Mag.iur. Andrejs Judins, LPA Krimināltiesību katedras docents, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: no personiskā arhīva |
2000.gada 26.septembrī Lietuvas Seims apstiprināja jaunu Kriminālkodeksu, kas šā gada 1.janvārī stājās spēkā, aizstājot 1961.gadā pieņemto likumu. Tādējādi visās trīs Baltijas valstīs krimināltiesiskās attiecības tiek reglamentētas ar jauniem likumiem. 1961.gadā pieņemtie padomju kriminālkodeksi tika radīti pēc viena standarta, un principiālu atšķirību starp tiem nebija. Turpretim jaunus likumus Baltijas valstu likumdevēji pieņēma, brīvi izvēloties paraugus un prioritātes. Protams, ievērojot mūsu ģeogrāfisko tuvumu un kopējo vēsturi, Baltijas valstu krimināltiesībām ir daudz kopīgu pazīmju, tomēr ir arī atšķirības un nianses, kurām ir vērts pievērst uzmanību.
Kaimiņvalstu krimināltiesību pārzināšana ir svarīga vismaz trīs iemeslu dēļ.
Pirmkārt, atrodoties vienā ģeogrāfiskajā telpā, mūsu tiesību aizsardzības institūcijām aktīvi jāsadarbojas, lai efektīvi cīnītos pret noziedzību un novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Zināšanas par līdzīgo un atšķirīgo krimināltiesībās tādu sadarbību atvieglo un padara efektīvāku.
Otrkārt, kaimiņvalstu normatīvajos aktos paredzētās juridiskās konstrukcijas var palīdzēt attīstīt mūsu krimināltiesības, novērst nepilnības un radīt jaunus tiesību institūtus, kas efektīvāk aizsargās sabiedriskās attiecības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.