Valsts atbildība pret starptautisko kopienu

Dipl. iur. Debora Pāvila – “Jurista Vārdam”

Turpinājums. Sākums “JV” Nr.25,
6.07.2004., Nr.26, 13.07.2004.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šeit jāatzīmē, ka gandrīz visi tiesas identificētie pienākumi erga omnes, izņemot agresijas aizliegumu, ir tādi pienākumi, kuru pārkāpuma tiešie upuri nav valstis, bet gan cilvēku grupas vai atsevišķi indivīdi. Tātad prasībām par šo pienākumu pārkāpumu ir piemērojams prasības nacionalitātes noteikums.
Barcelona Traction lietā Starptautiskā tiesa vēlreiz apstiprināja uzskatu, ko tā pauda South West Africa lietās, ka vienīgi starptautiska līguma režīma ietvaros trešajai valstij jeb netieši cietušajai valstij var būt tiesība celt prasību pret valsti, kas pārkāpusi daudzpusēju pienākumu.
Tādēļ Starptautiskās tiesas veikums Barcelona Traction lietas spriedumā attiecībā uz pienākumiem erga omnes pelnīti nodēvēts par tukšu žestu.³⁸
Varētu, protams, izvirzīt pretargumentus, ka tāda Barcelona Traction lietas sprieduma 91.rinkopas interpretācija ir maldinoša³⁹ vai ka iepriekšminētais attiecas uz pagājušā gadsimta 70.gadiem, bet neatbilst tiesiskajai situācijai mūsdienās. Turpmākā starptautisko tiesību attīstība, jo īpaši Starptautisko tiesību komisijas izstrādātie Panti par valsts atbildību, tomēr pierāda pretējo.

Starptautisko tiesību komisijas panti par valsts atbildību

2001.gadā Starptautisko tiesību komisija pieņēma Pantus par valsts atbildību, kodificējot un progresīvi attīstot starptautiskās paražu tiesības valsts atbildības jomā.