Žurnāls: Latvijas cilvēktiesības

24. Augusts 2004 /NR. 32 (337)

Latvijas cilvēktiesības

2004.gada 2.ceturksnis

Valsts cilvēktiesību biroja apkopojums

Sūdzību izskatīšana VCB

Sūdzības par bērna tiesībām

Cilvēktiesību problēmu apskats Latvijā

Īres maksas paaugstināšanas ierobežojuma termiņa pagarināšana
Iedzīvotāju informēšana par kārtību, kādā no miruša cilvēka tiek izņemti audi vai orgāni transplantācijai
No ieslodzījuma vietām atbrīvojušos personu tiesības saņemt apģērbu un materiālo pabalstu
Piespiedu ārstēšanas piemērošanas termiņu noteikšana
Novērošanas kameru izmantošana publiskās un privātās vietās

VCB organizētie pasākumi

Diskusija par specializētā civildienesta ierēdņu tiesībām saņemt speciālo pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā
Eiropas ombuda vizīte Latvijā

Izbraukumi un pārbaudes saistībā ar bērna tiesību ievērošanas nodrošināšanu

VCB veiktās pārbaudes internātskolās

VCB saņemtās un izskatītās rakstveida sūdzības un sniegtās mutvārdu konsultācijas 2004. gada 2. ceturksnī (tabula)

¹ Tiesības uz privāto dzīvi aizsargā ļoti plašu tiesību loku. Viens no tiesību uz privāto dzīvi aspektiem ir personas tiesības uz autonomiju – tiesības pašam izlemt par sevi, savām darbībām. Autonomija attiecas arī uz personas tiesībām pašam lemt par savu ķermeni. Tiesības uz privāto dzīvi ietver arī personas tiesības uz fizisko integritāti, kas nozīmē arī aizsardzību pret cilvēka ķermeņa fizisku aizskaršanu. Aizsardzība pret fizisku aizskaršanu ietver arī aizsardzību pret ārstēšanu bez piekrišanas vai pretēji pacienta gribai. Līdz ar to pacienta tiesības izlemt piekrist vai nepiekrist ārstēšanai ir atzītas par vienu no pamata cilvēktiesībām.

