Administratīvais process pašvaldībās: problēmas un risinājumi

Ik gadu, sākoties ziemai, pēkšņi uzsnieg un izrādās, ka attiecīgie ceļu dienesti nav paspējuši savlaicīgi sagatavoties, lai sāktu piesnigušo ceļu tīrīšanu. Kaut kas līdzīgs notika saistībā ar Administratīvā procesa likumu. 2004.gada 1.februārī tas “pēkšņi” stājās spēkā. Likuma normas sāka darboties arī pašvaldībās, radot ievērojamu apjukumu. Neapšaubāmi šī likuma pieņemšana ir solis pretī demokrātiskai valstij, kad būtiski tiek sakārtotas valsts un fizisko un privāto juridisko personu attiecības, bet tomēr jāpiekrīt Voltēram, kurš savulaik teicis, ka diezin vai atradīsies kaut viena tauta, kurai būtu labi likumi¹. Saistību tiesībās centrālais jēdziens ir līgums un ar tā noslēgšanu un izpildes procedūrām saistītās problēmas, bet administratīvā procesa tiesībās šāds jēdziens ir administratīvais akts. Tāpēc, runājot par Administratīvā procesa likuma ievērošanas un piemērošanas problēmām pašvaldībās, aplūkošu tās caur administratīvā akta prizmu.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pašvaldības lēmumu veidi

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 41.panta pirmo daļu vietējās pašvaldības dome (padome) lēmumus pieņem saistošu noteikumu, nolikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā vai arī ieraksta sēdes protokolā un datē ar to pieņemšanas dienu.