Tiesas piesēdētāju institūts

Mg.iur. Juris Stukāns, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis, LPA lektors, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, nolūkā nodrošināt tautas pārstāvju līdzdalību tiesas spriešanā, un ar to veicinot uzticamību, pārskatāmību, atklātumu tiesu sistēmas darbībā, darbojas tiesas piesēdētāju institūts. Tiesas piesēdētāju institūta būtība, saturs, kompetence, prasības tiesas piesēdētāju kandidātiem, ievēlēšanas, izvēlēšanas kārtība dažādās valstīs atšķiras.
Šobrīd, kad turpinās darbs pie Tiesu iekārtas likuma un Kriminālprocesa likuma projektiem, būtu nepieciešams izpētīt tiesas piesēdētāju institūta vietu mūsdienu tiesību sistēmā, ņemt vērā tiesisko realitāti. Vairākas darba grupas un dažādu nozaru speciālisti ir paveikuši nozīmīgu darbu jaunu normatīvu aktu radīšanā, bet, pēc autora domām, nav pievērsta pietiekama vērība tiesas piesēdētāju institūtam, pieļaujot kriminālprocesa normu savstarpējas pretrunīgas un pat iespējamu to neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
Līdz 1940.gadam Latvijā tika mēģināts veltīt lielāku uzmanību tiesas piesēdētāju institūta nozīmei un nepieciešamībai ieviest zvērināto piesēdētāju institūtu kriminālprocesā. Tika pat sagatavots atsevišķs zvērināto tiesu likumprojekts, taču tas netika pieņemts.
Arī mūsdienās zvērināto piesēdētāju institūts tika noteikts likuma “Par tiesu varu” 37.panta ceturtajā daļā (likuma redakcija līdz 09.05.1995.). Tas paredzēja, ka apgabaltiesas pirmās instances tiesas sēdēs krimināllietas, kurās saskaņā ar likumu par izdarīto noziegumu var piemērot nāves sodu, izskata apgabaltiesas tiesnesis un 12 zvērinātie. Taču minētā tiesību norma ar 1995.gada 6.aprīļa grozījumiem likumā “Par tiesu varu” tika izslēgta.
Iepriekš minētais apstiprina tēzi, ka tiesas piesēdētāju institūts nav pienācīgi izanalizēts un pilnveidots atbilstoši Latvijas mūsdienu sabiedrības tiesiskai apziņai, tiesību sistēmai un sabiedrībā notikušajām izmaiņām. Nav izpētīts vai tiesas piesēdētāju institūts vispār ir vajadzīgs, saglabājot iepriekš izveidoto tiesas piesēdētāju institūtu. Vai tiesnesim un tiesas piesēdētājam var būt vienādas tiesības, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu? Vai tiesneša un tiesas piesēdētāju kompetencei ir jābūt atšķirīgai? Kas var būt par tiesas piesēdētāju, vai ir jābūt kādiem ierobežojumiem? Vai kandidātiem ir jāizvirza prasības izglītībai, darba pieredzei, kvalifikācijai? Arī daudzi citi jautājumi ir pienācīgi jāizvērtē.