Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram dotajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu noinformēti.

Viss minētais satraukums un virkne jautājumu radās pēc likuma “Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanu un pārvarēšanas pasākumiem ar Covid-19 izplatību” stāšanās spēkā. Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts: “Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.”

No pirmā acu uzmetiena, ņemot vērā šī panta 5. punkta kontekstu, var šķist, ka likumdevējs ir ieviesis obligātu brīdinājuma kārtību, kas attiecas uz visiem iespējamiem parāda piedziņas variantiem gan ārpustiesas, gan tiesas kārtībā. Ir ieviesis minimālu dienu skaitu (60 dienas), kam ir jānotek (termiņš, kad parādniekam ir jāiesniedz iebildumi) pirms prasības iesniegšanas tiesā. Turklāt no minētā punkta arī izriet, ka parādniekam ir obligāti jāsaņem šis brīdinājums (“..no paziņojuma saņemšanas dienas”). Balstoties uz to, var secināt, ka, ja parādnieks nav saņēmis brīdinājumu no kreditora, kreditoram nav tiesību sniegt prasību tiesā vai šķīrējtiesā.

Mēs visi lieliski saprotam, ka tas ir absurds un likumdevējs noteikti tā nebija domājis un negrasījās ieviest šos ierobežojumus.

Izanalizēsim kopā šo jautājumu.

Ko dara jurists, kad šaubās un vēlas izprast likumdevēja (konkrēta likuma autora) nodomu? Protams, viņš atsaucas uz likuma anotāciju.

Likumprojekta anotācija ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām.

Tādējādi likuma piemērotājiem, juristiem, iedzīvotājiem, kuri šaubās par likuma piemērošanu, ir nepieciešams iepazīties ar likuma anotāciju, kurā konkrēta likuma autors izskaidro likuma un tā konkrēto punktu pieņemšanas uzdevumus un mērķi.

Tā ir arī ar likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Likuma anotācijā (sadaļā “Termiņu pagarinājumi, vēršot saistību izpildi pret parādnieku”) ir skaidri norādīts:

“Ņemot vērā valstī izveidojušos situāciju sakarā ar Covid-19 izplatību, kā arī ievērojot šā likumprojekta mērķi, ir iespējams mazināt tās negatīvās sekas, kādas tiks atstātas uz tautsaimniecību kopumā, vienlaikus ievērojot gan kreditora, gan parādnieka intereses. Viens no risinājumiem, lai dotu parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ, ir likumā noteikto termiņu pagarināšana vai minimālo termiņu noteikšana gadījumos, kad tādi likumā nav noteikti.

1. Līdz ar to Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā noteiktais 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai par komercķīlas izlietošanu pagarināms līdz 60 dienām;
2. Civilprocesa likuma 204.¹panta otrajā daļā noteiktās 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei pagarināmas līdz 60 dienām;
3. saistībā ar Civilprocesa likuma 404. panta trešajā daļā paredzētajām prasībām nosakāms, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var iesniegt tikai tad, ja pierādījums par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam ir izsniegts parādniekam ne agrāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas;
4. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktais 21 dienu termiņš parādniekam izteikt iebildumus pagarināms līdz 60 dienām;
5. Notariāta likuma 107.⁴ panta pirmajā daļā nosakāms minimālais termiņš – ne agrāk kā 60 dienas no saistību izpildes iestāšanās, kurā kreditors notariālo aktu var iesniegt izpildei.”

Kā mēs varam redzēt likuma anotācijā, likumdevējs ir precīzi norādījis, ka 16. panta 5. punkta nosacījumi (Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.) ir saistīti ar ārpustiesas parāda piedziņas kārtību, balstoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu (likuma 7. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktais 21 dienu termiņš parādniekam izteikt iebildumus pagarināms līdz 60 dienām), bet ne ar piedziņu tiesas kārtībā.

Tas tiek apstiprināts arī Tieslietu ministrijas informācijā portālā “Jurista Vārds” (2020. gada 9. aprīlis) “Būtiskākās tiesiskā regulējuma izmaiņas civiltiesību jomā sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums regulē parādu piedziņu tikai no fiziskām personām (parādnieks– fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;), juridiskas personas nav šī likuma subjekti, un uz tām šie likuma noteikumi neattiecas.

Likuma 3. panta 3. punktā ir noteikts: “Likums neskar kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai parādnieka tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā. Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskata tiesa vai šķīrējtiesa.” No tā izriet, ka, ja jūs piedzenat parādu ārpus tiesas (no privātpersonas), jums ir arī tiesības sniegt prasību tiesā vai šķīrējtiesā. Kreditoram nav pienākums gaidīt parādnieka iebildumu iesniegšanas termiņa beigas. Parādu ārpustiesas piedziņa un parādu piedziņa tiesas ceļā ir divi dažādi parāda piedziņas veidi, kuru nosacījumus regulē dažādi likumi.

Secinājumi

1. Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 16. panta 5. punkta nosacījumi paredz, ka “kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas”, un tiem ir saistība tikai ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu (7.1.8. p.).

2. Parādu ārpustiesas atgūšanas likums regulē parāda piedziņu tikai no privātpersonām.

3. Parādu piedziņa ārpus tiesas neierobežo kreditoru no prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā.

4. Pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā prasītājam nav pienākums iziet parāda piedziņas procesu ārpustiesas kārtībā, ja līgumā starp pusēm tas nebija paredzēts (piemēram, obligāta brīdinājuma kārtība pirms prasības iesniegšanas tiesā).

5. Valsts tiesai vai šķīrējtiesai nav tiesību atteikties pieņemt prasītāja prasību vai atstāt to bez izskatīšanas, ja prasībai nav pievienoti pierādījumi par to, ka parādniekam tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums vai paziņojums par parādu (izņemot gadījumus, kad puses par to ir vienojušās līgumā vai kā citādi).

Situācija, kas šobrīd notiek pasaulē, ir jauna visiem iedzīvotājiem, tāpēc visiem, ieskaitot uzņēmējus, ir daudz jautājumu. Ja jums ir nepieciešams papildu skaidrojums raksta tēmai, kā arī parādās citi juridiski jautājumi, lūdzu, rakstiet uz info@court.lv, zvaniet 67365100 (Rīgas šķīrējtiesas kanceleja sniedz bezmaksas konsultācijas).