4. Oktobris 2020 19:44
Domnīca / eseja
Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās…
Aldis Alliks
Zvērināts advokāts 

Līdz šim Satversmes tiesā ar pieteikumiem ir vērsušās 13[1] pašreizējo Latvijas novadu pašvaldības, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk – ATR likums). Katru Satversmes tiesā iesniegtu pieteikumu vispirms vērtē Satversmes tiesas kolēģija, kura lemj, vai ierosināt lietu Satversmes tiesā, vai arī atteikties ierosināt. Pieteikumiem izvirzītās prasības ir ļoti augstas. Tās jāievēro, lai pamatotu pieteikuma atbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām. Tāpēc – lai piedots mans profesionālais un cilvēciskais gandarījums, uzzinot, ka arī manis gatavotais pieteikums ir starp tiem, uz kuru pamata Satversmes tiesa jau ir nolēmusi ierosināt lietas.

Satversmes tiesa izskata lietas ne tikai par Latvijas tiesību normu atbilstību Satversmei, bet arī par šo normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesas likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības iesniegt pieteikumu, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības. Novadu pašvaldības, kuras jau ir vērsušās Satversmes tiesā, ir apstrīdējušas ATR likuma normu atbilstību ne tikai Satversmei, bet arī Eiropas vietējo pašvaldību hartai.

ATR likuma normas paredz dažādu likteni esošajiem novadiem (tajos ietilpstošajiem pagastiem). Lielākoties tā ir viena novada jeb vienā pašreizējā novadā ietilpstošo pagastu pievienošana citam novadam. Tas nozīmē esošā novada kā administratīvas teritorijas un pašvaldības un visu tajā ietilpušo pagastu iekļaušanu citā novadā kā administratīvā teritorijā un pašvaldībā.

Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Eiropas vietējo pašvaldību hartas saistību un pienākumu ievērošanas dalībvalstīs uzraudzības komiteja Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertiem, 2020. gada 6. februārī apstiprināja faktu noskaidrošanas ziņojumu par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. Šī ziņojuma secinājumi ir neglaimojoši Ministru kabinetam un pašvaldību reformas galvenajam īstenotājam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un nu jau var teikt, ka arī Saeimai. Šī ziņojuma secinājumu sadaļā citastarp ir norādīts:

1) pašvaldību reforma ietver radikālas izmaiņas Latvijas pašvaldību struktūrā, un plašā mēroga pašvaldību apvienošanas un likvidēšanas procesa rezultātā pazudīs aptuveni 60 % esošo pašvaldību;

2) ne attiecīgās pašvaldības, ne Latvijas Pašvaldību savienība nepiedalījās reformas izstrādē, jo plānu izstrādāja tikai VARAM eksperti;

3) ne atsevišķām iesaistītām vietējām pašvaldībām, ne Latvijas Pašvaldību savienībai nebija iespēju patiesi risināt sarunas par galvenajiem reformas aspektiem;

4) VARAM neveica īstenu konsultāciju un sarunu procesu, bet drīzāk veica vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti;

5) konsultācijas ar iedzīvotājiem reformu skartajās pašvaldībās nenotika, turklāt tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus – VARAM kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas;

6) vairāk nekā 30 novadu pašvaldību veikto aptauju rezultāti nepārprotami bija – pret šo reformu;

7) pašvaldību reforma, kura noslēdzās 2008.–2009. gadā, ilga 13 gadus, savukārt pašreizējo reformu, kura ir tikpat tālejoša, paredzēts pabeigt dažu mēnešu laikā, kas ir nepieciešamo diskusiju un analīzes nepietiekamības objektīvs rādītājs.

Satversmes tiesa jau agrāk ir atzinusi, ka katras pašvaldības pamatā ir ne tikai rūpes par ikvienu savu iedzīvotāju un par teritoriālo kopienu kopumā, bet arī visai sabiedrībai un valstij svarīgas kopīgas vērtības (brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un laba valsts pārvaldība), ka pašvaldības autonomo funkciju dēļ pašvaldības vispār pastāv (proti, noteiktas teritorijas iedzīvotāji demokrātiskā procedūrā paši var īstenot savas vietējās intereses) un ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, lai iedzīvotāju tiesības tiktu īstenotas atbilstošākajā veidā. Satversmes tiesā vērsušās novadu pašvaldības ir izvērsti izklāstījušas savus apsvērumus, kuri apliecina, ka tās ir spējušas un joprojām spēj efektīvi pildīt likumā noteiktās autonomās funkcijas.

Satversmes tiesa ir arī jau agrāk norādījusi, ka tā izlemj lietu, pamatojoties uz juridiskiem argumentiem, proti, lai noskaidrotu, vai ir tiesiski pieņemts lēmums, vai arī ir pieļauti būtiski juridiskie pārkāpumi, savukārt izšķiršanās par politiskiem jautājumiem ir likumdevēja kompetencē. Tāpēc sagaidāms, ka arī sakarā ar ATR likuma normu apstrīdēšanu ierosinātajās lietās Satversmes tiesa atturēsies vērtēt argumentus par šo normu politisko vai ekonomisko lietderību un izvērtēs tikai to, vai, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērota noteiktā procedūra.

Novadu pašvaldības, kuras vērsušās Satversmes tiesā, kā savu tiesību aizskārumu ir uzsvērušas to, ka, veicot administratīvi teritoriālās izmaiņas, netika veiktas konsultācijas ar šīm pašvaldībām un to iedzīvotājiem, netika noskaidroti un ņemti vērā vietējo kopienu viedokļi un netika pienācīgi izvērtētas iespējas saglabāt esošos novadus kā patstāvīgas pašvaldības un kā nemainīgas administratīvās teritorijas ar tajos ietilpstošajiem pagastiem.

Esošo novadu pašvaldības norāda, ka VARAM konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu ar pašvaldībām veica formāli – ne ministrs J. Pūce, ne arī viņa konsultanti nespēja un nevēlējās atbildēt uz būtiskiem vietējo pašvaldību deputātu jautājumiem. Solījumi tikties ar visu novadu iedzīvotājiem pat netika izpildīti.

Pašvaldību ieskatā, tā rezultātā apstrīdētās ATR likuma normas ir pieņemtas, būtiski pārkāpjot labas likumdošanas, pašvaldības un samērīguma principus un neievērojot subsidiaritātes principu, un tas padara šīs normas par neatbilstošām Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.

Ne viena vien novadu pašvaldība kā labas likumdošanas principa pārkāpumu ir norādījusi to, ka par ATR likuma projekta izskatīšanai Saeimā izveidotās īpašās komisijas – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas – priekšsēdētāju tika ievēlēts VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs. Tas tiek vērtēts kā interešu konflikts un parlamentārās kontroles pār izpildvaru iztrūkums vai pārkāpums. Bez tam šajā Saeimas komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pašvaldība īsteno to, kas tai ir deleģēts ar likumu. Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka pakalpojumu sniegšanā pašvaldības ir efektīvākas nekā centrālā pārvalde, jo tās precīzāk pārzina vietējo specifiku un var pielāgot savu administrāciju iedzīvotājiem vajadzīgo pakalpojumu sniegšanai. Atšķirībā no ministrijām un to padotības iestādēm, kuru rūpes ir visas valsts teritorija, pašvaldībām ir primāri jāaizstāv noteiktas teritorijas iedzīvotāju intereses. Ja Ministru kabineta vai Saeimas īstenotā politika ir nelabvēlīga vietējiem iedzīvotājiem, tā ir pašvaldība, kuras pienākums ir aizstāvēt savu iedzīvotāju tiesības un intereses. Pats galvenais – administratīvi teritoriālā reforma noteikti ietilpst vietējo iedzīvotāju interešu lokā, proti, vietējiem iedzīvotājiem jābūt tiesībām paust savu viedokli par to, kādā teritorijā viņi vēlas dzīvot un pašpārvaldīties.

Pagaidām vienīgais pašreizējais novads, kurš vērsies Satversmes tiesā, iebilstot pret to veidojošo pagastu iekļaušanu Valmieras novadā, ir Mazsalacas novads. Šeit vietā ir atgādināt, ka ar aicinājumu neizsludināt ATR likumu kopīgi parakstītā atklātā vēstulē pie Valsts prezidenta vērsās 46 pašvaldības un ka starp šo vēstuli parakstījušajiem bija arī Kocēnu, Rūjienas, Burtnieku, Naukšēnu un Strenču novadu pašvaldību vadītāji.

Apkārt gan klīst jau tādas runas, ka visi nākotnes pīrāgi jau ir sadalīti, proti, jau tagad esot skaidrs, kas būs kas ar ATR likumu izveidotajā Valmieras novadā nākamgad gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Un vispār – ka arī visas Latvijas mērogā jau esot skaidrs, kura no valdošajām politiskajām partijām kuru kumosu (proti, kuru ar ATR likumu izveidoto novadu, kuru “valstspilsētu”) saņems.

Pēdējā pieņēmuma (?) rašanos, izplatību un ticamību noteikti ir veicinājis ATR likuma sakarā izteikto Saeimas deputātu priekšlikumu un debašu saturs un, protams, balsojumi par šo likumu. Jāatzīst, ka dažas uzstāšanās tiešām radīja iespaidu un bažas, ka Covid-19 pandēmijas dēļ jau tā saīsinātais uzstāšanos un debašu laiks tika izniekots – pašiem neko jēdzīgu nepasakot un vienlaikus nelaižot runāt tos retos, kuriem bija, ko teikt. Turklāt diezin vai var atzīt, ka pilnvērtīgu likumdevēja darbu nodrošināja komisijas sēžu un Saeimas plenārsēžu norise attālinātā režīmā.

Paies vairāki mēneši, līdz kļūs skaidrs – vai un cik lielā mērā apgāda Jāņa sēta veikalos jau nopērkamo jauno Latvijas administratīvo sienas karti nāksies pārzīmēt. Tas kaut kādā mērā var būt atkarīgs arī no tā, kurš būs augstākās raudzes profesionāles, līdzšinējās Satversmes tiesas tiesneses un arī priekšsēdētājas Inetas Ziemeles vietā. Viņu aizstājošo, nākošo tiesnesi jāizvirza ir nevienam citam kā… Saeimai.

 

Raksta pirmpublikācija – Valmieras un Rūjienas, Mazsalacas, Naukšēnu, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas novadu laikrakstā “Liesma” 2020. gada 30. septembrī. Pieejams: http://news.lv/Liesma/2020/09/30/mazs-bij-teva-novadinis-bet-dizeni-turejas

 

[1] Pēc publiski pieejamiem datiem šī raksta tapšanas brīdī. Aktuālā informācija – Satversmes tiesā ir vērsušās 14 pašvaldības, ierosinātas 12 lietas, pieņemts 1 lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt 1 pieteikums atrodas izskatīšanā Satversmes tiesas kolēģijā.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties