5. Decembris 2019 15:38
Domnīca / eseja
Finanšu un ekonomiskie noziegumi
Edijs Ceipe
Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors 

Runa Tiesu administrācijas un Prokuratūras organizētā diskusijā “Vienveidīga tiesību normu piemērošana sodu noteikšanā” 2019. gada 29. novembrī.

Viens no šodienas diskusijas mērķiem ir novērtēt piemēroto sodu atbilstību noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu un ekonomisko noziegumu jomā. Jāatzīst, ka Krimināllikumā noteiktās sankcijas par šiem nodarījumiem ir atbilstošas, atkarībā no noziedzīga nodarījuma kvalificējošām pazīmēm paredzot pietiekami nopietnus sodus, ieskaitot brīvības atņemšanu. Tomēr sankcijas esamība likumā ne vienmēr nozīmē piemērotā soda atbilstību nodarījumam. Un tieši par sodu piemērošanu Latvijai ir izteikta kritika ES novērtēšanas ekspertu komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem un terorisma finansēšanas (Moneyval) novērtēšanas ziņojumā.[1] Eksperti norādījuši, ka lietās, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tiek piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi, kas nešķiet ne atturoši, ne pietiekami preventīvi cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Līdz ar to šodienas diskusija ir par izpratni – ne tikai izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu, bet arī kopējo – sabiedrības izpratni. Izpratni par labo un ļauno, izpratni par atļauto un neatļauto, izpratni par sabiedrības tolerances līmeni pret neatbilstošu, nelikumīgu rīcību. Diemžēl jāsaka, ka pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma “Sabiedriskās domas pētījums par finanšu un nodokļu politiku” dati liecina, ka iedzīvotāju daļa, kas piekrīt saņemt lielāku atalgojumu, pat ja tas nozīmē nodokļu nenomaksu, 2017. gadā bija 42,9 % un pat pieaugusi pret 2016. gada pētījuma datiem, apliecinot sabiedrībā pastāvošo augsto tolerances līmeni pret nelikumīgas rīcības izpausmēm nodokļu jomā.[2]

Ja sekotu Fjodora Dostojevska darbā “Noziegums un sods” atainotām cilvēka dvēseli plosošām mokām, paša šaustīšanu par nodarīto, iespējams, par nodarīto noziegumu lielākais soģis sev ir pats cilvēks. Tomēr jāšaubās, vai finanšu un ekonomiskie noziedznieki atbilst šai kategorijai cilvēku, kuri spējīgi sevi nosodīt par savu nodarījumu.

Minēšu ziņu par kādu notiesājošu spriedumu, kurā personai tika piemērots sods ar reālu brīvības atņemšanu par noziedzīgu nodarījumu, kas izpaudās nesamaksātā rēķinā par maltīti kādā restorānā.[3] Cik šādus rakstus mēs varam lasīt par bardzībā līdzvērtīgiem piemērotiem sodiem lietās, kas saistītas ar nodokļu nemaksāšanu? Atbildi uz šo jautājumu lai rodam paši, atsaucot atmiņā mediju rakstus par nodokļu nemaksātājiem piemērotiem sodiem.  

Viktors Igo savā darbā “Nožēlojamie” ir teicis: “Malu mednieks, tāpat kā kontrabandists, nepavisam nav tālu no laupītāja.” Šodienas diskusijas sakarā V. Igo teicienā lietoto vārdu “kontrabandists” mēs varētu aizstāt ar “nodokļu nemaksātājs”, kas lielā mērā ir saistīti jēdzieni. Vai 19. gadsimta uztvere par labo un ļauno ir mainījusies šo gandrīz 200 gadu laikā? Ar ko ir izskaidrojama sabiedrības iecietīgā attieksme pret aplokšņu algu maksātājiem, kontrabandas preču pārdevējiem un pircējiem, nodokļu nemaksātājiem? Vai 21. gadsimta sabiedrība ir mazāk pārtikusi par 19. gadsimtā dzīvojošiem? V. Igo jau pieminētājā darbā norāda, ka laikā, kad iedzīvotāji cieš trūkumu, kad valda bezdarbs, kad tirdzniecībā nav rosības, ļaudis, nabadzības spiesti, izvairās no nodokļu maksāšanas un secina, ka sabiedrības nabadzības vai pārticības nekļūdīgs rādītājs ir nodokļu ievākšanas izdevumi.

Lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificējami kā laupīšana, pārsvarā mēdz būt viens, varbūt divi cietušie. Cik cietušo ir noziegumos nodokļu jomā? Vai tie ir saskaitāmi? Gan laupīšanas, gan rīcības, izvairoties no nodokļu nomaksas, nolūks ir mantkārība, šauras iedzīvotāju grupas vēlme iedzīvoties. Iedzīvoties, atņemot līdzekļus citiem.

Finanšu un ekonomiskiem noziegumiem ir tieša ietekme uz nelegāli gūtu līdzekļu apgrozību valsts tautsaimniecībā. Tāpēc nedaudz par statistikas datiem saistībā ar ēnu ekonomikas apmēru Latvijā. Ir divi autoritatīvi pētījumu avoti, saskaņā ar kuriem Finanšu ministrija vērtē ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā un tās tendences. Jau gandrīz desmit gadus katru pavasari Latvijas pētnieki Dr. A. Sauka un Dr. T. Putniņš publisko kārtējos pētījuma datus par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs. Saskaņā ar šī pētījuma datiem ēnu ekonomikas īpatsvars 2018. gadā Latvijā ir bijis 24,2 % no IKP, kas ir par 2,2 % vairāk nekā 2017. gadā.[4] Jāuzsver, ka šo pētnieku pētījumu dati konsekventi norāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielākais Baltijā. Taču, saskaņā ar austriešu ekonomikas profesora Dr. F. Šneidera pētījuma datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2018. gadā ir bijis 20,2 % no IKP, kas ir par 1,1 % mazāk nekā 2017. gadā (21,3 %). F. Šneidera pētījuma dati liecina, ka Latvijā ir mazākais ēnu ekonomikas īpatsvars starp Baltijas valstīm.[5] Minētās atšķirības pētījumos iespējams ir izskaidrojamas ar pētnieku izmantotām dažādām pētījumu metodēm. Tāpēc Finanšu ministrija savā darbā izmanto abu šo pētījumu datus.

Tā kā Finanšu ministrijas prognozēs un A.K. Kariņa valdības rīcības plānā ir apstiprināts mērķis 2022. gadā sasniegt ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu līdz aptuveni 17 %[6], Finanšu ministrija veica aprēķinus par ēnu ekonomikas īpatsvara “vērtību” absolūtajos skaitļos.[7] Aprēķini liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājums par vienu procentpunktu 2019. gadā papildus valsts budžeta ieņēmumu veidā sastādītu aptuveni 113 milj. eiro. Turpretim ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums izraisītu pretēju ietekmi valsts budžeta ieņēmumos. Šie ir līdzekļi, kuri pašlaik pietrūkst gan veselības iestāžu darbinieku, gan pedagogu atalgojuma palielinājumam, kā arī citu sabiedrības interešu nodrošināšanai. Šie ir līdzekļi, kurus savu savtīgu interešu piepildīšanai ir ieguvusi šaura sabiedrības grupa.

Vēlos dalīties nelielās pārdomās par atturēšanu no nozieguma izdarīšanas, jo sodam par nodarījumu ir jābūt audzinošam un atturošam kā pašam indivīdam, tā citiem. Katram indivīdam, katram no mums par savu rīcību pienākas novērtējums. Šis novērtējums var būt gan pozitīvs – saņemtas atzinības, uzslavas vai balvas veidā, gan arī negatīvs – kritikas, nopēluma vai arī soda veidā. Arī skolēns skolā par savu veikumu (rīcību) saņem novērtējumu. Šī novērtējuma mērķis ir motivēt gan pašu skolēnu, gan apkārtējos, tādējādi radot noteiktu priekšstatu par centības vai paviršības cenu, par atbilstošu vai neatbilstošu rīcību mācību procesā. Ja pedagogs būs pārmērīgi iecietīgs, ja pedagogu būs iespējams iežēlināt un panākt noteiktai skolēna rīcībai neatbilstošu novērtējumu, tiks pazemināti mācību procesam un tā rezultātam noteiktie standarti, ietekmējot kopējos izglītības standartus gan izglītības iestādē, gan valstī.

No minētās līdzības jāsecina, ka arī disciplināram, administratīvam vai kriminālsodam ir jākalpo kā novērtējumam par indivīda noteiktu rīcību, audzinot indivīdu un mainot indivīda uzvedības modeli, kā arī atturot citus no šāda uzvedības modeļa. Manuprāt, atturēšanu no nepareizas uzvedības, nelikumīgas rīcības veido trīs pamatkomponenti:

1) ieguvumi nepareizas/nelikumīgas rīcības rezultātā, ko gūst pats indivīds;

2) zaudējumi un atbildība par nodarīto. Ētikas kategorijā arī kauns par nodarīto; un

3) risks/varbūtība, ka nodarījums tiks atklāts, taps zināms citiem.

Šajā sakarā vēlos akcentēt divu pazīstamu autoru darbos formulas veidā izteiktu viedokli par faktoriem, kuru dēļ kāds indivīds var būt motivēts pārkāpt likumus vai pat sabiedrības uzvedības normas.

Nodokļu noziedzībai, kā jebkuram noziedzības veidam, ir tieksme pakļauties ekonomiskiem likumiem. Amerikāņu ekonomista Maikla Sesnovica 1972. gada rakstā “Ienākumi no zādzības ar ielaušanos” ir pausts uzskats par noziedzības teoriju kā riskanta biznesa veidu, atainojot to matemātiskas formulas veidā. Šo formulu M. Sesnovics ir izstrādājis, veicot pētījumus par noziegumiem, kas izdarīti nodokļu jomā:

I = S (1 – r) + r (S – Z) = S – rZ

kur:

I – ienākumi no nodokļu nozieguma;

S – nenomaksātā nodokļa summa;

r – risks, iespējamība, tikt atklātam, ko apzinās/novērtē pats noziedznieks;

Z – noziedznieka zaudējumu apmērs, ko tas cieš saņemtā soda rezultātā.[8]

M. Sesnovica pētījuma rezultātā ir secināts, ka noziedzības rādītāji samazinās, ja tiek palielināts soda smagums (t.i., palielināta atbildība), paaugstināta iespējamība (risks) tikt atklātam un saņemt šo sodu, kā arī samazinās nozieguma rezultātā gūtie ienākumi.

Arī Kalifornijas Universitātes profesors Roberts Klitgards, viens no atzītākajiem korupcijas fenomena pētniekiem, ir pazīstams ar savu izstrādāto korupcijas riska formulu (C=M+D-A), kuras pamatā ir monopola vara (Monopoly power), kas apvienota ar neierobežotu rīcības brīvību (Discretion position) un iztrūkstošu kontroles un atbildības elementu (Accountability).[9]

Līdz ar to var secināt, ka šo divu atzīto pētnieku darbos viens no būtiskiem noziegumu atturošiem faktoriem ir ne tikai atbildības un soda bardzība, bet iespējamība, ka atbildība iestāsies, iespējamība, ka nodarījums vispār tiks atklāts. Tāpēc, diskutējot par tiesību normu vienveidīgu piemērošanu un soda atbilstību nodarījumam, ir jāmin to kontrolējošo un izmeklēšanas iestāžu darbības loma, paaugstinot risku tikt notvertam par nozieguma izdarīšanu. Piemēram, lai atturētu gājējus pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, šķērsojot ielu pie sarkanās gaismas, nav jāpaaugstina paredzamā soda apmērs. Taču, iespējams, arī esošie sodi un pat izteikts brīdinājums par pārkāpumu būs pietiekami atturošs indivīdam un citiem, ja periodiski kāds tiktu notverts noteikumu pārkāpšanas brīdī.

Atgriežoties pie finanšu un ekonomiskās jomas noziedzības tēmas, jāuzsver, ka šo noziedznieku mērķis ir nauda, manta. Tāpēc papildus riskam tikt notvertam un soda smagumam kā atturošs faktors ir iespējamie zaudējumi (finanšu, mantas), ko noziegumu izdarījušais indivīds cietīs.

Saskaņā ar Eiropas Policijas biroja (Europol) pētījumu datiem noziedzības rezultātā nodarītie zaudējumi Eiropā viena gada laikā sasniedz pat 110 miljardus eiro, no kuriem tikai 2,2 %, jeb 2,4 miljardus ir izdevies arestēt nozieguma atklāšanas laikā, taču tikai 1,1 %, jeb 1,2 miljardus eiro ir izdevies konfiscēt kā noziedzīgi iegūtus.[10]

Šie noziedzīgie līdzekļi ir tie, kas noziedzībai finanšu un ekonomiskā jomā rūp, kas vairo viņu labklājību, kuru kultam tie kalpo un kas motivē turpināt savu noziedzīgo darbību. Šāda nesodīta rīcība un strauji vairotais turīgums var radīt citos indivīdos vēlmi sekot šiem piemēriem. Jo īpaši, ja mediju telpā nav ierasts lasīt ziņas, kas liecinātu par saņemtiem bargiem sodiem un iegūtās nelikumīgās mantas zaudējumu (proti – konfiskāciju). Katram no mums ir sava finanšu bilance, kurā ir ienākumu un izdevumu pozīcijas. Tomēr izdevumu pozīcija nevar būt lielāka par ienākumu pozīciju, par kuru ir iespējams atskaitīties, atbildēt un par kuru ir veikti atbilstoši nodokļu maksājumi. Grūti iedomāties, ka kāds varētu iesniegt atskaites un apliecinājumus par tēriņiem un mantas iegūšanu, kuras pamatā ir nelegāli iegūti līdzekļi.  K. Ketners savā darbā norāda, ka nodokļu sistēmas opozīcija kopējām tiesību normām izpaužas daudzu valstu nodokļu likumos pieņemtajā kā vainīguma prezumpcija.[11] Vainīguma prezumpcija paredz personas pienākumu apliecināt savu izdevumu atbilstību ienākumiem. Šīs prezumpcijas efektīvai piemērošanai Latvijā ir iespējas iegūt citu Eiropas valstu pieredzi, organizējot līdzīga formāta starptautiskus seminārus un diskusijas.

Taču vēl joprojām, redzot atsevišķu personu neizskaidrojamu pārticības līmeni un to rīcībā esošo mantu, jāsecina, ka daudzas no tām ir sabiedrībā atpazīstamas personas, kuras ir nonākušas arī izmeklēšanas iestāžu uzmanības lokā. Tomēr arī pēc tā šo personu dzīvesveids un labklājība nav mainījusies. Tāpēc uzskatu, ka šodienas diskusija ir sākums nākamajam darbam, lai gan kontrolējošo institūciju, gan izmeklēšanas iestāžu, gan prokuratūras un tiesas darbiniekos vairotu izpratni par labo un ļauno, par atļauto un neatļauto” par katras rīcības atbilstošu novērtējumu, sasniedzot šodienas diskusijai izvirzīto mērķi – vienveidīga tiesību normu piemērošanu sodu noteikšanā finanšu un ekonomiskos noziegumos.

 

[1] Skat.: https://www.coe.int/en/web/moneyval/-/moneyval-publishes-a-report-on-latvia

[2] Skat.: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/FM_12.2017_Sabiedriskas_domas_petijums_par_finansu_un_nodoklu_politiku.pdf

[3] Skat.: https://www.tvnet.lv/6813886/virietim-par-121-eiro-rekina-nesamaksasanu-steiku-restorana-piespriez-divus-menesus-cietuma

[4] Pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2018. gadā”. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, A. Sauka, T. Putniņš. Pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2019-05/SSERiga_%C4%92nu_ekonomika_indekss_2018.pdf

[5] Lincas Universitātes profesora Dr. F. Šneidera pētījums “Shadow economy in Lithuania and reform efforts of the government: Latest Results”. October 2018. Pieejams: https://lrv.lt/uploads/main/documents/files/Shadow%20EcLithuania_September.pdf

[6] Skat.: https://likumi.lv/ta/id/306691-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai

[7] Nav publicēts.

[8] Елинский А.В. Уголовно-правовые меры борьбы c уклонением от уплаты налогов (зарубежный опыт). Москва, 2008, c. 63.

[9] Skat.: https://www.dailyexcelsior.com/understanding-corruption-cmd/

[10] Skat.: https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/documents/criminal_asset_recovery_in_the_eu_web_version_0.pdf

[11] Ketners K. Nodokļu optimizācijas principi. Merkūrijs LAT, 2008, 52. lpp.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties