Kāda ir civilprocesa attīstība Latvijā

Asoc. prof. Gvido Zemrībo, zvērināts advokāts,  augstākās kvalifikācijas klases tiesnesis, – “Jurista Vārdam”

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr. 19, 25.05.2004.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Par tiesas spriešanu,  spriedumiem un tiesneša atsevišķām domām

Neapšaubāmi, pats svarīgākais visā tiesas darbā, kādēļ tiesa vispār eksistē, ir lietas pareiza izspriešana. Šis darbs vainagojas ar tiesas nolēmumu. Starp nolēmumiem pats svarīgākais tiesas dokuments ir spriedums. Kā rakstīja Bukovskis: “Ar tiesas spriedumu mēs saprotam tiesas gala slēdzienu, tiesas galīgo nolēmumu, kas izšķir pēc būtības prāvnieku strīdīgās materiālo tiesību attiecības.”
Runājot par sprieduma būtību un nozīmi, sevišķi strīdi un problēmas it kā nerodas, bet ļoti būtiska evolūcija ir saskatāma sprieduma taisīšanas kārtībā.
1938.gada CPL noteica, ka, noklausījies puses, miertiesnesis taisa spriedumu, kas faktiski ir rezolūcija, ko nekavējoties pasludina prāvniekam, bet sarežģītās lietās rezolūcijas pasludināšanu varēja atlikt ne ilgāk kā uz 7 dienām. Spriedums galīgā veidā bija jāizgatavo, ja to lūdza kāds no prāvniekiem vai tika iesniegta apelācija (CPL 181., 192. un 195.p.). Sprieduma noraksts bija jāizsniedz ne vēlāk kā septītajā dienā pēc lūguma iesniegšanas. Attiecībā uz apgabaltiesām CPL bija teikts, ka pēc mutiskās sacīkstes nobeigšanas tiesneši iziet sevišķā istabā, kur, apsprieduši caurlūkoto lietu, taisa spriedumu. Šajā gadījumā viens no tiesnešiem uzrakstīja rezolūciju, kuru pasludināja klātesošajiem prāvniekiem (CPL 794.p., 802.p.).
Sarežģītā lietā vai arī tādā, kurā vajadzīgs ilgi apspriesties, tika atļauts atlikt rezolūcijas taisīšanu līdz tiesas sēdei, par ko priekšsēdētājs atklāti paziņoja (804.p.). Tiesas rezolūciju pasludinot, priekšsēdētājs noteica dienu, kurā varēja iepazīties ar tiesas spriedumu. Sprieduma izgatavošanas maksimālais termiņš bija viens mēnesis no rezolūcijas pasludināšanas dienas.
Latvijas CPK noteica, ka spriedumu taisa tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Izņēmuma gadījumos sevišķi sarežģītās lietās motivēta sprieduma taisīšanu varēja atlikt uz laiku ne ilgāku par trim dienām (CPK 193.