2015. gada 29. janvāris

8:00 Laikraksta “Diena” kultūras un izklaides pielikumā “KDi” bija publicēta intervija ar Nacionālā teātra direktora padomnieci literārajos jautājumos teātra zinātnieci Ilzi Struku. Intervijai bija piešķirts poētisks nosaukums “Mēs esam Raiņa sapnis”. Šajā intervijā I.Struka stāsta par Nacionālā teātra jauniestudējumu – izrādi “Raiņa sapņi”. Viņa intervijā dalās arī pārdomās: „[..] Kāpēc mēs 25 neatkarības gados par spīti tam, ka kara nebija, neesam uzcēluši valsti tādā līmenī, kā mēs to izdarījām piecos gados pēc Pirmā pasaules kara? Acīmredzot kaut kas ir izskausts. Ne tikai tā sauktais darba tikums, bet arī smadzenēs kaut kas izravēts ārā. Nav nācijas apziņas, nav valsts ideoloģijas.”^[1]

10:00 12.Saeimas sēdē, referējot par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, deputāts Atis Lejiņš aicina padomāt par tādu angļu vārdu kā statesmanship jeb „valstsvīra vai valstssievas cienīga rīcība par spīti sabiedriskai domai, kas tanī laikā to neatbalsta”.^[2]

17:00 Dr.philol. Jāņa Zālīša priekšlasījums „Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini”, kurš veltīts triju latviešu dzejnieku – Jāņa Ziemeļnieka, Aspazijas un Raiņa – radošajai sadarbībai un personisko attiecību atklāsmei. Priekšlasījums akcentē to, cik milzīga nozīme bijusi literārajiem darbiem, dienasgrāmatām un atmiņu stāstiem, kuri ļāvusi interpretēt laikmetu.^[3]

19:00 Izrāde „Raiņa sapņi”, kura izaicina domāt „[..] par to, kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un nākotnes cilvēkam?”

1920.gadā Rainim ir 55 gadu. Viņš tikko ir atgriezies no „tālumnieka” gaitām trimdniecībā.^[4] Tas ir laiks, kurā viņš ir kļuvis par lielu latviešu dzejnieku. Ir pagājuši vairāk nekā piecpadsmit gadu kopš jautājumiem: „Kas ir satversme valstij? Kāds ir tās kodols?”^[5]

1927.gadā „Jaunāko Ziņu” korespondentam Rainis sūrojas: „Patiesībā ministra darbs aizņem tik daudz laika un prasa tik daudz spēka, ka, atskaitot dažus dzejoļus, neko vairāk neesmu uzrakstījis.” Rainis sapņo par atvaļinājumu.^[6]

Tās dienas notikumi mani aicināja domāt par briedumu un atspulgiem.

Satversme prezumē, ka persona briedumam tuvajos pēc 40 gadu vecuma. Un tas ir pasaules uzskats, ko jaunībā grūti aptvert. „Nobriedušas sabiedrības vienmēr vadīja vecajie, svētie un „iniciētie”. Tikai viņi var būt patiesi sabiedrības un garīgās organizācijas līderi. Jo pretējā gadījumā „aklie vada aklos” [..] Tie, kuri nav patiesi līderi vai vecajie, tikai stiprina cilvēkos viņu pašu nenobriedušo līmeni, savukārt nenobrieduši cilvēki šādus vadoņus mīl un izvēlas tikai tādēļ, ka šādi līderi ir vienlīdz nenobrieduši.”^[7]

Tas ir diezgan ticami, ka persona līdz 40 gadu vecumam ir uzkrājusi pieredzi, kas ļauj būt dzīves gudram. Iespējams, ir attīstījusies arī tāda prasme kā statesmanship.

Bet kas ir nobriedusi sabiedrība? Kāda tā ir? Konstitūcijas izstrādāšana un pieņemšana taču prezumē, ka sabiedrība ir nobriedusi.

Rainis nekļuva par Valsts prezidentu. Kāpēc?

Kas atšķir tagad no toreiz?

Rainis mēdza uzsvērt: „Dzīve no atdzīvinātām atmiņām top bagātāka.”^[8]

Vai sejas grāmatas un čivinātavas ieraksti spēs rekonstruēt laikmetu?

* Visas šajā emuārā ietvertās atziņas ir balstītas uz autores personiskajiem uzskatiem un pārliecību un nav saistošas nevienai institūcijai vai organizācijai, kurā viņa darbojas.

^[1] Mēs esam Raiņa sapņi. Kultūras diena un izklaide. Laikraksta „Diena” pielikums. 29.01.205. Pieejams arī: http://www.diena.lv/kd/intervijas/ieva-struka-raina-darba-ieklausana-teatra-repertuara-ir-bezmaz-direktora-pasnaviba-14085882.

^[2] 12.Saeimas 2015.gada 29.janvāra sēde. Pieejams: http://saeima.lv/lv/transcripts/category/19.

^[3] Misiņa kluba lasījums par Jāņa Ziemeļnieka, Aspazijas un Raiņa radošo sadarbību. Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/31374/.

^[4] Rainis J. Kastaņola. Par atmiņu pēdām otrā dzimtenē. LU, 2011, 9.lpp.

^[5] Rainis J. Kopoto rakstu 18.sējums.1905–1917. Kas ir satversme? 379.lpp.

^[6] Rainis J. Kastaņola. Par atmiņu pēdām otrā dzimtenē. LU, 2011, 20.lpp.

^[7] Rors R. Kritiens augšup. Lietusdārzs, 37.lpp.

^[8] Rainis J. Kastaņola. Par atmiņu pēdām otrā dzimtenē. LU, 2011, 9.lpp.