8. Jūnijs 2004 /NR. 21 (326)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu neatkarības elementi Latvijā un Eiropā

Tiesu neatkarības elementi Latvijā un Eiropā


Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Inese Kalniņa, Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta direktore, – “Jurista Vārdam”

Nozīmīgais notikums tiesu neatkarības nostiprināšanā šogad bija Tiesu administrācijas izveidošana. 2004.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta pieņemtais “Tiesu administrācijas nolikums”, ar kuru ir noteikti jaunās iestādes uzdevumi, funkcijas un kompetence. Tiesu administrācijas galvenais mērķis ir veikt rajonu (pilsētu) tiesu, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un administratīvās apgabaltiesas organizatorisko vadību.
Nākamais posms tiesu neatkarības nostiprināšanā ir saistīts ar Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Savukārt likumprojektā viens no būtiskākiem jautājumiem ir Tieslietu padomes izveidošana, tās sastāva un kompetences noteikšana.
Šī gada 7.maijā tieslietu ministre Vineta Muižniece ar rīkojumu izveidoja darba grupu Tiesu iekārtas likumprojekta izvērtēšanai. Darba grupas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mihails Pietkevičs, TM valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa un Tiesu administrācijas direktore Ilona Beierbaha un šī raksta autore.
Darba grupa pirmajā sēdē izskatīja jautājumu par Tiesu iekārtas likumprojektā paredzētās Tieslietu padomes vietu un lomu Latvijas tiesu sistēmā.
ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties