Vērtējot lietu Nr.SKA–1831
Dipl.iur. Mārtiņš Paparinskis, Oksfordas universitātes maģistratūras students, biroja “Sorainen un Vilgerts” jurists, – “Jurista Vārdam”
Foto: no personiskā arhīva |
Augstākās tiesas Senāta administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr.SKA–183 (turpmāk – “lēmums”) ir precizējis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 31.panta otrajā daļā noteikto jēdzienu “tiesiskās intereses”. Nav iespējams pārspīlēt šī lēmuma nozīmīgumu, jo no tiesisko interešu apjoma pareizas noteikšanas vistiešākajā veidā izriet indivīda tiesības (vai, a contrario, to neesamība) vērsties administratīvajā tiesā. Lēmuma analīzē autors centīsies secīgi apskatīt lēmuma būtiskākos faktiskos, procesuālos un materiāltiesiskos jautājumus.
1. Faktiskie apstākļi
Nacionālā Radio un televīzijas padome (turpmāk – “NRTP”) izsludināja vairākus konkursus par atļauju saņemšanu vietējai apraidei. 2003. gada 22. jūlijā NRTP pieņēma lēmumus nr. 120 un 122–131, ar kuriem par šo konkursu uzvarētājiem atzina dalībniekus, kuri piedāvāja pārraidīt programmu “Eiropas Hitu Radio”. AS “Radio SWH” (turpmāk – “pieteicējs”), kura bija piedalījusies tikai vienā no šiem konkursiem (nr.125), vērsās ar prasību tiesā, uzskatot, ka tās tiesības ir bijušas aizskartas (pamatarguments: atzīstot par 11 vietējo apraides licenču konkursu uzvarētājiem personas, kas plāno pārraidīt gandrīz identisku programmu, tiek pieļauta de facto nacionāla raidorganizācija,2 lai gan NRTP 2003. – 2005. gada koncepcijā bija noteikusi, ka jaunas nacionālas komerciālas raidorganizācijas izveide nav lietderīga.)
2. Procesa virzība
Principiālais tiesiskais jautājums šajā lietā bija APL 31. panta otrās daļas interpretācija, proti, vai pieteicējs, lai gan nepiedaloties konkursos, tomēr var pārsūdzēt to rezultātus. Administratīvā rajona tiesa 2004. gada 1. martā pieņēma lēmumu, atsakoties pieņemt pieteikumu. Tiesa uzskatīja, ka pieteicējam nav tiesību iesniegt pieteikumu APL 191. panta pirmās daļas astotā punkta izpratnē, jo tas nav piedalījies attiecīgajos konkursos. Pieteicējs pārsūdzēja šo lēmumu administratīvajā apgabaltiesā, kas 2004. gada 2. jūlijā noraidīja pieteicēja blakussūdzību. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicējam pastāvētu subjektīvās publiskās tiesības vērsties administratīvajā tiesā, ja “[.Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.