Žurnāls: Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas

11. Janvāris 2005 /NR. 1 (356)

Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas

Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas
Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Nav dūmu bez uguns

Latvija ir sasniegusi savdabīgu, ne viennozīmīgi vērtējamu rekordu –110 šķīrējtiesas mūsu mazajā valstī. Tas, ka aizritējušā gada pirmajā pusē vien tiesās saņemti 3033 pieteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildi¹ liecina, ka caur šķīrējtiesām virzās tūkstošos skaitāmi strīdi un tas atslogo tiesu sistēmu. Taču aizvien biežāk izskan kritika par šķīrējtiesu darba kvalitāti un nepieciešamību kaut ko darīt.² Saeimā otrajā lasījumā izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL) attiecībā uz šķīrējtiesu darbību. Lielos vilcienos pabeigta likumprojekta sagatavošana trešajam lasījumam. Un iepazīšanās ar projekta pašreizējo saturu lika šo rindu autoram ķerties pie rakstāmā, lai teiktu, ka iezīmētie grozījumi nedos ne būtisku uzlabojumu, ne drošību, ka šī pasaulē iecienītā strīdu noregulēšanas forma Latvijā arī turpmāk neizraisīs bažas un pārmetumus.
Ziņas par šķīrējtiesu darba kvalitāti Latvijā veidojas no informācijas drumslām, kas konfidencialitātes noteikumu apstākļos šur un tur izspraucas atklātībā. Tas, ka atsauksmes pārsvarā ir negatīvas attiecībā uz atsevišķām šķīrējtiesām, kā arī atsevišķiem spriedumiem, dod pamatu pieņēmumam, ka šķīrējtiesās likumība strīdu izšķiršanā cieš biežāk nekā valsts tiesu sistēmā. Tajā gan arī netrūkst negatīvu piemēru, kurus augstākas tiesu instances cenšas labot. Atšķirībā no šķīrējtiesnešu sastāva valsts tiesnešu korpuss ir veidojies pēc samērā stingriem kritērijiem, ar rūpīgu tiesneša amata pretendenta profesionālās sagatavotības un morālo īpašību vērtēšanu pirms Saeimas lēmuma.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

8 KOMENTĀRI

Leo

17. Septembris 2005 / 14:43

ATBILDĒT

Ceru, ka daudzus no K.T. priekslikumiem nenems vērā. Skīrējtiesas tomēr ir domātas komersantiem nevis patērējtājiem, un tieši šī iemesla dēļ nav jāpielāgo komersantu institūti "parastajiem cilvēkiem".

inga

14. Janvāris 2005 / 19:09

ATBILDĒT

tad jau kaut kas jaadara, nejau jaaseezh un visu laiku jaapiikst, a to pieradushi.....!!!!!!!

Arī jurists (no tiesas)

14. Janvāris 2005 / 17:26

ATBILDĒT

Mjāa! Ar tām šķīrējtiesām mums ir smagi!

Labi, ka Torgāns sācis par to runāt.

Manuprāt problēmas tajās šķīrējtiesās ir kadros, proti, tajos, kā mēdz saukt, "tiesnešos"! Nu kas tie par tiesnešiem! Tiesnesis ir tas, kurš ir cienīgs uzģērbt mantiju (lai kādā krāsā tā arī būtu) un tiesneša ķēdi. Domāju visiem zināms, cik ērkšķains ceļš līdz tam. Tie pārējie krūmu kantori gan ir garām!

Ja šķīrējtiesas grib strādāt, un kāds grib tajās taisnību meklēt, tad lai tie būtu uzņēmumi! Cūcības ir tad, ja bankas piespiež kredīta ņēmējus parakstīt līgumus ar nosacījumiem, ka strīdi ir risināmi tikai šķīrējtiesā. Kur tad paliek LR Satversmē garantētās katras personas tiesības uz taisnīgu, neatkarīgu un objektīvu tiesu! Bet te, - še Tev, Spreidumi nav pārsūdzami!!!

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"