Mag.iur. Inga Krekele, Baltijas Krievu institūta Tiesību zinātņu katedras lektore, – “Jurista Vārdam”

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr. 10, 16.03.2004.

Foto: no personiskā arhīva

Raksta pamatā ir maģistra darbs, kura zinātniskā vadītāja ir Starptautiskās krimināltiesas tiesnese profesore Anita Ušacka un recenzents Satversmes tiesas tiesnesis profesors Romāns Apsītis.
Jāpiezīmē, ka šis pants var piedāvāt risinājumu vēl vienai problēmai – apžēlošanai, kas ir noteikta daudzu valstu konstitūcijās. Par šo problēmu Francijas Konstitucionālā padome (Conseil Constitutionnel) paziņoja, ka “ievērojot to, ka statūtu 103.pants paredz valstij, kas izteikusi gatavību pieņemt Starptautiskās krimināltiesas notiesātu personu, iespēju papildināt nosacījumu tā uzņemšanai; šie nosacījumi var būtiski ietekmēt ieslodzījuma ilgumu un termiņu”. No iepriekš minētā izriet, ka, paziņojot savu gatavību uzņemt notiesātās personas, Francija var papildināt tai pieņemamus nosacījumus, sevišķi attiecībā uz nacionālās likumdošanas piemērošanu, ja jāīsteno piespriestais ieslodzījums; tas var arī paredzēt, ka notiesātās personas var tikt atbrīvotas no visa vai daļas piespriestā soda izciešanas, izmantojot apžēlošanas iespēju; rezultātā statūtu 10.daļas nosacījumi nav pretrunā ar būtiskākajiem nacionālās suverenitātes īstenošanas nosacījumiem, ne arī ar Konstitūcijas 17.pantu.²⁰ Sekojot šai Romas statūtu 103. panta interpretācijai, var secināt, ka valstij nav nepieciešams grozīt savas konstitūcijas pantus saistībā ar apžēlošanas institūciju. Tai vajag tikai informēt tiesu par apžēlošanas nosacījumiem, sevišķi ja valsts vai valdības vadītājs var īstenot apžēlošanu vai sekot procedūrai, kas var mainīt ieslodzījuma ilgumu, kas noteikts ar statūtiem.