Augstākās tiesas plēnuma loma Krimināllikuma normu tulkošanā

Foto no personiskā arhīva

Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, – “Jurista Vārdam”

Sakarā ar izmaiņām likuma “Par tiesu varu” 49.panta otrajā daļā aktuāls ir kļuvis jautājums par Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma (tiesnešu kopsapulces) tiesībām veidot vienveidīgu tiesu praksi likuma normu piemērošanā valstī un kāda nozīme šajā ziņā ir Augstākās tiesas plēnuma lēmumiem, it īpaši Krimināllikuma normu tulkošanā – par to šajā rakstā.
Konstitucionālais princips nosaka, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā (Latvijas Republikas Satversmes 91.pants) un uzliek par pienākumu visām Latvijas Republikas tiesām vienādi tulkot likuma normas un veidot vienveidīgu tiesu praksi vienu un to pašu likuma normu piemērošanā. Tas nozīmē: jāpanāk tāda situācija tiesu praksē, ka līdzīgi noziedzīgi nodarījumi tiek kvalificēti saskaņā ar vienu un to pašu Krimināllikuma pantu vai panta daļu (punktu).
Ar līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem jāsaprot tādi kriminālsodāmi vainīgas personas izdarīti nodarījumi, kuru objektīvās un subjektīvās pazīmes ir vienādas un kuru kvalifikācija realizējama, piemērojot vienu un to pašu Krimināllikuma pantu vai panta daļu (punktu).
Tas nozīmē, ka Krimināllikuma normu piemērošana visciešākā veidā ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, bet no pareizas nodarījuma kvalifikācijas savukārt ir atkarīga taisnīga soda noteikšana vainīgajam noziedzīgā nodarījumā. Saskaņojot šos nosacījumus, tiesas spriešanā tiek īstenots viens no krimināltiesību galvenajiem principiem – taisnīguma princips.