Vērtējot lietu Nr.SKA–183¹

Dipl.iur. Mārtiņš Paparinskis, Oksfordas universitātes maģistratūras students, biroja “Sorainen un Vilgerts” jurists, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Augstākās tiesas Senāta administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr.SKA–183 (turpmāk – “lēmums”) ir precizējis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 31.panta otrajā daļā noteikto jēdzienu “tiesiskās intereses”. Nav iespējams pārspīlēt šī lēmuma nozīmīgumu, jo no tiesisko interešu apjoma pareizas noteikšanas vistiešākajā veidā izriet indivīda tiesības (vai, a contrario, to neesamība) vērsties administratīvajā tiesā. Lēmuma analīzē autors centīsies secīgi apskatīt lēmuma būtiskākos faktiskos, procesuālos un materiāltiesiskos jautājumus.

1. Faktiskie apstākļi

Nacionālā Radio un televīzijas padome (turpmāk – “NRTP”) izsludināja vairākus konkursus par atļauju saņemšanu vietējai apraidei. 2003. gada 22. jūlijā NRTP pieņēma lēmumus nr. 120 un 122–131, ar kuriem par šo konkursu uzvarētājiem atzina dalībniekus, kuri piedāvāja pārraidīt programmu “Eiropas Hitu Radio”. AS “Radio SWH” (turpmāk – “pieteicējs”), kura bija piedalījusies tikai vienā no šiem konkursiem (nr.125), vērsās ar prasību tiesā, uzskatot, ka tās tiesības ir bijušas aizskartas (pamatarguments: atzīstot par 11 vietējo apraides licenču konkursu uzvarētājiem personas, kas plāno pārraidīt gandrīz identisku programmu, tiek pieļauta de facto nacionāla raidorganizācija,² lai gan NRTP 2003. – 2005. gada koncepcijā bija noteikusi, ka jaunas nacionālas komerciālas raidorganizācijas izveide nav lietderīga.)

2. Procesa virzība