Universālā jurisdikcija un noziegumi pret cilvēci

Jūlija Jerņeva, LU Juridiskās fakultātes studente, “Sorainen Law Office” jurista asistente, — “Jurista Vārdam”

Foto: Aksels Tuklers

Starptautiskās kriminālatbildības princips nav radies spontāni. Gluži otrādi, tas galvenokārt atspoguļo nosacīti jaunu, bet jau plaši atzītu pasaules uzskatu. Izpratni par starptautisko justīciju raksturo cilvēka tiesību un brīvību aizsardzība. Šī aizsardzība ir universāla, vispārpieņemta, un ar to saistītās intereses nav atkarīgas no valstu robežām. Tomēr, kaut arī pastāv šāda universāla interese, cilvēktiesību pārkāpumi vēl joprojām ir novērojami un kari paliek pasaules miera un stabilitātes galvenais apdraudējums. Tādējādi vienīgā iespēja nodrošināt mieru un drošību ir kontrolēt situāciju, t.i., nodrošināt soda neizbēgamību par noziegumiem, ko starptautiskā sabiedrība uztver kā visai cilvēcei nepieņemamus.

Universāls risinājums šai problēmai ir tikai viens — patstāvīgas neatkarīgas starptautiskās kriminālās tiesas izveidošana. Jau 1872. gadā Gustavs Muanjē izteica ideju par tādas tiesas izveidi1. Taču prakse rāda, ka politiskie apsvērumi dažreiz prevalē pār tiesisko un morālo pamatojumu un ne visas valstis piekrīt šādas tiesas visaptverošajai jurisdikcijai.

Tāpēc šajā rakstā autore noskaidro, vai starptautiskās publiskās tiesības atļauj valstīm piemērot universālu jurisdikciju. Šis jautājums tiks aplūkots plašākā nozīmē, pievēršoties dažādiem universālās jurisdikcijas aspektiem, piemēram, tās saistībai ar erga omnes pienākumu pārkāpšanu, universālās jurisdikcijas piemērošanas priekšnosacījumiem. Autore analizē universālās jurisdikcijas sistēmas elementus, raksta gaitā pievēršas universālajai jurisdikcijai, kas pamatojas uz konvencionālā rakstura normām, t.i., aut dedere aut judicare principu, un noskaidro, vai paražu tiesības aizliedz valstīm tiesāt noziedzniekus, pamatojoties uz šo principu. Kā pēdējās tiek analizētas Lotus un Nuclear Tests lietas šajā kontekstā. Taču, lai sašaurinātu raksta tēmu, autore aplūko universālo jurisdikciju tikai kontekstā ar noziegumiem pret cilvēci2.

Universālās jurisdikcijas princips nozīmē valstu tiesības vai arī pienākumu tiesāt personas, kas tiek turētas aizdomās par noteiktu, sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu neatkarīgi no noziedznieka, nozieguma upura pilsonības, kā arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas.