Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Nobeigums. Sākums “JV” 25.11.2003., Nr. 42

Trešā lieta, kas skāra direktīvas 83/189 iedarbību, bija Unilever Italia SpA v. Central Food SpA30 lieta. Šīs lietas apstākļi ir līdzīgi CIA Security lietas faktiem. Arī šajā lietā tika aplūkots direktīvas 83/189 iespaids uz tādu nacionālo normu piemērošanu, kas nav tikušas paziņotas Komisijai. Taču šis strīds attiecās uz līgumtiesību normām. (Salīdzinājumam: CIA Security lietā strīda risinājums bija atkarīgs no tiesību normām, kas varētu tikt uzskatītas par publisko tiesību normām, un daļā dalībvalstu to izpildi regulē valsts pārvaldes iestādes).

Lietā Unilever Italia SpA v. Central Food SpA prasītājs bija apņēmies atbildētājam piegādāt olīvu eļļas kravu. Kad tā tika piegādāta, atbildētājs atteicās par to maksāt, norādot, ka olīveļļas etiķetes neatbilst Itālijas likumos noteiktajām prasībām. Atšķirībā no CIA Security lietas, Unilever lietā par noteikumu projektu Komisijai bija paziņots, taču pretēji Direktīvas prasībām nebija ievērots periods pēc paziņošanas, kura laikā noteikumi netiek pieņemti un ieviesti praksē.