuratūrai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, lai ar to iepazītos Latvijas Republikas tiesas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedra.

Baiba Dārzniece, AT sabiedrisko attiecību konsultante