Jāatzīst, ka Prezidentūras kopējās vizuālās identitātes tēls^[1] ir glīts. Tomēr kāds neliels sīkums man sabojāja iespaidu par čaklajiem Latvijas valdības ministriem un valsts pārvaldes darbiniekiem, kas organizē Prezidentūru.

Mans stāsts nav par Prezidentūru, bet par gatavošanos procesu, proti, mājas darbu izpildi.

2014.gada 25.augustā Ministru kabinets prezentēja jaunu mājaslapu. Prezentācijā tika akcentēts: “Izstrādājot jauno mājaslapu, ir ņemtas vērā mūsdienu tendences un labāko ārvalstu valdību mājaslapu prakse – tā, lai mājaslapa būtu pārskatāma un ērti lietojama, vienkārša savā dizainā, un būtu iespējama sasaiste ar sociālajām platformām.”^[2] Lieliska ziņa! Jaunā mājaslapa ir tiešām ir eleganta.

Tomēr pirms pāris dienām es piedzīvoju vilšanos. Gatavojot kādu rakstu angļu valodā rakstošam izdevumam, man bija nepieciešamas atsauces uz Ministru kabineta iekārtas likumu. Tāpēc sāku meklēt šī likuma tulkojumu angļu valodā, jo gribēju precizēt terminoloģiju. To neatradu ne Ministru kabineta mājaslapā, ne Valsts valodas centra mājaslapā, ne arī tīmekļa vietnē www.likumi.lv.

Secināju, ka nevar atrast to, kā nav. Var jau būt, ka kaut kur interneta dzīlēs ir paslēpts Ministru kabineta iekārtas likuma tulkojums angļu valodā, bet tādā gadījumā to lietotājs nevar atrast.

2008.gada 15.maijā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums ir fundamentāls likums, kuram ir būtiska nozīme Satversmes regulējuma iztulkošanā un piemērošanā. Proti, tas ir likums, kas kodificē konstitucionālo tradīciju. Lieki būtu atgādināt, ka šī tradīcija ir vairāk nekā deviņdesmit gadus veca, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1993.gada 16.jūlijā, tika pieņemts likums “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Savukārt 2008.gada 15.maijā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums turpina kopt konstitucionālās tradīcijas.

I Saeimas deputāts Pauls Šīmanis, diskutējot par Ministru kabineta iekārtas regulējumu, norādīja “Priekšā stāvošā likumā mēs varam kodificēt tikai to, kas jau 5 gadu tradīcijā izkristalizējies par ierašu tiesībām. Šinī ziņā bija iespējams sacīt vairāk par attiecībām starp parlamentu un kabinetu nekā par pārējiem jautājumiem.”^[3] Šīs debates vēlreiz apliecina to, ka Ministru kabineta iekārtas regulējums nav tikai rakstīts teksts, bet gan dzīva vēsture.

Kopš Ministru kabineta iekārtas likuma pieņemšanas pagājuši 7 trekni gadi. Gatavojoties Prezidentūrai, tiešām vajag uzpost vizuālo tēlu, bet arī par saturu nevajadzētu aizmirt.

Angļu valoda šobrīd ir kļuvusi par vienkāršu saziņas līdzekli iepretim smalkajai franču valodai. Varbūt Latvijai nav vēlmes vienkāršā valodā skaidrot savu konstitucionālo iekārtu?

Negribas jau sev atgādināt, ka citi domā savādāk. Piemēra, žurnālā “Jurista Vārds” nesen bija norāde, ka “ar Igaunijas tiesisko regulējumu iespējams viegli iepazīties kopš šā gada janvāra, kad šīs valsts likumu tulkojumi angļu valodā un daži arī krievu valodā ir pieejami valsts oficiālā izdevēja mājaslapā www.riigiteataja.ee/en/”.^[4]

Interesanti ir tas, ka jau 1925.gadā deputāts P.Šīmanis debatēs faktiski piedāvāja skaidrojumu tam, kāpēc regulējums par Ministru kabineta iekārtu ir neērts, proti, “tāpat arī kāda likuma nosaukums par visaugstākā politiskā izpildu orgāna satversmi var novest pie cerības nākt še beidzot uz pēdām visiem valsts pārvaldīšanas noslēpumiem, lasīt noteikumus, kuros nepārprotami skaidri būtu nostādīta politiskā darba būtība, viņa robežas un viņa uzdevumi”.^[5]

Protams, iekšpolitisku sadzīvi Prezidentūras ietvaros negribas akcentēt, bet mūsu konstitucionālais regulējums ļauj būt lepniem.

Tas, ka šis likums nav tulkots angļu valodā, nekādā veidā neietekmē Prezidentūru, jo to reglamentē Eiropas Savienības dibināšanas līgumi. Tomēr mēs esam palaiduši garām iespēju parādīt to, cik unikāls un interesants ir mūsu konstitucionālais regulējums un cik bagātīgas tradīcijas.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece jau paspējusi nokaunēties par to, ka netika nodrošināts tulkojums Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska runai.^[6]

Laikam tagad vajadzētu kaunēties citām amatpersonām.

Brīdī, kad tiek aizsākts vērienīgs projekts, kurā ikviens tiek aicināts piedalīties Latvijas Vikipēdijas maratonā,^[7] vēl viens labs darbs būtu arī likuma tekstu iztulkošana angļu valodā. Tas, cik veiksmīga bijusi Prezidentūra, būs secināms pēc 1.jūlija. Tagad jāstrādā!

* Visas šajā emuārā ietvertās atziņas ir balstītas uz autores personiskajiem uzskatiem un pārliecību un nav saistošas nevienai institūcijai vai organizācijai, kurā viņa darbojas.

^[1] Paziņojums presei. Ministru kabinets apstiprina Latvijas prezidentūras ES padomē logo. Pieejams: http://www.es2015.lv/lv/jaunumi-es2015/243-ministru-kabinets-apstiprina-latvijas-prezidenturas-es-padome-logo.

^[2] Darbu sākusi Ministru kabineta jaunā mājaslapa. Ziņu aģentūra “Leta”.

^[3] I Saeimas 1925.gada 13.februāra VII sesijas 8.sēdes stenogramma.

^[4] Litvins G. Laiks izskaidrot Igaunijas fenomenu. Jurista Vārds, 03.02.2015., Nr.05(857), 2.lpp.

^[5] I Saeimas 1925.gada 13.februāra VII sesijas 8.sēdes stenogramma.

^[6] Mūrniece kaunas par izgāšanos, nenodrošinot tulkojumu prezidentūras ES pasākumā. Ziņu aģentūra “Leta”, 2015.gada 23.februāris.

^[7] Sāksies Latvijas Vikipēdijas maratons. Pieejams: http:/www.lu.lv/zinas/t/32364/