23. Novembris 2004 /NR. 45 (350)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā šobrīd strādā administratīvās tiesas

Kā šobrīd strādā administratīvās tiesas

Aldis Laviņš, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, intervijā “Jurista Vārdam”


Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šajā tiesā aiz tiesneša muguras nav Latvijas Republikas ģerboņa un arī tiesas zāles iekārtojums nav ierastais – trūkst tradicionālā lietas dalībnieku respektu izraisošā tiesas galda uz paaugstinājuma un tiesnešu krēslu ar augstām atzveltnēm. Tas tādēļ, ka administratīvās tiesas nespriež lietu Latvijas Republikas vārdā, gluži otrādi – administratīvajā tiesā atbildētājs visbiežāk ir pati Latvijas Republika, jo administratīvā procesa mērķis ir tiesu varas kontrole pār izpildvaras darbībām, personas tiesību aizsardzība attiecībās ar valsti. Šīs tiesas – Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa (abas atrodas Rīgā, bet pieteikumus pieņem no visas Latvijas iedzīvotājiem) un Senāta Administratīvo lietu departaments – darbu sāka šī gada 1.februārī. Kā veicies Administratīvajai apgabaltiesai – par to “Jurista Vārdam” stāsta tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

– Pēc dažiem mēnešiem jau būs gads, kopš Latvijā spēkā stājies Administratīvā procesa likums un darbu sākušas administratīvās tiesas – Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un kasācijas instance – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Kā kopumā vērtējat šo laiku?

– Tas ir bijis gan veiksmīgs, gan arī problemātisks. Taču, jāsaka, arī šīs problēmas mēs esam pakāpeniski, tomēr diezgan veiksmīgi atrisinājuši. Protams, tas nav bijis vienkāršs laiks, jo spēkā stājās fundamentāls likums, kas regulē administratīvo procesu. Un, kaut arī mēs strādājam galvenokārt ar likuma daļu, kas regulē administratīvo tiesvedību, praksē sākotnēji radās diezgan daudzi jautājumi, kuri likumā nebija pietiekami skaidri noregulēti, dažkārt nebija tik vienkārši saprast, kāda bijusi likumdevēja patiesā griba.

Cik labi organizēts administratīvo tiesu darbs

– Administratīvās tiesas kopš darbības sākšanas pirmajos – rajona un apgabaltiesas – līmeņos netika iekļautas vispārējās tiesvedības tiesu sistēmā, bet veidojās savrup. Vai šāda atsevišķa administratīvo tiesu darba organizācija ir attaisnojusies?

– Šobrīd izveidojušies divi tiesu sistēmas atzari – vispārējās jurisdikcijas tiesas, kas skata krimināllietas un civillietas, un administratīvās tiesas. Arī mūsu kaimiņi rīkojās līdzīgi. Tā, manuprāt, bija politiska izšķiršanās – nodalīt administratīvās tiesas, nevis pielikt pa kādam administratīvajam tiesnesim klāt jau esošajām rajona un apgabaltiesām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties