28. Septembris 2020 11:29
Domnīca / eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. IX. “Domu policija” medī “raganas”
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
 
Mg. iur.
Signe Skutele
 

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II.  Īsa biogrāfija

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē V. Eiropas Savienības vieta globālajā ģeopolitikā

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VI. Sociālisma kritiķis

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē VII. Egalitāte – ceļš uz nekurieni

Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. VIII. “Trakā pasaule” uzbrūk ne tikai smēķētājiem

Vienu no lielākajiem publiskajiem skandāliem Rodžers Skrutons piedzīvoja laikā, kad bija Lielbritānijas valdības padomnieks mājokļu komisijā [1]. Šī komisija tika izveidota 2018. gada novembrī kā neatkarīga institūcija, lai konsultētu valdību par to, kā veicināt un palielināt augstākās kvalitātes dizaina izmantošanu jaunceltnēs un mikrorajonos [2], un R. Skrutons tika iecelts par tās vadītāju [3].

Uzsākot darbu komisijā, R. Skrutons sacīja: “Es vēlos dot sabiedrībai iespēju tikt pie tāda veida arhitektūras, par kādu tā arī nobalsotu, nevis pie tādas, ko tai ir uzspieduši Lekorbizjē [4] un Mīsa (van der Roes) [5] sekotāji, kuriem tautas gaume ir tikai šķērslis pretim “progresam”. [6]”

R. Skrutons tika uzaicināts komisijā arī tāpēc, ka viņš jau iepriekš bija pievērsies arhitektūras pētniecībai, tostarp, sarakstījis arī vairākas grāmatas un rakstus [7]. Pastāvēja viedoklis, ka R. Skrutona vīzija par arhitektūru atbilda prinča Čarlza [8] izpratnei [9].

Pati komisija tika saukta par “nogurdinošām paģirām no 1980. gada” [10]. Tādā veidā referējot uz jau iepriekš 1980. gadā apspriestajām izmaiņām arhitektūrā, kas tika dēvēts arī par “1980. gada arhitektūras kultūras karu” [11]. Kopumā komisijas darbības sākumā tā ne tikai tika uzskatīta par “konservatīvu” un tendētu uz pārmērīgi vēsturisku izpratni par arhitektūru un mājokļiem, bet arī uztverta kā opozīcija mūsdienīgām un progresīvām idejām. Savukārt pats R. Skrutons tika raksturots kā absurds, vecs, iesīkstējis, kā arī “kvazi-fašistisks baltais vīrietis” [12], piedēvējot viņam galēji labēju pozīciju, tostarp, atbilstību galēji labējiem [13] kustības piekritējiem, kuru ideoloģija ir neofašistisks balto rases nacionālisms [14].

Kā norādīja ziņu aģentūra BBC, vairāki politiķi bijuši pret R. Skrutona darbu komisijā, jo viņš iepriekš esot paudis viedokli, ka islamofobija ir vārda propaganda, homoseksualitāte ir nenormāla, kā arī bija izteicis dažādas konspirācijas teorijas par Džordžu Sorosu [15].

Tā brīža Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja [16] saņēma daudzas sūdzības tieši par R. Skrutona iecelšanu komisijas priekšsēdētāja amatā, aicinot viņu nevilcinoties atstādināt. Piemēram, politiķis Endrjū Gvins [17] norādīja, ka “nevienam ar tādiem uzskatiem nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. Premjerministrei nepieciešams nekavējoties parādīt līderību un atstādināt R. Skrutonu, veicot izmeklēšanu par to, kāpēc viņš vispār tika nozīmēts” [18]. Tobijs Jangs [19], uzrakstot rakstu ar nosaukumu “Rodžera Skrutona aizstāvībai”, attiecībā uz iepriekš minēto sarkastiski atbalstīja izmeklēšanu par to, kā gan cilvēks, kas ir “Britu Akadēmijas biedrs, saņēmis godpilno Čehijas Republikas ordeni un ir autors vairāk kā 50 grāmatām vispār tika aicināts vadīt komisiju par estētiku”[20].

Vera Hobhausa [21] publiski pauda viedokli, ka cilvēks ar tādiem uzskatiem, kādi ir R. Skrutonam, valdībai nevar sniegt padomus nevienā jomā. Viņa izteica bažas par to, ka konservatīvie ir asociējuši sevi ar tik “aizvainojošiem viedokļiem kā šie [R. Skrutona izteiktie]. R. Skrutonam nekad nevajadzēja tikt pieņemtam un premjerministrei būtu jāprasa viņa atstādināšana” [22].

Tikpat asi apzīmējumi R. Skrutonam tika veltīti rakstā “Vai jūs uzticētu Rodžeram Skrutonam veidot dizainu jūsu jaunajai mājai?” [23]. Raksta ievadā tika norādīts: “Jūs zināt no šausmu filmām tos brīžus, kad visi atslābst. Viņi domā, ka zombijs/vampīrs/psihopāts/citplanētietis beidzot ir miris. Bet tas tā nav. Ar vēl vienu pēdējo gārdzienu briesmonis pieceļas un nogalina dažus pēdējos upurus līdz tas beidzot, pavisam noteikti tiek nogalēts. Tāds pats efekts ir arī ziņām par to, ka filozofs Rodžers Skrutons ir iecelts par priekšsēdētāju valdības jaunajai Building Better, Building Beautiful komisijai” [24].

Šī raksta autors norādīja, ka R. Skrutons ir konservatīvais filozofs, kura izpratne par arhitektūru bija tāda pati kā princim Čārlzam, un viņš “pavisam noteikti ir vissliktākā persona, kura varētu vadīt valdības jauno komisiju, lai uzlabotu Lielbritānijas mājokļus” [25].

Savus iebildumus viņš pamatoja ar trauksmes zvaniem divās frontēs. Viens no tiem – R. Skrutona iepriekš izteiktās replikas par tēmām, kas nav saistītas ar arhitektūru. Savukārt otrs iebildums bija par to, ka R. Skrutons reprezentē “atpakaļ-lūkošanos uz vienu no nogurdinošākajām un sterilākajām britu arhitektūras fāzēm” [26]. Konkrētā raksta autora ieskatos, R. Skrutons popularizēja to, ko pats R. Skrutons “dēvē par “tautas” arhitektūru, ar to domājot ēkas, kas seko pagātnes stilu detaļām un kompozīcijām, un [R. Skrutons] nomelno “modernismu”, ar to saprotot visu, kas tā nedara” [27].

R. Skrutons gan saņēma arī atzinīgus vārdus un aizstāvību. Piemēram, T. Jangs norādīja, ka brīdī, kad persona sevi sāk identificēt ar labējiem uzskatiem, tās viedoklis kļūst par nesvarīgu, tā personība – diskreditēta, savukārt pašas personas eksistence pasaulē tiek atzīta par kļūdu. Kā pamatoti norādīja T. Jangs, R. Skrutona izteikumi, izrauti ārpus konteksta, protams, šķiet nepareizi, taču, lasot visu R. Skrutona teikto, konstatējams, ka R. Skrutons tikai aizstāv nacionālismu un viņa paustais viedoklis ir pārprasts [28]. Līdz ar to T. Jangs norādīja, ka tas ir veids, kā strādā kreisie, proti, kā “tiešsaistes metāla detektors, meklējot internetā materiālu, par ko tie var šausmināties” [29]. T. Jangs pauda atbalstu R. Skrutonam, uzskatot, ka “Sers Rodžers Skrutons ir viens no diženākajiem mūsu laika intelektuāļiem, un šie politiskā korektuma komisāri nevar pat sašņorēt viņa zābakus” [30].

Arī tā brīža Karaliskā britu arhitektu institūta [31] prezidents Bens Derbishīrs [32] savos izteicienos nebija tik kritisks, bet pauda viedokli, ka šī komisija ir iespēja arhitektiem iesaistīties šādu jautājumu izskatīšanā.

Par spīti tam R. Skrutons tika ne tikai pārprasts, bet arī savu uzskatu dēļ vajāts. Viņa aizstāvības rakstos šis sašutuma vilnis tika saukts par “raganu medību sastāvdaļu”, kuras laikā R. Skrutonam tika piedēvēts homofoba, rasista un konspirāciju teoriju izplatītāja oreols. Jāatzīst, ka tik tiešām R. Skrutona izteicieni tika izrauti no konteksta, savukārt nopietni pētot viņa paustos viedokļus, tiem var nepiekrist vai tos var neatbalstīt, taču tos nevar tamlīdzīgi stigmatizēt. Līdz ar to jāpiekrīt, ka visticamāk cilvēkus “neinteresēja viņa [pausto ideju] patiesais saturs, vai viņi vienkārši neapgrūtināja sevi ar cenšanos tās izprast” [33].

Tomēr vislielāko sašutumu radīja R. Skrutona intervija ar Džordžu Ītonu [34] izdevumam “New Statesman” 2019. gada 10. aprīlī, pēc kuras R. Skrutons tika atlaists no valdības padomnieka amata [35].

