Ilze Spūle, LU Juridiskās fakultātes studente, – “Jurista Vārdam”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nobeigums. Sākums
“JV” Nr.32, 24.08.2004.

14. No iepriekš minētā ir skaidri redzams, ka visas tiesību normas ir savstarpēji saistītas (viens jēdziens izriet no otra, otrs no trešā utt., paverot neskaitāmas iespējas šo jēdzienu skaidrojumu meklējumiem). Teorētiski visai tiesību sistēmai būtu jābūt harmonizētai un saskaņotai. Diemžēl prakse ne vienmēr saskan ar teoriju. Tātad varētu doties vēl tālākos meklējumos un detalizētāk noskaidrot valsts un pašvaldības iestādes⁸ vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības jēdziena saturu.
15. Latvijas Universitātes sniegtais atzinums, atbildot uz kādas valsts akciju sabiedrības uzdoto jautājumu par tās iepirkuma komisijas locekļu statusu, bija visnotaļ vienkāršs – “valsts akciju sabiedrības izveidotās iepirkuma komisijas locekļi savā darbībā nevar pieņemt administratīvus aktus un neveic citas valsts amatpersonām raksturīgas funkcijas”. Tātad esam nonākuši līdz trešajai valsts amatpersonas pazīmei, kas ir “tiesības izdot administratīvos aktus”.
16. Administratīvā akta jēdziena legāldefinīcija ir meklējama Administratīvā procesa likumā (APL)⁹ (pirms šī likuma spēkā esošajos Administratīvo aktu procesa noteikumos lietotā definīcija bija līdzīga¹⁰). Saskaņā ar APL 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir [1] uz āru vērsts [2] tiesību akts, ko [3] iestāde izdod [4] publisko tiesību jomā attiecībā [5] uz individuāli noteiktu personu vai personām, [6] nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Lai personas pieņemto lēmumu varētu uzskatīt par administratīvo aktu, jābūt izpildītām visām šīm obligātajām pazīmēm.
17. Administratīvā akta pazīme [1] “uz āru vērsts” nozīmē, ka tiesību akta sekām ir jābūt vērstām uz personu vai personām ārpus attiecīgās iestādes.
– [2] Tiesību akts ir darbība, kuras rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas tiesiskās attiecības¹¹, tiesību akts ir tiesisks noregulējums, kurš tiesiskā veidā nosaka attiecīgo fizisko vai juridisko personu tiesības vai pienākumus vai tiesiskās attiecības ar kādu lietu¹².
– Administratīvā akta pazīme [3] “izdod iestāde” (skat. iepriekš, raksta 12.punkts un 8.atsauce) administratīvi procesuālo normu izpratnē, kas jēdzienu izprot plašāk, var atšķirties no izpratnes citos normatīvajos aktos. Galvenā iestādes pazīme ir tās administratīvi procesuālā rīcībspēja¹³.
– Tiesību aktam ir jābūt izdotam (veiktam) [4] publisko tiesību jomā. Publisko tiesību jomā iestāde darbojas tad, kad piemērojamā tiesību norma pieder pie publiskajām tiesībām (tiesību zinātnē pastāv vairākas publisko un privāto tiesību norobežošanas teorijas). Likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” pieder pie publiskajām tiesībām.
– Tiesību akts ir izdots attiecībā [5] uz individuāli noteiktu personu vai personām, t.i., adresātu¹⁴, ja tas nosaka individuāla, konkrēta gadījuma tiesisko regulējumu. Lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem tiek pieņemts katrā konkrēta iepirkuma procedūrā atsevišķi, nosakot konkrētu pretendentu, kas saskaņā ar likumā un nolikumā ietvertajiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem ir uzvarējis (t.i., atbilst pasūtītāja izvirzītajām kvalifikācijas un tehniskajām prasībām un ir atbilstoši saimnieciski izdevīgākais vai ar zemāko piedāvāto cenu), vai arī izbeidzot (pārtraucot) iepirkuma procedūru bez rezultātiem.
– Administratīvajam aktam ir [6] jānodibina, jāgroza, jākonstatē vai jāizbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai jākonstatē faktiskā situācija.