Lai gan pati ikdienā lietoju 2.tramvaju un komentēt varu tikai par šo maršrutu, tomēr daži jautājumi par RS rīcību man ir neatkarīgi no tā, kādu sabiedrisko transportu ikdienā lietoju. Proti, kā tieši RS veic pasažieru plūsmas monitoringu?

Saskaņā ar pagājušā gada informāciju, katrs trešais pasažieris 2013.gadā braucis ar sabiedrisko transportu pa zaķi, tas nozīmē, ka bezbiļetnieku skaits pagājušajā gadā sastādīja 33% no visu pasažieru skaita. Kontrolieru veikto pārbaužu skaits pa mēnešiem ir mainīgs, tas var atšķirties par +/-5000 pārbaužu, taču interneta vidē pieejamā informācija liecina, ka bezbiļetnieku skaits ir nemainīgi augsts. Manā rīcībā nav smalkākas un precīzākas informācijas par to, kas ir pieejama interneta vidē. Taču viss, ko es vēlos, noskaidrot uz kādiem datiem pamatojas RS, pieņemot tik svarīgu lēmumu samazināt tramvaju vagonu skaitu atsevišķos maršrutos. Un šobrīd izskatās, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz datiem par reģistrētajiem e-taloniem un nopirktajām biļetēm. Tas nozīmē, ka „zaķu” tiesa netiek ņemta vērā, jo viņi nav nedz pirkuši biļeti, nedz reģistrējuši savu braucienu ar e-talonu. Monitorings, kas ir balstīts tikai uz datiem par reģistrētajiem e-taloniem un nopirktajām biļetēm ir nepilnīgs un tāpēc nedrīkst būt par pamatu tramvaju vagonu skaitu samazināšanai.

Kļūdaina un neprecīza monitoringa rezultātā pieņemtā lēmuma sekas uz savas ādas tagad var pārbaudīt un arī „izbaudīt” ikviens, kas ikdienā izmanto 2. un 10.tramvaju – vecmāmiņām nav kur sēdēt, bērni tiek stumdīti, pasažieriem trūkst sēdvietu, bet tie, kas stāv, ir cieši saspiesti savā starpā. Pie tāda pasažieru skaita trūkst gaisa arī tad, ja visi logi vaļā. Taču izskatās, ka RS tas nesatrauc, jo, ja arī kāds noģībs, tad paliks stāvus iespiests starp citiem pasažieriem.

Kārtējā situācija, kad „skaitļi runā patiesību, bet pasažieri paši nezina, ko saka”.