2019. gada 10. aprīlī publicētajā intervijā R. Skrutonam tika izteikti pārmetumi par viņa viedokli saistībā ar D. Sorosu. Intervijas laikā R. Skrutons esot it kā teicis, ka visi, kuri uzskata, ka Ungārijā nepastāv D. Sorosa impērija, neesot konstatējuši visus faktus. Viņš it kā bija paudis viedokli, ka D. Soross ir kā ebreju leļļu meistars, kurš aiz aukliņām rausta ungāru ebrejus kā lelles tur, kur tas viņam ir nepieciešams [36]. Tādējādi tika izdarīts secinājums, ka R. Skrutons pauda ne tikai konspirāciju teorijas saistībā ar D. Sorosa ietekmi, bet arī antisemītiskus uzskatus.

Šajā intervijā R. Skrutonam patiešām tika uzdots jautājums saistībā ar jau iepriekš izskanējušiem R. Skrutona secinājumiem par D. Sorosa lomu Ungārijā un pasaulē. Kā norādīja “The Guardian”, tad R. Skrutons it kā jau iepriekš ebrejus Budapeštā esot raksturojis kā daļu no “Sorosa impērijas” [37]. Līdz ar to jau iepriekš R. Skrutons tika apsūdzēts antisemītisku sazvērestības teoriju izplatīšanā saistībā ar D. Sorosu. Proti, 2014. gadā kādā lekcijā Ungārijā R. Skrutons esot atsaucies uz D. Sorosu, jūdaismu, kā arī islāmu, norādot, ka “daudzi Budapeštas inteliģences pārstāvji ir ebreji un ir daļa no [D.] Sorosa impērijas plašajiem tīkliem” [38]. Šāds viedoklis patiešām tika pausts arī R. Skrutona mājaslapā ungāru un angļu valodā publicētajā lekcijas izklāstā [39].

Arī 2018. gadā, diskutējot par Brexit, R. Skrutons atsaucās uz organizāciju “Best of Britain” [40], kas it kā bija pieņēmusi D. Sorosa ziedojumu, sakot, “un pat ja tā pieņem ziedojumus no Džordža Sorosa, kura uzvedība Ungārijā, Albānijā un Balkānu valstīs ir iedvesmojusi rupju naidīgumu pret nacionālo ideju, tas neietekmē šo jautājumu” [41].

Nav noslēpums, ka arī Latvijā bieži tiek diskutēts par miljardiera, šobrīd 221. vietas izdevuma “Forbes” bagātāko cilvēku sarakstā [42] ieņemošā D. Sorosa lomu [43]. Tostarp Latvijā 1992. gadā tika dibināts Sorosa fonds kā daļa no Atvērtās sabiedrības fonda [44] tīkla. Tomēr 2011. gadā tika pieņems lēmums par fonda atdalīšanos [45].

Vēlāk “New Statesman” atvainojās R. Skrutonam, apstiprinot, ka viņa izteikumi, lai gan rakstā iekļauti precīzi, tomēr tikuši izrauti no konteksta, kā arī pazemināja konkrētā raksta autoru amatā [46] un publicēja intervijas pilnu transkriptu [47].

No transkripta konstatējams, ka uz intervētāja uzdoto jautājumu R. Skrutons sniedza atbildi, ka “visi, kas neuzskata, ka Ungārijā ir [D.] Sorosa impērija, nav ievērojuši visus faktus. Tai nav obligāti jābūt ebreju impērijai, tās ir muļķības, kā to vispār var panākt?” [48]. Kā norādīja gan pirms tam citi izdevumi, gan vēlāk “New Statesman” iepriekšējā rakstā nebija iekļauta pēdējā R. Skrutona teiktā frāze, ka tai obligāti nav jābūt ebreju impērijai, līdz ar to radot iespaidu, ka R. Skrutons runāja un atbalstīja sazvērestības teorijas – D. Sorosa atbalstītos ebrejus, kas ietekmē visu Ungārijas un citu valstu politiku [49].

Pats D. Soross ir dzimis Budapeštā, ebreju ģimenē kā Ģergs Švarcs (oriģ. – György Schwartz). 1936. gadā viņa ģimene šo uzvārdu nomainīja uz Soross, kas oriģinālā rakstībā ir palindroms [50], kas tulkojumā no ungāru valodas nozīmē “pacelties kā putnam” [51]. Izdzīvojis Otrajā Pasaules karā, viltojot dokumentus, slēpjoties un dokumentos norādot sevi par kristieti, D. Soross 1947. gadā, bēgot no padomju okupācijas, pārcēlās uz Lielbritāniju [52]. Tur viņš iestājās Londonas Ekonomiskajā skolā un mācījās pie Kārļa Popera [53]. Acīmredzot K. Poperam bija liela ietekme uz D. Sorosa uzskatiem, to apstiprina arī pats D. Soross [54]. Un arī viņa fonda nosaukums “Open Society” aizgūts no K. Popera sarakstīto grāmatu nosaukuma [55]. Vēlāk D. Soross pārcēlās uz ASV un Volstrītā sāka darboties finanšu jomā, kā arī vērstpapīru tirdzniecībā [56]. Viņš bieži vien tiek uzskatīts par finanšu krīžu izraisītāju ar mērķi iegūt peļņu no valūtas svārstībām un citām krīžu izraisītām pārmaiņām [57].

D. Soross arī aktīvi iesaistījās politikā, tostarp politisko partiju un politiķu finansēšanā, kā arī nodarbojās ar filantropiju. Saistībā ar D. Sorosu ir attīstījušās vairākas konspirāciju teorijas, uzskatot viņu par “ļaunuma sakni” saistībā ar visdažādākajām sociālpolitiskām un ekonomiskām kataklizmām. Tādējādi neapšaubāmi D. Soross ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem cilvēkiem pasaulē.

Vēl pirms transkripta publicēšanas viedokli par šo situāciju pauda Dominiks Grīns [58], noskaidrojot R. Skrutona domas par iznākušo rakstu un aizstāvot R. Skrutonu. Šajā rakstā viņš norādīja, ka D. Ītons ir selektīvi izvēlējies izteicienus un rediģējis interviju. D. Grīns kaunināja D. Ītonu, informējot, ka pēc intervijas iznākšanas D. Ītons bija publicējis bildi sociālajā platformā “Instagramm”, kurā dzer šampanieti no pudeles kakliņa. Bildes aprakstā viņš bija pievienojis tekstu: “Sajūta, kas rodas, kad Tu panāc labējā rasista un homofoba Rodžera Skrutona kā valdības padomnieka atlaišanu”. Kā norādīja D. Grīns: “viņš [D. Ītons] nebija apmierināts [vien] ar mēģinājumu apklusināt [R.] Skrutonu, mūžīgo runas brīvības aizstāvi, kurš riskēja ar savu dzīvību aiz dzelzs priekškara, pirms vēl [D.] Ītons bija dzimis” [59]. D. Grīns norādīja, ka D. Ītons turpināja publicēt komentārus, kuros apsūdzēja R. Skrutonu dažādu antisemītisku, rasistisku un homofobu viedokļu paušanā.

Vēl jo vairāk D. Grīns norādīja, ka tas, “kas attiecas uz “Sorosa impēriju”, New Statesman, žurnāla, kas aizstāv antisemītisko Džeremiju Korbinu [60] un demonizē Izraēlu, žurnālists, stāstot mums, kas ir un kas nav antisemītisks, ir kā Deivids Djūks [61], dodot padomus par to, kā runāt par afroamerikāņiem. Tas ir fakts, ka [D.] Soross nav tikai uzņēmējs, bet gan politisks spēks Ungārijā, turklāt liels ziedotājs citur. Nav nekā antisemītiska [D.] Sorosa lomas Ungārijas politikā vai viņa finansējuma sadalīšanā kritizēšanā” [62].

Turklāt D. Grīns savā rakstā norādīja, ka 2016. gadā R. Skrutons esot aizstāvējis D. Sorosu, iesakot Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna [63] valdībai, kurai bieži vien ir bijušas nesaskaņas ar D. Sorosu, neslēgt D. Sorosa finansēto Centrāleiropas Universitāti. Šīs universitātes izveidi R. Skrutons nosaucis par iniciatīvu, par kuru D. Soross bija pelnījis vienīgi uzslavu [64].

Tāpat rakstā pausts, ka R. Skrutons vairākkārt kritizējis Ungārijā pastāvošo antisemītismu un 2017. gadā izdevuma “Hungary Today” intervijā R. Skrutons izteicis pozitīvu viedokli par Ungārijas D. Sorosa finansētajām nevalstiskajām organizācijām.

Kā D. Grīnam norādīja pats R. Skrutons, “ja vienu teikumu izņem no konteksta, tu vari panākt, ka tas izskatās tā, it kā es runātu par ebreju sazvērestību. Tas ir tas, ko viņi gribēja izdarīt, lai apsūdzētu mani par to” [65].

Savukārt izdevums “Independent” publicēja informāciju, ka R. Skrutons esot atlaists no valdības padomnieka mājokļu jautājumos amata, referējot uz R. Skrutona draudzību ar V. Orbānu. “Viktors Orbāns ir norādījis uz ebreju ietekmi, apgalvojot, ka [D.] Sorosa kungs slepeni kontrolē Ungāriju”. “Independent” arī interpretēja, ka R. Skrutons esot apgalvojis, ka esot muļķīgi apsūdzēt V. Orbānu antisemītismā un islamofobijā. Šādus R. Skrutona izteikumus “Independent” saistīja ar viņa draudzību ar V. Orbānu [66].

