Kāpēc nepieciešams pieteicēja zvērests
Mg.iur. Kostantīns Vaivods, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, –
“Jurista Vārdam” Administratīvā procesa likums (APL) paredz jaunu pierādīšanas
līdzekli administratīvajā tiesas procesā – pieteicēja zvērestu. Šāds
pierādīšanas līdzeklis nebija paredzēts 1921.gada likumā “Par administratīvām
tiesām”.1 Likuma 39.pants noteica, ka “lietas izspriešana uz lietas
dalībnieku zvēresta pamata nav pielaižama”.2 Tātad likums stingri
aizliedza lietas dalībnieku zvērestu administratīvajā tiesas procesā. Arī
Civilprocesa likums, kas vēl nesen bija spēkā administratīvajā tiesas procesā,
neparedz lietas dalībnieka zvērestu kā pierādīšanas līdzekli.
Foto: no personiskā arhīva
Jāatzīmē, ka Vācijas administratīvā procesa likumā ir paredzēta ar zvērestu
apliecināta liecība.3 Tā attiecas uz administratīvo procesu iestādē,4
bet neattiecas uz administratīvo procesu tiesā.5
Saskaņā ar Vācijas Administratīvā likuma 27.panta pirmo daļu “Iestāde pēc lietas
apstākļu noskaidrošanas drīkst pieprasīt un pieņemt ar zvērestu apliecinātu
liecību tikai tad, ja šādas liecības pieņemšana par zvēresta priekšmetu
attiecīgajā procesā ir paredzēta ar likumu vai noteikumiem un iestādei lieta ir
piekritīga saskaņā ar tiesību normu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.