Sūdzību izskatīšana Valsts cilvēktiesību birojā

2004. gada 2. ceturksnī Valsts cilvēktiesību birojā (turpmāk – VCB) saņemtas 295 rakstveida sūdzības un sniegtas 654 mutvārdu konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
No šajā laika periodā izskatītajām rakstveida sūdzībām ir atrisinātas 52 sūdzības, izbeigtas ar ieteikumu – 240, bet kā nepamatota atteikta 21 sūdzība.
Tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, arī 2004. gada 2. ceturksnī lielākais sūdzību skaits – 43, saņemts par personas tiesību uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu pārkāpumiem. Lielākā daļa no šīm sūdzībām ir par iespējamiem pārkāpumiem krimināllietas tiesvedības procesā un krimināllietās, kad stājies spēkā tiesas spriedums. Par šo jautājumu sniegtas arī 56 mutvārdu konsultācijas.
Vairākas sūdzības tika saņemtas par drošības līdzekļa – apcietinājuma termiņa – pagarināšanas likumību un ilgstošo uzturēšanos apcietinājumā.
VCB saņēma sūdzību no apcietinātā A. par to, ka tiesa viņam pēc likumā paredzētā maksimālā apcietinājuma termiņa – 1 gads un 6 mēneši – beigām ir pagarinājusi drošības līdzekli – apcietinājumu vēl uz 6 mēnešiem, uz tiesas sēdi neizsaucot pašu apcietināto.
Pamatojoties uz varbūtību, ka ir pārkāptas personas tiesības uz brīvību, VCB lūdza Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu izvērtēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pieņemtā lēmuma pamatotību un likumību.
Atbildes vēstulē Senāts skaidroja, ka apcietinātajam A. bija iespēja izteikt savu viedokli par drošības līdzekļa pagarināšanu. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā bija saņemts apcietinātā A. rakstisks iesniegums, kurā viņš izklāstīja apstākļus, kuru dēļ viņam būtu maināms drošības līdzeklis – piemēram, ir pastāvīga dzīvesvieta, apgādībā mazgadīga meita, tiks nodrošināts darbs u.c. argumenti.
Tā kā no Augstākās tiesas Senāta atbildes VCB neguva informāciju, kādos gadījumos apcietinātais tiek aicināts uz tiesas sēdi un kādos tiek pieņemti rakstiski argumenti, VCB sazinājās ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju ar lūgumu izskaidrot nacionālo tiesu praksi. Noskaidrojās, ka gadījumos, kad tiesā tiek saņemts tiesneša lūgums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu, sākotnēji par to tiek informēts apcietinātais un viņam tiek piedāvāts savus argumentus iesniegt rakstveidā (kā šajā gadījumā). Ja apcietinātais atsakās no rakstveida procesa un lūdz rast iespēju viņa dalībai tiesas sēdē, tādos gadījumos tiesa izsauc apcietināto uz tiesu. Tā kā likuma norma pašreizējā redakcijā ir samērā jauna, tiesu praksē nav bijuši daudz gadījumi, kad apcietinātais izteiktu vēlmi piedalīties tiesas sēdē.
Likums tieši nenosaka, ka apcietinātais uz tiesas sēdi būtu jāizsauc obligāti. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos norāda, ka nebrīvē esošai personai ir jābūt iespējai atbildēt uz prokurora vai tiesneša iesniegtajiem lūgumiem un tiesai adresētajiem pierādījumiem. VCB uzskata: ja apcietinātais izsaka vēlmi piedalīties tiesas sēdē, tad šāda iespēja tiesai ir obligāti jānodrošina. Taču attiecībā uz konkrēto gadījumu VCB konstatēja, ka tiesa ir rīkojusies likuma robežās.
VCB saņēma sūdzību no apcietinātās C. un viņas aizstāvja par to, ka apcietinātā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā (ĪAI) atradās 40 dienas. Liepājas pilsētas prokuratūra atbildē VCB norādīja, ka tik ilga atrašanās izolatorā bija saistīta ar C. advokāta aizņemtību, kādēļ nebija iespējams viņu nopratināt, gan arī sakarā ar to, ka viņai bija nepieciešams ierasties tiesā kā likumiskajam pārstāvim viņas dēla apsūdzības lietā. Atkārtotā sūdzībā VCB C. norādīja, ka atkārtoti tika pārvesta no Iļģuciema cietuma uz Liepājas ĪAI, kur atradās no 2004. gada 14. februāra līdz 22. martam, turklāt šajā laika periodā ar viņu netika veiktas nekādas procesuālas darbības. Prokurors apmeklēja C. tikai 33. dienā un ignorēja viņas izteiktos lūgumus.
Satversme nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās ir aizliegta. Latvija ir pievienojusies arī virknei starptautisko dokumentu, kuros ir noteikts spīdzināšanas aizliegums – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, Konvencijai pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu.
VCB īpaši satrauca fakts par personas C. ilgstošu turēšanu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. VCB uzskata, ka nav pieļaujams turēt apcietinātās personas ĪAI ilgāk par 10 diennaktīm vai izņēmuma gadījumos 20 diennaktīm, īpaši tādos izolatoros, kuros ir slikti sanitārie apstākļi (tas attiecas arī uz Liepājas ĪAI). Nesamērīgi ilga personas turēšana šādos apstākļos ir vērtējama kā cilvēka cieņu pazemojoša apiešanās no valsts puses, kas ir cilvēktiesību pārkāpums.
VCB nosūtīja vēstuli Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram ar lūgumu pievērst uzmanību šim gadījumam un veikt pārbaudi par prokurora rīcību, ilgstoši turot C. Liepājas ĪAI. Virsprokurors veica pārbaudi un atbildē VCB informēja, ka prokuroram norādīts turpmāk nepieļaut apcietināto personu ilgstošu turēšanu ĪAI.
36 rakstveida sūdzības 2004. gada 2. ceturksnī tika saņemtas par personu tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu iespējamiem pārkāpumiem. Visvairāk rakstveida iesniegumu – pa 12 – saņemts no brīvības atņemšanas vietām un izmeklēšanas cietumiem. Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, sūdzības visbiežāk ir par neprofesionālu medicīniskās palīdzības sniegšanu ieslodzījuma vietās un par pārvietošanu no vienas ieslodzījuma vietas uz citu. Tiek lūgts arī izskaidrot iespēju sūtījumos un pienesumos saņemt personīgo apģērbu un korespondenci. Saistībā ar Valsts policiju vairāki iesniegumi saņemti par policijas darbinieku pretlikumīgām darbībām – fizisku iespaidošanu. Šo jautājumu izskatīšanā VCB cieši sadarbojas ar Valsts policijas Iekšējās drošības biroju. Vairumā gadījumu personu sniegtā informācija tomēr neapstiprinājās, un Iekšējās drošības biroja Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļa pieņēma lēmumu atteikt ierosināt krimināllietu.
Viena sūdzība tika saņemta par personu tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu iespējamiem pārkāpumiem sociālās aprūpes institūcijās un patversmēs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

0 KOMENTĀRI

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"