Toties Franks Furedi [67] rakstā “Tiesības kritizēt Džordžu Sorosu” minēja, ka “jebkurš, kurš uzdrīkstas kritizēt miljardieri Džordžu Sorosu, var gaidīt, ka tiks uzskatīts par antisemītu”. Šādu secinājumu F. Furedi izdarīja, ņemot vērā, ka “pagājušajā nedēļā [..] R. Skrutons intervijā New Statesman nejauki runājis par [D.] Sorosu”. Līdz ar to F. Furendi norādīja, ka R. Skrutons tiek demonizēts un padarīts par ļaundari [68].

Publiski bija pausta kritika arī par R. Skrutona izteikumu, ka “ķīnieši ir kā replika viens otram un tas ir biedējoši” [69]. Taču patiesībā, publicējot transkriptu, konstatējams, ka R. Skrutons norādīja uz Ķīnas valdības pārlieku lielo kontroli un masu politiku, kura no savas tautas veido robotus, replikas [70]. To vairākkārt atkārtoja arī pats R. Skrutons [71].

Kā jau minēts iepriekš rakstā, pēc šīs publikācijas R. Skrutons zaudēja savu valdības padomnieka amatu sakarā ar viņa “nepieļaujamajiem komentāriem” [72]. T. Mejas administrācija norādīja, ka “tādi komentāri ir dziļi aizskaroši un absolūti nepieņemami, un ir pareizi, ka viņš tika atlaists” [73]. Kā bija norādījusi premjerministres administrācija, R. Skrutons tika uzaicinās strādāt komisijā kā eksperts šajos jautājumos, taču “viņa komentāri skaidri novirza no komisijas svarīgā darba, līdz ar to nav pareizi, ka viņš ir valdības padomnieks” [74]. Savukārt E. Gvins sniedza komentāru presei, sakot, ka tagad R. Skrutona aizstāvjiem, kuri iepriekš piedēvēja viņam “vārda brīvības čempiona” statusu un norādīja, ka kritiķi vien nepareizi interpretē viņa sacīto, būtu jāatvainojas par viņa aizstāvēšanu [75]. Bet Dauna Batlera [76] nosauca R. Skrutona izteikumus par nicināmiem un viņa valodu uzskatīja par “galēji rasistisku” [77].

Pats R. Skrutons publicēja savu dienasgrāmatu, kurā aprakstīja notikušo [78]. Pāris dienas pirms intervijas publicēšanas viņam bija bijusi komisijas sēde un vēlāk viņš atskaitījies par komisijas darbu, tostarp, par vizītēm, tikšanās reizēm, fokusgrupām, paužot motivāciju panākt konkrētu rezultātu. Savukārt par savu atstādināšu viņš uzzināja, no Parīzes piezvanot mājiniekiem, jo pirms tam viņu neviens nebija pat brīdinājis vai lūdzis komentēt notikušo vai teikto [79]. Vispirms tas esot raisījis R. Skrutonam neizpratni, līdz beidzot viņš sapratis, ka ir sniedzis interviju, kuras galvenā ideja bijusi saruna par viņa grāmatām.

R. Skrutons norādīja, ka ģimene “piedeva man [šo] interviju” [80]. Savukārt, atverot personīgo e-pastu, R. Skrutons konstatēja vairākas atbalsta vēstules, kuras bijušas no daudzām pasaules malām, tostarp, no draugiem Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Čehijā, Latvijā, Slovēnijā un ASV [81]. “Mans mīļākais rabīns no Jeruzalemes piedāvā vadīt “Ebreji par Skrutonu”. Mans mīļākais arhitekts no Homsas citē mierinošus Korāna pantus, mans mīļākais žurnālists laikrakstā Le Figaro saka, ka mēs nāksim uz cīņu. Manai ģimenei ir taisnība, nevajag just aizvainojumu, bet tā vietā jābūt pateicīgam. Ja tas nebūtu noticis, es nebūtu zinājis draudzības [nozīmi, kas atradās] man aiz muguras” [82].

R. Skrutonu aizstāvēja arī Boriss Džonsons [83], kurš R. Skrutonu nodēvēja par valsts “varenāko moderno konservatīvo domātāju” [84], un Džeremijs Hants [85].

Savā interneta mājaslapā R. Skrutons precīzi atainoja notikušā secību, sākot ar 2019. gada 27. martu, kad tika sniegta intervija. 2019. gada 10. aprīlī tika publicēts sagrozītais un neprecīzais intervijas variants. Šajā pašā dienā Džeims Brokenšīrs [86], lai gan zināja, ka R. Skrutons neatradās mājās, bet gan Parīzē, zvanīja R. Skrutonam uz mājām, lai informētu, ka pēc desmit minūtēm tiks paziņos, ka viņš esot atlaists. Pēc tam sekoja intensīvs darbs, aicinot publicēt sarunas ierakstu, kā arī rakstot informatīvus rakstus. 2019. gada 26. aprīlī “The Today Programme” publicēja sarunas ierakstu un R. Skrutonam beidzot bija iespēja atspēkot sagrozītos faktus [87]. Tās pašas dienas vakarā “New Statesman” publicēja intervijas stenogrammu. Savukārt vien 2019. gada 27. aprīlī D. Brokenšīrs pirmo reizi piezvanīja pašam R. Skrutonam [88].

Pēc “New Statesman” atvainošanās un pilnā sarunas ieraksta un transkripta publicēšanas R. Skrutons atguva savu padomnieka amatu [89]. R. Skrutons jau situācijas sākumā bija norādījis, ka viņš ticis pārprasts, liekot izskatīties tā, it kā viņš paustu rasistiskus viedokļus par ķīniešiem un antisemītiskus uzskatus saistībā ar D. Sorosa aktivitātēm Ungārijā [90].

Aicinot R. Skrutonu atpakaļ komisijā, e-pasta vēstulē valdības pārstāvji norādīja, ka, viņuprāt, R. Skrutonam ir daudz, ko sniegt komisijai un viņi būs priecīgi, ja R. Skrutons varēs palīdzēt turpināt strādāt kopēju jautājumu risināšanā [91]. R. Skrutonam tika piedāvāts priekšsēdētāja amats, kuru viņš pildītu kopā ar Nikolasu Smitu [92], kurš pēc R. Skrutona atlaišanas īsu brīdi ieņēma komisijas priekšsēdētāja amatu [93]. Pats R. Skrutons piekrita turpināt darbu komisijā, izdevumam “The Guardian” norādot, ka viņš ir priecīgs, ka pārpratums ir atrisināts un ka viņš var turpināt savu darbu [94].

Piedzīvojot skandālu saistībā ar sagrozītajiem un neprecīzajiem izteikumiem intervijā “New Statesman” un tam sekojošo atlaišanu no valdības izveidotās komisijas priekšsēdētāja amata [95], Rodžers Skrutons aprakstīja savas pārdomas gan par situāciju kopumā, gan par tās rašanās iemesliem [96]. Viņš norādīja, ka tas, ka viņš ticis atbrīvots no neapmaksātā valdības padomnieka amata, ņemot vērā valstī pieaugošo iebiedēšanas atmosfēru, viņam nebija pārsteigums [97]. Un tomēr rakstos viņš pauda sarūgtinājumu par sabiedrības attieksmi, par raganu medībām un par konservatīvās partijas pasivitāti šajā sakarā.

R. Skrutons gan norādīja, ka, viņaprāt, maigi sakot, bija neparasti, ka ticīgs konservators, kāds ir viņš, vispār tika iecelts tik atbildīgā amatā Toriju [98], kuru galvenais mērķis ir, nevienam nepamanot, iekļūt parlamentā arī nākamajās vēlēšanās, valdībā. Tomēr R. Skrutons četru mēnešus komisijā kopā ar izciliem kolēģiem bija smagi strādājis un pamazām šķetinājis sarežģīto filozofisko, ekonomisko un socioloģisko jautājumu loku. Viņš pats norādīja, ka bija uzmanīgs, “lai šajos mēnešos netiktu ievilkts kādās strīdīgās diskusijās, zinot, cik vienkārši ir kaut ko demonizēt. Un tomēr es iekļuvu slazdā” [100].

Savā rakstā “Grēku lāde” R. Skrutons pat ironizē par tā brīža situāciju, rakstot, ka “žurnālisti, kuriem ir grūti sekot līdzi intelektuāliem argumentiem vai saprast ironijas lietojumu, var vēlēties papildināt man uzrādīto apsūdzību. Līdz ar to esmu pats veicis pētījumu, meklējot teikumus, kurus ārpus konteksta var izmantot kā pierādījumu domu-noziegumam” [101]. Raksta turpinājumā R. Skrutons, analizējot savas iepriekš izteiktās vai uzrakstītās idejas, intelektuāli atspēkoja ikkatru viņam izvirzīto apsūdzību, tostarp, saistībā ar homofobiju un islamofobiju [102].

R. Skrutons norādīja, ka ar šādu “domu policiju” bija cīnījies jau kā jauns vīrietis, apmeklējot komunistiskas iekārtas valstis un atbalstot disidentus [103]. Šajās valstīs R. Skrutons satika cilvēkus, kuri profesionāli un finansiāli tika izslēgti no sabiedrības. Domājot par to, kā šie cilvēki nonākuši šādā situācijā, R. Skrutons konstatēja, ka viņi tiek uztverti kā noziedznieki, kuru noziegumi “sastāvēja no nepareiza vārda izrunāšanas, nepareizas grāmatas lasīšanas, piederības nepareizajam tīklam un uzticēšanās prāta brīvai dzīvei. Vai tas izklausās pazīstami?” [104].

