Ārzonu kredītiestāžu izmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā
Juris Juriss, Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora v.i., Policijas akadēmijas maģistrants, — "Latvijas Vēstnesim"
Nevienu vien reizi nācies dzirdēt, ka finansu līdzekļi tiek pārskaitīti ar dažādu ārzonu kredītiestāžu vai uzņēmumu starpniecību. Tā, piemēram, masu saziņas līdzekļos joprojām ir dzirdama naudas atmazgāšanas skandāla atbalss, kas saistīta ar "New York" banku un Krievijas Kremļa administrāciju. Arī šajā konkrētajā gadījumā tika izmantoti grūti izsekojami finansu pārskaitījumi. Šo finansu līdzekļu izsekošanu apgrūtina tas, ka naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā tiesību aizsardzības institūcijām ir jāsaskaras ar tā dēvēto ārzonu firmu un kredītiestāžu darbību. Tikai ļoti neliels šīs kategorijas lietu procents, kā rāda prakse, ir tādas, kuru izmeklēšanas procesā tiesību aizsardzības institūcijām nav jāsaskaras ar ārzonu firmu darbību vai arī ārzonu valstīm, kurās nereti tiek ieguldīti finansu līdzekļi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.