Tieslietu padomes Eiropā: tendences un modeļi
Leidenas universitātes Juridiskās fakultātes konstitucionālo un administratīvo tiesību profesors Vims Fūrmans
ANO Attīstības programmas un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas projekta “Atbalsts tiesu sistēmai” ietvaros mūsu valsts tiesneši un citi juristi, kā arī Saeimas deputāti tika iepazīstināti ar tieslietu padomes institūtu – funkcijām un uzdevumiem. Galvenais eksperts šajās diskusijās bija Vims Fūrmans, Leidenas universitātes profesors, kurš ir izstrādājis plašu pētījumu par tieslietu padomēm dažādās Eiropas valstīs. “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem iepazīties ar šā pētījuma kopsavilkumu.
Dažādās Eiropas valstīs tieslietu jomā darbojas speciālas padomes, kas nosauktas par Tieslietu padomēm vai Maģistrāta padomēm. Šīs institūcijas parasti ir starpnieki starp valdību un tiesu varu, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību. Eiropas Savienības valstīs Tieslietu padomēm ir atšķirīgas pilnvaras. Dažās valstīs tās darbojas kā tiesnešu iecelšanas un disciplinārlietu padomes (piemēram, Francijā un Itālijā), citās tās iesaistās tiesu budžeta un vispārējā (finansiālā un administratīvā) menedžmentā, kā arī nodarbojas ar izglītošanas, datorizācijas un telpu jautājumiem (piemēram, Zviedrijā un Dānijā).
Pašreiz Eiropā ir tendence dibināt Tieslietu padomes tajās valstīs, kurās līdz šim par tiesu un tiesu sistēmas menedžmentu un budžetu atbildēja ministrija: 1998.gadā Tieslietu padomi izveidoja Īrijā, bet 1999.gadā – Dānijā. Nīderlande savu Tieslietu padomi (Tiesu administrācijas padome) nodibināja tikai nesen – 2002.gada 1.janvārī1. Šajā rakstā aplūkoti dažādo Eiropas Tieslietu padomju veidi un pazīmes. Īpaša uzmanību pievērsta Tieslietu padomes publiskajai vai konstitucionālajai atbildībai par ES valstu tiesu sistēmu menedžmentu, kā arī situācijai tajās valstīs, kurās Tieslietu padome vēl nav izveidota. ES valstīs, kurās nav izveidota Tieslietu padome, atbildība par tiesu sistēmas administrēšanu vēl nesen gūlās uz Tieslietu ministriju (vai valdību), kas atbild parlamenta priekšā. Tieslietu padome maina šo iepriekšminēto atbildības formu. Tā izraisa pārmaiņas varas konstitucionālajā līdzsvarā.
Šeit minētais pētījums tika veikts pēc Nīderlandes valdības pasūtījuma. 1998.gadā Nīderlandes tieslietu ministrs vēlējās salīdzinošu pētījumu par dažādu Eiropas Tieslietu padomju vietu un lomu, kas būtu pamats un pamatojums Nīderlandes Tieslietu padomes izveidošanas plāniem. Šis raksts apkopo dažus no interesantākajiem Nīderlandes ziņojuma elementiem2. Nīderlandes plāni un vēlākā Tieslietu padomes izveidošana 2002.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.