Līdz ar to R. Skrutons pauda viedokli, ka šāda “raganu medību histērija” ir atgriezusies. Turklāt nevis Austrumeiropā, “bet gan šeit, kur atklāta izmeklēšana un nevainīguma prezumpcija līdz pat šim brīdim bija morālās kārtības pamats un pilsoniskā miera garantija” [105]. Savukārt pēc R. Skrutona atlaišanas, arī viņa čehu kolēģi, rakstot viņam atbalstu sniedzošas vēstules, norādījuši – “jā, tas sākas atkal”. Tādējādi R. Skrutons pauda viedokli, ka “tagad Lielbritānijā, tāpat kā toreiz Čehoslovākijā, īsts intelektuālis ir disidents” [106].

R. Skrutons vairākās publikācijās norādīja uz to, ka mūsdienās attīstījusies “raganu medību kultūra”, kuras upuris nav bijis tikai viņš [107]. Viņu pārsteidza arī masveida denonsēšanas vēstules, kas izplatītas universitātēs. “Man tas atgādināja lūgumrakstus, kurus komunistisko valstu akadēmiķi bija spiesti parakstīt, lūdzot sodīt kolēģus-disidentus. Bet šīs jaunās denonsēšanas ir vēl jo apkaunojošākas, jo to parakstītājiem nav slepenpolicijas pie elkoņa, kas vada pildspalvu. Šie apsūdzētāji ir entuziasti, iedvesmojoties no ideoloģijas, kas konservatīvos uzskatus un attieksmi uzskata par ļaunumu” [108].

Papildus tam R. Skrutons rakstīja, ka viņš nebūt nav vienīgais, pret kuru tiek pavērsta “domu policija” un īstenotas “raganu medības”. Kā spilgtus piemērus viņš minēja gan Džordanu Pītersonu [109], gan Noa Karlu [110], un visbeidzot Timu Hantu [111], kurš bija saņēmis Nobela Prēmiju, ievērojamas balvas un citus amatus un statusus un kurš zinātniskajā konferencē, sakot savu runu, bija it kā izteicis, ka sievietes un vīrieši, šķiet, nav vienlīdz piemēroti zinātniskajai karjerai. Kā apgalvoja R. Skrutons, “protams, šis izteikums tika iztirzāts sociālajās platformās un mediju vidē. Ļoti drīz T. Hants bija ne tikai zaudējis vairākus amatus, bet arī pameta valsti, lai turpmāk strādātu Japānā” [112].

Pēc skandalozās intervijas publicēšanas “New Statesman” [113] R. Skrutons tika apsūdzēts par visiem “ismiem” un “fobijām”, un viņa uzskati atzīti kā “galēji rasistiski”. Kā norādīja pats R. Skrutons, viņš tika asociēts ar masu slepkavībām Kraistčērčā, Jaunzēlandē [114] un tika pat pieprasīts atņemt viņam bruņinieka (Sera) statusu [115]. Beigu beigās, pat Toriju politiķi, kuru politiskiem uzskatiem tehniski būtu jāsakrīt ar R. Skrutona viedokli, centās no viņa norobežoties [116]. Viņaprāt, šie apsūdzētāji pavisam noteikti nemaz nebija pat iepazinušies ar viņa darbiem par jebkuru tēmu, vēl jo mazāk par arhitektūru, kas vistiešākajā mērā bija saistāma ar R. Skrutona darbu komisijā.

Lūdzot raksta autoram Džordžam Ītonam [117] vai “New Statesman” redaktoram intervijas ierakstu, viņam sākotnēji tika sniegts atteikums. Līdz ar to kādu brīdi R. Skrutons nemaz nevarēja pierādīt to, ka patiesībā izteikumi ir izrauti no konteksta, un turpmākos notikumus R. Skrutons apzīmēja kā patiesu inkvizīcijas prāvu.

Savukārt viņa draugi un lojāli līdzgaitnieki gan uzdeva jautājumus par šādas atcelšanas no amata taisnīgumu. Proti, “vai tika nodrošinātas tiesības uz atbildi? Vai ievēroti dabiskā taisnīguma principi? Vai tiešām ir sniegti pārbaudāmi pierādījumi [R. Skrutona paustajiem] vārdiem?” [118]

R. Skrutons publicēja arī rakstu ar nosaukumu “Atvainošanās par domāšanu. Esmu spiests atzīt, kāda kļūda ir vērsties pret jaunajiem kreisajiem tā, it kā viņi būtu atbildīgi cilvēki” [119], kurā viņš ar piemēriem atspēkoja pret sevi vērstos komentārus un pārprastos izteicienus. Šajā rakstā R. Skrutons pauda viedokli, ka “mēs Lielbritānijā esam nonākuši bīstamā sociālā stāvoklī, kurā par tiešu viedokļu paušanu, kas ir pretrunā – vai šķietami ir pretrunā – ar šauru ortodoksiju kopumu, uzreiz tiek sodīta no pašnodarbinātas modrības grupas [puses]. Mūs aizrauj nožēlojama atbilstība apšaubāmu oficiālu doktrīnu kopumam un mums tiek likts pieņemt pasaules uzskatu, kuru mēs nevaram pārbaudīt, baidoties, ka cenzori publiski pazemos. Šis pasaules uzskats varētu radīt jaunu un atbrīvotu sociālo kārtību; vai arī tas var izraisīt mūsu valsts sociālo un garīgo iznīcināšanu. Kā [lai] mēs [to] zinām, ja mēs pārāk baidāmies to apspriest?” [120]

R. Skrutons skaidroja, ka šāda cenzūra patiesībā ir vien nožēlojamas epizodes, kurās personas raksturs, karjera un iztika saņem uzbrukumus, sodot to par domu-noziegumu. Savukārt “sociālie mediji, protams, tikai pasliktina situāciju. Bet būtu nepareizi pilnībā vainot to, ka ļaunprātība un neziņa tagad var paplašināties, ņemot vērā piekļuvi internetam. Mums jāņem vērā arī politkorektums, kas gan veicina naidu, gan arī to attaisno” [121].

R. Skrutons aizrādīja, ka sākotnēji it kā politkorektums varētu šķist veids, kā iestāties par upuriem, “vienalga, vai tās būtu sievietes, minoritātes, geji, transseksuāļi vai kas cits” [122]. Taču patiesībā, R. Skrutona ieskatos, runa bija par upuru radīšanu.

“Tā mērķis ir atteikties no mūsu tradicionālajā dzīvesveidā iestrādātajām hierarhijām un atšķirībām. Cilvēki, kas atrodas politkorektuma varā, meklē to, kurš iesējis naidu un noraidījumu, ko viņi jūt sev apkārt. Viņi ir eksperti pārkāpuma izdarīšanā, neatkarīgi no tā, vai nodarījums tik tiešām ir izdarīts. Viņi atturas izskatīt apsūdzētā argumentus, un, kad viņus aizskar kāda piezīme, viņi nevilcinoties to pilnībā izņem no konteksta, lai to satērptu kā noziegumu. Kā tiesnesis, prokurors un zvērinātie viņi ir neapšaubāmas taisnības balss. Viņu mērķis ir iebiedēt savus pretiniekus, pakļaujot viņus sabiedrības pazemojumiem. Tāpat kā nacisti un komunisti, kuru metodes viņi kopē, viņi ar bailēm uzspiež savu pasaules uzskatu. [..] Tas ir tas, ar ko mēs sastopamies nosaukumos – rasisms, seksisms, homofobija, islamofobija, transfobija –, kas paredzēti, lai apklusinātu visus, kas varētu vēlēties aizstāvēt kādu vecu un it kā apšaubāmu [konservatīvās idejas] praksi” [123].

Tādējādi, R. Skrutona ieskatos, tiek panākts tas, ka cilvēki neuzdrošinās uzdot jautājumus, baidoties piesaistīt apsūdzības, bet jautājums, kuru nevar uzdot, ir kā “pūžņojoša brūce, kas piepilda prātu ar aizdomām” [124]. Un tādā veidā, viņaprāt, politkorektums “izsauc bailes izlīguma vietā, pārvēršot par kaut ko izteiktās šaubas par domu-noziegumu” [125]. Tādā veidā arī “ismi” un “fobijas” tiek izmantotas, lai dažus sarežģītus jautājumus izstumtu ārpus diskusijām, lai publiski būtu tikai viena perspektīva – politkorekta perspektīva. Vēl jo vairāk politkorektuma pasaulē nepastāv nevainīguma prezumpcija, vienīgi vēlme pēc mērķa atrašanas [126].

Tikpat nopietnu problēmu R. Skrutons uzskatīja arī “grēkāža atrašanu”. Viņš norādīja, ka jau Renē Žirards [127] bija apgalvojis, ka dabiskās sabiedrības ir pakļautas spēcīgai sāncensībai, jo cilvēki pārbauda viens otra spēku un varu, mēģinot triumfēt cīņā [128]. Šādai sāncensībai risinājums esot atrast ienaidnieku, proti, kādu, kurš itin kā patiesībā neiederas sociālajā kārtībā. Šos ienaidniekus tad varētu apsūdzēt nekromānijā, incestā, ģimenes, kas viņus aizsargātu, neesamībā un pat par izlikšanos par karali. “Tie ir kā piesārņojums, kuri [..] jāizdzen no pilsētas. Viņus var nogalināt nesodīts, vai atstāt tos nomiršanai. Savukārt, apvienojoties pret viņiem, mēs atriebjamies par nodarītajām ciešanām, jo viņi kādā noslēpumainā veidā ir bijuši šo ciešanu cēlonis” [129].

Kā norādīja R. Skrutons, šādas situācijas ir atkārtojušās gadsimtiem ilgi, kā Edipa, Kristus, tā arī raganu medībās vai ebreju vajāšanās. “Viņi kliedz pēc šo cilvēku asinīm, jo tas ir viņu kopības ēdiens” [130].

Jautājums, ko raksta beigās uzdod R. Skrutons, ir – kā reaģēt uz šādu mehānismu. R. Skrutons uzskatīja, ka cilvēki, kuriem nav ieraduma domāt, var vienkārši izņemt teikumus no konteksta un ticēt, ka tādā veidā viņi atklāj šos “domu-noziegumus”. Tomēr R. Skrutons līdz pat šim publiskajam skandālam vienmēr bija uzskatījis, ka tā esot šo cilvēku problēma, nevis viņa. Lasot šos naida pilnos komentārus, R. Skrutonam arī pašam esot izraisījies naids [131]. Tomēr kāds draugs viņam esot atgādinājis Korāna pantus, kuros pateikts, ka tad, kad nezinātāji izaicina līdzjūtīgo, viņam ir jārunā mierīgi. Tā, R. Skrutona ieskatos, arī bija atbilde uz uzdoto jautājumu – ir jārunā mierīgi, veidojot dialogus un argumentus, respektējot citus, atzīstot savas patiesās kļūdas un stingri noliedzot izgudrotās. Savukārt par vissvarīgāko R. Skrutons uzskatīja godināt patiesību un ignorēt politkorektumu, kas īstenībā ir nevis konfliktu ārstēšanas līdzeklis, bet gan to galvenais avots [132].

Lai gan R. Skrutons atviegloti secināja to, ka, publicējot sarunas ierakstu, varēja konstatēt, ka viņa paustās idejas ir izrautas no konteksta, viņš piebilda, ka “svarīgs aspekts ir tas, ka intervija bija izdarījusi savu darbu: Konservatīvā partija nebija uzskatījusi mani par pietiekoši vērtu, lai aizstāvētu, un Valsts Sekretārs Džeimss Brokenšīrs [133], kurš mani atlaida bez jebkādas izmeklēšanas, tagad nāk klajā ar atvainošanos” [134].

R. Skrutons nereti norādīja uz to, ka personas, kas aizstāv konservatīvās vērtības, parakstās uz lielu risku, jo tiek veiks uzbrukums un īstenots mobings ar sociālo mediju pūļa starpniecību. Taču tikpat skumji viņam likās tas, ka konservatīvie ne tikai paši pietiekoši aktīvi nepauž konservatīvos uzskatus, bet arī pat necenšas aizstāvēt tos, kas to dara. Galu galā, “konservatīvās vērtības nav karikatūra, kas būtu spārdāma sociālajos tīklos”.

R. Skrutons izdevumam “The Telegraph” pauda viedokli, ka nespēja iestāties par konservatīvu domāšanu ved mūs jaunas kultūras tumšajā laikmetā. Viņaprāt, britu intelektuālajā vidē vienmēr ir bijusi gan vieta lieliskiem prātiem, kuri pauž labējus uzskatus, gan arī konservatīvajai balsij. Viņš norādīja, ka tā tas ir bijis, sākot ar Edmundu Bērku [136] un Deividu Hjūmu [137], beidzot ar Frederiku Meitlandu [138] un Maiklu Okešotu [139]. Šie filozofi, R. Skrutona ieskatos, bija piedāvājuši “nepārtrauktas pārdomas par mūsu sociālo un kultūras mantojumu, lai izprastu pamatideju, uz kuras balstīts konservatīvisms – piederības ideju” [140]. Proti, “viņi ir uzstājuši, ka mūsu dzīves mērķis nav pārtaisīt pasauli, bet gan piederēt tai, un ka patiesie politiskie tikumi ir pacietība, sapratne un pazemība, nevis sašutums vai revolucionārs niknums” [141].

Visbeidzot R. Skrutons norādīja, ka “pārdzīvojis kreiso parādes tiesas procesu bez [Terēzas] Mejas [142] kundzes klibās konservatīvās valdības palīdzības, es jūtu zināmu trauksmi par izmaiņām šīs valsts sabiedriskajā kultūrā. Domu nozieguma ideja, protams, mums ir bijusi jau ilgu laiku. Mēs mēdzām izbrīnīti skatīties uz Maskavas šoviem, kuros upurim, kurš notiesāts par deviacionismu [143], buržuāzisko ideālismu, [..] cionistu imperiālismu vai jebko citu, tiek dota īsa iespēja entuziastiski atzīties savā vainā, pirms tiek aizvests prom uz nošaušanas vietu. Kur bija pierādījumi, mēs vaicājām, un kas īsti bija noziegums? Tagad mēs redzam cienījamus domātājus, kuri tiek apsūdzēti rasismā, seksismā, homofobijā, transfobijā, islamofobijā un vēl daudzos citos izdomātos noziegumos, uz vārda, kas ir [izrauts] ārpus konteksta, sen aizmirstas draudzības vai (tāpat kā ar Džordanu Pītersonu) fotogrāfiju, kas pierāda, ka tu esi spējīgs stāvēt blakus kādam, kurš valkā nepareiza veida T-kreklu [pamata]. Sodi ir viegli, salīdzinot ar Maskavas tiesas spriedumiem. Bet tie ir pietiekami smagi, kā mēs abi ar Pītersonu esam atklājuši. Un katrā gadījumā nav aizstāvības. Katrs aizsardzības mēģinājums nostiprina apsūdzību. Ja jūs norādāt, ka domu noziegumi lielākoties tiek izvēlēti, lai apzīmētu visu to, ko apsūdzētājs vēlas, tad tas ir drošs pierādījums tam, ka esat vainīgs. Man šķiet, ka mēs ieejam kultūras tumsas valstībā, kurā no publiskā diskursa izzūd racionāli argumenti un cieņa pret oponentu un kurā arvien vairāk par katru svarīgu jautājumu ir tikai viens atļauts viedoklis un licence vajāt visus ķecerus, kuri tam neseko. Manam domāšanas veidam tas nozīmē mūsu politiskās kultūras nāvi un sava veida dievbijīgas reliģijas pieaugumu tās vietā” [144].

Patiesībā zināmas paralēles šeit ir savelkamas arī saistībā ar tamlīdzīgu “atmaskojošu” materiālu publicēšanu citviet pasaulē, tai skaitā, Latvijā, kad publiskās pēršanas objekts tiek ceremoniāli degradēts, jo tas esot taču esot bijis “visas sabiedrības interesēs”.

Mūslaiku visdažādāko formātu faktiskās cenzūras institūcijas – būtībā “troļļu fabrikas” – agresīvi apkaro jebkuru viedokli, kurš neiederas šajā R. Skrutona trāpīgi nodefinētajā “jaunajā reliģijā”.

Būtībā jebkas, kas neiekļaujas šīs “jaunās reliģijas” dogmās, jau a priori [145] ir “nepareizi”. “Nepareizi” ir apšaubīt ar Covid-19 pandēmiju [146] saistītos cilvēktiesību ierobežojumus. Nepareizi ir izdarīt pat izvēli, vēloties Donalda Trampa [147] uzvaru teju vai globālajā ASV priekšvēlēšanu kampaņas aukstajā karā. Tāpat kā nepareizi ir nosodīt atklāti vardarbīgus protestus, kas pārvēršas demolēšanā un grautiņos, ja tie ir bijuši vērsti pret “pareizajiem” objektiem.

Turklāt – tas patiešām nereti tiek darīts šokējoši demonstratīvi un vietām pat primitīvi. Piemēram, viens no raksta autoriem, intereses pēc līdz galam noskatoties tamlīdzīgu vēstījumu Covid-19 pandēmijas zenītā šā gada martā pēc Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Latvijā [148], kāda “sazvērestību teoriju atmaskotāja” aptuveni 80 minūšu monologā dažādos locījumos 11 reizes klaji izsmejošā kontekstā un gluži nevietā tika pieminēts ne viens cits kā “Tramps”, 10 reizes vārds – “randoms” [149], lai, acīm redzami, uzrunājot “izglītoto un progresīvo” auditoriju, pārliecinātu pēdējo par notikušās kataklizmas pilnīgi nejaušo raksturu. Savukārt vienlaicīgi 34 reizes tika sajaukts saikļu “ka” un “kad” lietojums, 13 reizes “ir” vietā pateikts “ira”, tādējādi jau klaji aizvainojot prasīgāka konservatīvas ievirzes klausītāja estētiskās literārās valodas jūtas.

R. Skrutonam skandāls ar viņa atbrīvošanu no amata valdības izveidotajā komisijā bija pēdējā kauja par savu un citu vajāto konservatīvo ideju paudēju pašcieņu. Kā jau bija norādīts iepriekš, neilgi pēc tam – 2020. gada 12. janvārī – viņa mūžs aprāvās. Ļoti žēl, jo viņa asais prāts, dzīves pieredze un harizma ļoti pietrūkst tieši šobrīd, kad pasaulē manifestējas “jauna kārtība”, kas skaidri demonstrē, ka “traka pasaule” vajā ne tikai smēķētājus.

Pavisam droši, ka viņam būtu, ko teikt par klasiskajām demokrātijas zemēm, kurās pati “tauta” it kā pieprasa stingrākus cilvēktiesību ierobežojumus. Līdzīgi viņam noteikti būtu viedoklis par to, kādēļ “jaunā reliģija” simpatizē “Black Lives Matters” izdarībām, attaisnojot vardarbību un jebkādu ierobežojumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu.

Tādējādi viņš būtu izsaucis kārtējās “domu policijas” dusmas, savukārt “pašnodarbinātiem entuziastiem” jau atkal būtu iemesls sarīkot jaunas “raganu medības”.

Tomēr R. Skrutona rakstītais iedvesmo citus turpināt būt ķeceriem, nesamierinoties ar kuslu upura vietu šajā “trakajā pasaulē”.

 

[1] Oriģ. – Building Better, Building Beautiful Commision. Sk. Building Better, Building Beautiful Commision. Pieejams: https://www.gov.uk/government/groups/building-better-building-beautiful-commission [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[2] Living with beauty: report of the Building Better, Building Beautiful Commission. Pieejams: https://www.gov.uk/government/publications/living-with-beauty-report-of-the-building-better-building-beautiful-commission [aplūkots 2020. gada 3. septembrī].

[3] James Brokenshire: building better and beautiful will deliver more homes. Pieejams: https://www.gov.uk/government/news/james-brokenshire-building-better-and-beautiful-will-deliver-more-homes [aplūkots 2020. gada 3. septembrī].

[4] Šarls Eduārs Žanerē Grī (Charles-Edouard Jeanneret-Gris, 1887–1967) pazīstams kā Lekorbizjē (La Corbusier) – franču arhitekts un dizaineris.

[5] Ludvigs Mīsa van der Roe (Ludwig Mies van der Rohe, 1886–1969) – vācu/amerikāņu arhitekts.

[6] Vīnbergs V. Tautas gaume. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/kd/eksperti-blogeri/tautas-gaume-14220642 [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[7] Sk. Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē [Īsa biogrāfija]. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-isa-biografija/ [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[8] Velsas princis Čarlzs (The Prince Charles, Prince of Wales, Charles Philip Arthur George, 1948) – Lielbritānijas troņmantnieks.

[9] Moore R. Would you trust Roger Scruton to design your new home? Pieejams: https://www.theguardian.com/artanddesign/2018/nov/25/would-you-trust-roger-scruton-to-design-your-new-home-commission-building-better-building-beautiful [aplūkots 2020. gada 4. septembrī]; Block I. UK’s new commission for beautiful building is “tedious hangover form 1980’s” say architects. Pieejams: https://www.dezeen.com/2018/11/06/building-better-building-beautiful-commission-uk-architects-react-news/ [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[10] Block I. UK’s new commission for beautiful building is “tedious hangover form 1980’s” say architects. Pieejams: https://www.dezeen.com/2018/11/06/building-better-building-beautiful-commission-uk-architects-react-news/ [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[11] Ibid.

[12] Ibid.

[13] riģ. – Alt-right. Sk. Alt-right. Pieejams: https://www.splcenter.org/fighting-hate/extremist-files/ideology/alt-right [aplūkots 2020. gada 6. augustā].

[14] lock I. UK’s new commission for beautiful building is “tedious hangover form 1980’s” say architects. Pieejams: https://www.dezeen.com/2018/11/06/building-better-building-beautiful-commission-uk-architects-react-news/ [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[15] Džordžs Soross (George Soros, 1930) – Ungārijas ebreju izcelsmes investors, filantrops, miljardieris, raksta tapšanas brīdī “Forbes” bagātāko cilvēku sarakstā ieņem 221. vietu. Academic Sir Roger Scruton’s housing role defended by ministers. Pieejams: https://www.bbc.com/news/uk-politics-46128371 [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[16] Terēza Meja (Theresa Mary May, 1956) – Lielbritānijas politiķe, konservatīvo partijas pārstāve, no 2016. gada līdz 2019. gadam Lielbritānijas premjerministre.

[17] Endrjū Gvins (Andrew John Gwynne, 1974) – Lielbritānijas politiķis, parlamenta loceklis, Leiboristu (Darba) partijas biedrs.

[18] Wickham A. Theresa May Is Facing Calls To Sack Her New Housing Adviser Over His Views On Islamophobia And Homosexyality. Pieejams: https://www.buzzfeed.com/alexwickham/theresa-may-calls-sack-housing-adviser-islamophobia [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[19] Tobijs Jangs (Toby Daniel Moorsom Young, 1963) – Lielbritānijas komentētājs, redaktors un žurnālists.

[20] Young T. In defence of Roger Scruton. Pieejams: https://www.spectator.co.uk/article/in-defence-of-roger-scruton [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[21] Vera Hobhausa (Wera Benedicta Hobhouse, 1960) – Lielbritānijas politiķe, parlamenta locekle, Liberālo demokrātu partijas biedrs.

[22] Wickham A. Theresa May Is Facing Calls To Sack Her New Housing Adviser Over His Views On Islamophobia And Homosexyality. Pieejams: https://www.buzzfeed.com/alexwickham/theresa-may-calls-sack-housing-adviser-islamophobia [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[23] Moore R. Would you trust Roger Scruton to design your new home? Pieejams: https://www.theguardian.com/artanddesign/2018/nov/25/would-you-trust-roger-scruton-to-design-your-new-home-commission-building-better-building-beautiful [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[24] Ibid.

[25] Ibid.

[26] Ibid.

[27] Ibid.

[28] Young T. In defence of Roger Scruton. Pieejams: https://www.spectator.co.uk/article/in-defence-of-roger-scruton [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[29] Ibid.

[30] Ibid.

[31] Oriģ. – Royal Institute of British Architects. Sk. Royal Institute of British Architects. Pieejams: https://www.architecture.com/ [aplūkots 2020. gada 6. augusts].

[32] Bens Derbishīrs (Ben Derbyshire, ?) – Lielbritānijas arhitekts, no 2017. gada līdz 2019. gadam Karaliskā britu arhitektu institūta 76. prezidents.

[33] Polley O. If Roger Scruton can’t contribute to public life, who can? Pieejams: https://capx.co/if-roger-scruton-cant-contribute-to-public-life-who-can/ [aplūkots 2020. gada 6. septembris].

[34] Džordžs Ītons (George Eaton, 1986) – britu žurnālists un rakstnieks.

[35] Eaton G. Roger Scruton: “Cameron’s resignation was the death knell of the Conservative Party”. Pieejams: https://www.newstatesman.com/politics/uk/2019/04/roger-scruton-cameron-s-resignation-was-death-knell-conservative-party [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[36] Eaton G. Roger Scruton: “Cameron’s resignation was the death knell of the Conservative Party”. Pieejams: https://www.newstatesman.com/politics/uk/2019/04/roger-scruton-cameron-s-resignation-was-death-knell-conservative-party [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[37] Weaver M., Walker P. Government sacks Roger Scruton after remarks about Soros and Islamophobia. Pieejams https://www.theguardian.com/culture/2019/apr/10/roger-scruton-calls-for-dismissal-islamophobiad-soros-remarks [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[38] Sabbagh D. Sack Roger Scruton over Soros comments, demand Labour MP’s. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2018/nov/06/sack-roger-scruton-over-soros-comments-demand-labour-mps [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[39] Scruton R. The need for nations. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/276-the-need-for-nations [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[40] Sk. Best of Britain. Pieejams: https://www.bestforbritain.org/ [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[41] Sabbagh D. Sack Roger Scruton over Soros comments, demand Labour MP’s. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2018/nov/06/sack-roger-scruton-over-soros-comments-demand-labour-mps [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[42] Sk. Forbes. Pieejams: https://www.forbes.com/profile/george-soros/?list=rtb/ [aplūkots 2020 gada 6. septembrī].

[43] Točs S. Viedoklis: Sorosa noriets Latvijā. Pieejams: https://www.db.lv/zinas/viedoklis-sorosa-noriets-latvija-477550 [aplūkots 2020. gada 6. septembrī]. Džordžs Soross: Kapitālisma un ES nākotni pēc Covid-19 nav iespējams prognozēt. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/dzordzs-soross-kapitalisma-un-es-nakotni-pec-covid-19-nav-iespejams-prognozet.a359826/ [aplūkots 2020. gada 6. septembrī]. Soross viesojas Latvijā. Pieejams: https://www.delfi.lv/archive/soross-viesojas-latvija.d?id=4109455 [aplūkots 2020. gada 6. septembrī]. Beinerte V. “Domāju, ka Džordžs Soross zina, cik maksā latvieša dvēsele…”. Saruna ar politiķi Ingunu Rībenu. Pieejams: https://www.la.lv/domaju-ka-dzordzs-soross-zina-cik-maksa-latviesa-dvesele-saruna-ar-politiki-ingunu-ribenu [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[44] Open Society Foundations Sk. Open Society foundations. Pieejams: https://www.opensocietyfoundations.org/ [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[45] Sīkāk skatīt. Sorosa fonds – Latvija pārtop par fondu atvērtai sabiedrībai DOTS. Pieejams: http://fondsdots.lv/lv/jaunumi/sorosa-fonds-latvija-partop-par-fondu-atvertai-sabiedribai-dots- [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[46] The New Statesman apologises to Roger Scruton. Pieejams: https://www.spectator.co.uk/article/the-new-statesman-apologises-to-roger-scruton [aplūkots 2020. gada 29. aprīlī].

[47] The Roger Scruton interview: the full transcript. Pieejams: https://www.newstatesman.com/politics/uk/2019/04/roger-scruton-interview-full-transcript [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[48] Ibid.

[49] Ibid.

[50] Palindroms [gr. palindromos skriešana atpakaļ] – vārds, teikums vai vārsma, kura vienādi lasāma no abām pusēm, piemēram, ala, Anna, elle. Sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersona, I. Čerņevska, I. Kalniņa u.c. Rīga: Izdevniecība Avots, 2005, 582. lpp.

[51] Кирчик Д. Правда о Джордже Соросе. Pieejams: https://lechaim.ru/events/pravda-o-dzhordzhe-sorose/ [aplūkots 2020. gada 8. septembrī].

[53] George Soros. Pieejams: https://www.opensocietyfoundations.org/george-soros [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[53] Kārlis Popers (Karl Raimond Popper, 1902-1994) – ebreju izcelsmes austriešu-britu filozofs, akadēmiķis.

[54] Sk. George Soros. Pieejams: https://www.opensocietyfoundations.org/george-soros [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[55] 1945. gadā K. Popers sarakstīja grāmatu “Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki” (oriģ. – “The Open Society and Its Enemies”). Grāmatai ir divas daļas, pirmajā daļā viņš apraksta sengrieķu filozofiem (oriģ. – “The Spell of Plato”), savukārt otrajā pievēršas tādiem filozofiem kā F. Hēgelis un K. Markss (oriģ. – “The High Tide of Prophecy: Hegel, Marx and Aftermath”). Šajos darbos K. Popers par minētajiem filozofiem izsakās ļoti kritiski, radot šaubas par to, cik dziļi D. Sorosa izpratne par atvērtu sabiedrību patiešām atbilst paša K. Popera izpratnei par to. Sk. Popper K. The Open Society and Its Enemies. UK: Routledge, 1945.

[56] George Soros. Pieejams: https://www.opensocietyfoundations.org/george-soros [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[57] Kā zināmākais piemērs visticamāk jāmin Lielbritānijas banka. Sk. Forbes Flashback: How George Soros Broke The British Pound And Why Hedge Funds Probably Can't Crack The Euro. Pieejams: https://www.forbes.com/sites/steveschaefer/2015/07/07/forbes-flashback-george-soros-british-pound-euro-ecb/#47066ea46131 [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[58] Dominiks Grīns (Dominic Green, 1970) – britu rakstnieks, žurnālists.

[59] Green D. Roger Scuron on Soros and Hungary. Pieejams: https://spectator.us/roger-scruton-soros-hungary/ [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[60] Džeremijs Korbins (Jeremy Bernard Corbyn, 1949) – Lielbritānijas politiķis, parlamenta loceklis, Leiboristu (Darba) partijas biedrs un līderis.

[61] Deivids Djūks (David Duke, 1950) – galēji labējais politiķis ASV, bijušais kukluksklana vadonis.

[62] Green D. Roger Scuron on Soros and Hungary. Pieejams: https://spectator.us/roger-scruton-soros-hungary/ [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[63] Viktors Orbāns (Viktor Orban, 1963) – labējais politiķis, no 1998. gada līdz 2002. gadam bija Ungārijas premjerministrs, 2010. gadā tika atkārtoti ievēlēts par Ungārijas premjerministru. Šajā amatā atrodas arī šobrīd.

[64] Green D. Roger Scuron on Soros and Hungary. Pieejams: https://spectator.us/roger-scruton-soros-hungary/ [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[65] Ibid.

[66] Ibid.

[67] Franks Furedi (Frank Furedi, 1947) – sociologs, rakstnieks.

[68] Furedi F. The right to criticise George Soros. Pieejams: https://www.spiked-online.com/2019/04/15/the-right-to-criticise-george-soros/ [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[69] Eaton G. Roger Scruton: “Cameron’s resignation was the death knell of the Conservative Party”. Pieejams: https://www.newstatesman.com/politics/uk/2019/04/roger-scruton-cameron-s-resignation-was-death-knell-conservative-party [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[70] The Roger Scruton interview: the full transcript. Pieejams: https://www.newstatesman.com/politics/uk/2019/04/roger-scruton-interview-full-transcript [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī].

[71] Sk. Green D. Roger Scuron on Soros and Hungary. Pieejams: https://spectator.us/roger-scruton-soros-hungary/ [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī]. Sk. The Mail on Sunday –28th April 19. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/599-the-mail-on-sunday-28th-april-19 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī]. Daily Mail. The Mail on Sunday – 28th April 19. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/home/search.html?s=&authornamef=Sir+Roger+Scruton+For+The+Mail+On+Sunday [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[72] Weaver M, Walker P. Government sacks Roger Scruton after remarks about Soros annd Islamophobia. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2019/apr/10/roger-scruton-calls-for-dismissal-islamophobiad-soros-remarks [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[73] Ibid.

[74] Ibid.

[75] Ibid.

[76] Dauna Batlere (Dawn Petula Butler, 1969) – Lielbritānijas politiķe, parlamenta locekle, Leiboristu (Darba) partijas biedrs.

[77] Weaver M., Walker P. Government sacks Roger Scruton after remarks about Soros annd Islamophobia. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2019/apr/10/roger-scruton-calls-for-dismissal-islamophobiad-soros-remarks [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[78] Scruton R. Diary. 17 April 2019. Pieejams: https://www.spectator.co.uk/article/diary---17-april-2019 [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[79] Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an “atmosphere of intimidation” growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī]. Articles. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/599-the-mail-on-sunday-28th-april-19 [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[80] Scruton R. Diary. 17 April 2019. Pieejams: https://www.spectator.co.uk/article/diary---17-april-2019 [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[81] Ibid.

[82] Ibid.

[83] Boriss Džonsons (Alexander Boris de Pfeffel Johnson, 1964) – Lielbritānijas politiķis, konservatīvās partijas biedrs, kopš 2019. gada Lielbritānijas premjerministrs.

[84] Williamson M. Roger Scruton: Philosopher whose career was marked by controversy and contrarianism. Pieejams: https://www.independent.co.uk/news/obituaries/roger-scruton-death-age-cause-philosopher-lecturer-writer-aesthetics-a9294941.html [aplūkots 2020. gada 22. aprīlī].

[85] Džeremijs Hants (Jeremy Richard Streynsham Hunt, 1966) – britu konservatīvais politiķis, parlamentārietis.

[86] Džeims Brokenšīrs (James Peter Brokenshire, 1958) – Lielbritānijas politiķis, Konservatīvās partijas biedrs. No valdības puses bija atbildīgs par komisijas darbu.

[87] Scruton Tapes Full interview. Roger Scruton and George Eaton. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=WCYqhfc1wn4 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[88] Press Statement from Sir Roger Scruton in response to the apology from The New Statesman 8 Jul 2019. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/617-press-statement-from-sir-roger-scruton-in-response-to-the-apology-from-the-new-statesman-8-jul-2019 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[89] Quinn B. Roger Scruton gets government job back after “regretable” sacking. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2019/jul/23/roger-scruton-gets-job-back-after-regrettable-sacking [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[90] Ibid.

[91] Letter from the Secretary of State 9/7/19. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/618-letter-from-the-secretary-of-state-9-7-19 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[92] Nikolas Smits (Nicholas Boys Smith, ?) – uzņēmējs, pilsētvides plānotājs, vēsturisko komisiju loceklis un urbānisma akadēmiķis.

[93] Sk. Building Better, Building Beautiful Commission gets new chair after Scruton sacking. Pieejams: https://www.dezeen.com/2019/05/01/nicholas-boys-smith-building-better-building-beautiful-commission/ [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[94] Quinn B. Roger Scruton gets government job back after “regretable” sacking. Pieejams: https://www.theguardian.com/culture/2019/jul/23/roger-scruton-gets-job-back-after-regrettable-sacking [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[95] Sk. Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. [Kontraversālo izteicienu instrumentalizācija]. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-kontraversalo-izteicienu-instrumentalizacija/ [aplūkots 2020. gada 9. septembrī].

[96] Sk. Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an 'atmosphere of intimidation' growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī]. Scruton R. Roger Scruton: An apology for thinking. I am forced to acknowledge what a mistake it is to address young leftists as though they were responsible human beings. Pieejams: https://spectator.us/roger-scruton-apology-thinking/ [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī]. Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī]. Scruton R. Sin bin. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/556-sin-bin [aplūkots 2020. gada 7. septembrī]. Scruton R. The Mail on Sunday. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/615-the-mail-on-sunday-30th-june-2019 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī]. Scruton R. The failure to stand up for conservative thinking is leading us into a new cultural dark age. Pieejams: https://www.telegraph.co.uk/politics/2019/07/20/failure-stand-conservative-thinking-leading-us-new-cultural/ [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[97] Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an “atmosphere of intimidation” growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[98] Toriji (oriģ. – Tory) – rojālistu apzīmējums. 1678. gadā Lielbritānijā tika dibināta Toriju partija, kuras pēcnācēja šobrīd ir centiski labējā konservatīvo partija. Britu konservatīvās partijas biedri tiek dēvēti par torijiem. Sk. Tory. Pieejams: https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/tory [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[99] Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an 'atmosphere of intimidation' growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[100] Ibid.

[101] Scruton R. Sin bin. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/556-sin-bin [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[102] bid.

[103] Sk. Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. [Īsa biogrāfija]. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-isa-biografija/ [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[104 ]Scruton R. The Mail on Sunday. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/615-the-mail-on-sunday-30th-june-2019 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[105] Ibid.

[106] Ibid.

[107] Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī].

[108] Scruton R. The failure to stand up for conservative thinking is leading us into a new cultural dark age. Pieejams: https://www.telegraph.co.uk/politics/2019/07/20/failure-stand-conservative-thinking-leading-us-new-cultural/ [aplūkots 2020. gada 7. septembrī]. Scruton R. Telegraph. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/619-the-telegraph-20th-july-19 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[109] Džordans Pītersons (Jordan Bernt Peterson, 1962) – kanādiešu psihologs, psiholoģijas profesors. Skandālu izraisīja D. Pītersona fotogrāfija ar fanu, kurš tajā brīdī bija uzvilcis kreklu ar uzrakstu “Lepns islamofobs”. Sk. Middleton J. “Professor against political correctness” had his Cambridge fellowship withdrawn after posing next to a man in an 'I'm a proud Islamophobe' t-shirt, university's vice chancellor reveals. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/news/article-6848839/Jordan-Peterson-fellowship-withdrawn-posing-man-controversial-t-shirt.html [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[110] Noa Karls (Noah Carl, 1990) – britu sociologs, pētnieks. Kembridžas Universitātē tika atlaists no sava amata, kad 500 akadēmiķi parakstīja vēstuli, kurā nosodīja N. Karlu un norādīja, ka viņa pētījumi ir rasistiski. Sk. Parker C. Cambridge academic Noah Carl sacker over “racist” study. Pieejams: https://www.thetimes.co.uk/article/cambridge-academic-noah-carl-sacked-over-racist-study-btdwlf5l6 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[111] Tims Hants (Sir Richard Timothy Hunt, 1943) – britu bioķīmiķis un molekulārais fiziķis.

[112] Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī].

[113] Eaton G. Roger Scruton: “Cameron’s resignation was the death knell of the Conservative Party”. Pieejams: https://www.newstatesman.com/politics/uk/2019/04/roger-scruton-cameron-s-resignation-was-death-knell-conservative-party [aplūkots 2020. gada 27. aprīlī]. Sk. arī Sk. Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē. [Kontraversālo izteicienu instrumentalizācija]. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne-kontraversalo-izteicienu-instrumentalizacija/ [aplūkots 2020. gada 9. septembrī].

[114] Labējo ekstrēmistu sarīkota masu apšaude 2019. gadā Kraistčērčā Jaunzēlandē, mošejā lūgšanu laikā, nogalinot 50 cilvēkus. Sk. Kalaus N., Amoliņš G. Jaunzēlandē apšaudēs divās mošejās nogalināti 49 cilvēki. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/jaunzelande-apsaudes-divas-mosejas-nogalinati-49-cilveki.a312801/ [aplūkots 2020. gada 6. septembrī].

[115] Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an “atmosphere of intimidation” growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[116] Ibid.

[117] Džordžs Ītons (George Eaton, 1986) – britu žurnālists un rakstnieks.

[118] Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an 'atmosphere of intimidation' growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[119] Scruton R. Roger Scruton: An apology for thinking. I am forced to acknowledge what a mistake it is to address young leftists as though they were responsible human beings. Pieejams: https://spectator.us/roger-scruton-apology-thinking/ [aplūkots 2020. gada 23. aprīlī].

[120] Ibid.

[121] Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī].

[122] Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī].

[123] Ibid.

[124] Ibid.

[125] Ibid.

[126] Ibid.

[127] Renē Žirards (René Noël Théophile Girard, 1923-2015) – franču vēsturnieks, literatūras kritiķis, filozofs.

[128] Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī].

[129] Scruton R. BBC Radio 4 Point of View. The Witch Hunt Culture. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/about/radio/559-bbc-radio-4-point-of-view-the-witch-hunt-culture-2-december-19 [aplūkots 2020. gada 7. decembrī].

[130] Ibid.

[131] Ibid.

[132] Ibid.

[133] Džeims Brokenšīrs (James Peter Brokenshire, 1958) – Lielbritānijas politiķis, Konservatīvās partijas biedrs.

[134] Scrutons R. I was fired for things I didn't say and don't believe, says SIR ROGER SCRUTON as he warns of an 'atmosphere of intimidation' growing in Britain. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/debate/article-6967975/I-fired-things-didnt-say-dont-believe-says-SIR-ROGER-SCRUTON.html [aplūkots 2020. gada 4. septembrī].

[135] Ibid.

[136] Edmunds Bērks (Edmund Burke, 1729-1797) – angļu-īru valstsvīrs, rakstnieks, orators un filozofs.

[137] Deivids Hjūms (David Hume, 1711-1776) – skotu vēsturnieks un filozofs.

[138] Frederiks Meitlands (Frederic William Maitland, 1850-1906) – angļu vēsturnieks un jurists.

[139] Maikls Okešots (Michael Joseph Oakeshott, 1901-1990) – angļu filozofs, politikas teorētiķis.

[140] Scruton R. The failure to stand up for conservative thinking is leading us into a new cultural dark age. Pieejams: https://www.telegraph.co.uk/politics/2019/07/20/failure-stand-conservative-thinking-leading-us-new-cultural/ [aplūkots 2020. gada 7. septembrī]. Scruton R. Telegraph. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/619-the-telegraph-20th-july-19 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[141] Ibid.

[142] Terēza Meja (Theresa Mary May, 1956) – Lielbritānijas politiķe, konservatīvo partijas pārstāve, no 2016. gada līdz 2019. gadam Lielbritānijas premjerministre.

[142] Deviance [vācu Devianz < lat. deviatio novirze] – sociol. rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieēmtajiem standartiem. Sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersona, I. Čerņevska, I. Kalniņa u.c. Rīga: Izdevniecība Avots, 2005, 163. lpp.

[144] Scruton R. The failure to stand up for conservative thinking is leading us into a new cultural dark age. Pieejams: https://www.telegraph.co.uk/politics/2019/07/20/failure-stand-conservative-thinking-leading-us-new-cultural/ [aplūkots 2020. gada 7. septembrī]. Scruton R. Telegraph. Pieejams: https://www.roger-scruton.com/articles/20-latest/619-the-telegraph-20th-july-19 [aplūkots 2020. gada 7. septembrī].

[145] A priori [lat. iepriekš, pirms].

[146] World Health Organization. Media briefing on COVID’19. Pieejams: https://www.pscp.tv/w/1djxXQkqApVKZ [aplūkots 2020. gada 31. martā]. World Health Organization. Coronavirus disease (COVID-19) Pandemic. Pieejams: https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019 [aplūkots 2020. gada 31. martā]. Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103. “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Latvijas Vēstnesis, 2020. gada 12. marts, Nr. 2020/51A.1 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313191-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu; sk. arī: https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu [aplūkots 2020. gada 31. martā].

[147] Donalds Tramps (Donald John Trump, 1946) – četrdesmitpiektais un pašreizējais ASV prezidents, Republikāņu partijas kandidāts 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

[148] Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103. “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Latvijas Vēstnesis, 2020. gada 12. marts, Nr. 2020/51A.1 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313191-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu; sk. arī: https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu [aplūkots 2020. gada 31. martā].

[149] Randoms – anglicisms, no angļu val. vārda random. Random – tulkojumā no angļu valodas − noticis, izdarīts vai izvēlēts nejauši nevis pēc kāda noteikta plāna, sistēmas vai noteikuma. Neformāli šo vārdu izmanto arī kā alternatīvu vārdiem − dīvains, neparasts, negaidīts, nezināms. Vārds tiek aizvien vairāk lietots ikdienā, pievienojot tam dažādas nozīmes un raisot diskusijas par tā izmantošanu, definējot to kā jaunās paaudzes slenga vārdu, kas bieži vien tiek lietots sarunvalodā, domājot − nejaušību. Sk. Cambridge Dictionary. Pieejams: https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/random [aplūkots 2020. gada 8. aprīlī]; Ringle K. For the Young, The World’s Not Cool, Neat, Or whatever. Pieejams: https://www.washingtonpost.com/archive/lifestyle/2003/09/06/for-the-young-the-worlds-not-cool-neat-or-whatever/85cc3aa3-4745-47fd-9ae7-c043f7978c18/ [aplūkots 2020. gada 8. aprīlī]; Hiebert P. Our Obsession with the Word “Random”: Fear of a Millennial Planet. Pieejams: https://www.theawl.com/2011/03/our-obsession-with-the-word-random-fear-of-a-millennial-planet/ [aplūkots 2020. gada 8. aprīlī].

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
CITAS ŠĪ AUTORA ESEJAS
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties