28. Septembris 2004 /NR. 37 (342)
Citu pieredze
Tieslietu padomes Eiropā: tendences un modeļi

Tieslietu padomes Eiropā: tendences un modeļi

Leidenas universitātes Juridiskās fakultātes konstitucionālo un administratīvo tiesību profesors Vims Fūrmans



ANO Attīstības programmas un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas projekta “Atbalsts tiesu sistēmai” ietvaros mūsu valsts tiesneši un citi juristi, kā arī Saeimas deputāti tika iepazīstināti ar tieslietu padomes institūtu – funkcijām un uzdevumiem. Galvenais eksperts šajās diskusijās bija Vims Fūrmans, Leidenas universitātes profesors, kurš ir izstrādājis plašu pētījumu par tieslietu padomēm dažādās Eiropas valstīs. “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem iepazīties ar šā pētījuma kopsavilkumu.

1. Par Tieslietu padomēm

Dažādās Eiropas valstīs tieslietu jomā darbojas speciālas padomes, kas nosauktas par Tieslietu padomēm vai Maģistrāta padomēm. Šīs institūcijas parasti ir starpnieki starp valdību un tiesu varu, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību. Eiropas Savienības valstīs Tieslietu padomēm ir atšķirīgas pilnvaras. Dažās valstīs tās darbojas kā tiesnešu iecelšanas un disciplinārlietu padomes (piemēram, Francijā un Itālijā), citās tās iesaistās tiesu budžeta un vispārējā (finansiālā un administratīvā) menedžmentā, kā arī nodarbojas ar izglītošanas, datorizācijas un telpu jautājumiem (piemēram, Zviedrijā un Dānijā).
Pašreiz Eiropā ir tendence dibināt Tieslietu padomes tajās valstīs, kurās līdz šim par tiesu un tiesu sistēmas menedžmentu un budžetu atbildēja ministrija: 1998.gadā Tieslietu padomi izveidoja Īrijā, bet 1999.gadā – Dānijā. Nīderlande savu Tieslietu padomi (Tiesu administrācijas padome) nodibināja tikai nesen – 2002.gada 1.janvārī1. Šajā rakstā aplūkoti dažādo Eiropas Tieslietu padomju veidi un pazīmes. Īpaša uzmanību pievērsta Tieslietu padomes publiskajai vai konstitucionālajai atbildībai par ES valstu tiesu sistēmu menedžmentu, kā arī situācijai tajās valstīs, kurās Tieslietu padome vēl nav izveidota. ES valstīs, kurās nav izveidota Tieslietu padome, atbildība par tiesu sistēmas administrēšanu vēl nesen gūlās uz Tieslietu ministriju (vai valdību), kas atbild parlamenta priekšā. Tieslietu padome maina šo iepriekšminēto atbildības formu. Tā izraisa pārmaiņas varas konstitucionālajā līdzsvarā.
Šeit minētais pētījums tika veikts pēc Nīderlandes valdības pasūtījuma. 1998.gadā Nīderlandes tieslietu ministrs vēlējās salīdzinošu pētījumu par dažādu Eiropas Tieslietu padomju vietu un lomu, kas būtu pamats un pamatojums Nīderlandes Tieslietu padomes izveidošanas plāniem. Šis raksts apkopo dažus no interesantākajiem Nīderlandes ziņojuma elementiem2. Nīderlandes plāni un vēlākā Tieslietu padomes izveidošana 2002.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties