Nodokļa bāzē iekļaujamie palielinātie procentu maksājumi

Uz aizdevumiem, kas ir saņemti no finanšu iestādes, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus, un tās uzraudzību neveic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija (Finanšu un kapitāla tirgus komisija), ir attiecināms UIN likuma 10. pants par nodokļa bāzē iekļaujamiem palielinātiem procentu maksājumiem.

Šī likuma pants nosaka, ka vāji kapitalizētiem uzņēmumiem jeb uzņēmumiem, kuru finanšu saistības četras vai vairāk reižu pārsniedz pašu kapitālu, daļa samaksāto aizdevumu procentu jāiekļauj uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķina bāzē. Izplatītāka šī situācija varētu būt kapitāla ietilpīgās nozarēs, kur ar ilgtermiņa aizdevumiem bieži tiek finansēti proporcionāli lieli ilgtermiņa ieguldījumi – nekustamie īpašumi, ražošanas iekārtas un transportlīdzekļi.

Jāpiebilst, ka juridisku personu kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem likumdošana Latvijā neparedz FKTK licences saņemšanu, tādēļ 10. pantā minēto aizdevēju lokā ietilpst praktiski visi alternatīvie biznesa kreditētāji Latvijā.

Kā šāds nodokļu sadārdzinājums darbojas praksē?

Piemēram, uzņēmuma pašu kapitāls gada sākumā bija 10 000 eiro un aizdevums no alternatīvā aizdevēja 150 000 eiro (vidējā aizdevuma summa gadā). Aizdevuma procentu likme ir 15% gadā, kā rezultātā uzņēmējs 2022. gadā samaksāja procentus 22 500 eiro apmērā. Šajā situācijā uzņēmumam nodokļu bāzē jāiekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu uzņēmuma pašu kapitāla apjomu. Šī piemēra rezultātā uzņēmumam UIN bāzē jāiekļauj veiktie procentu maksājumi 16 500 eiro apmērā, kas sastāda UIN jeb papildu izmaksas 3300 eiro apmērā. Šajā gadījumā faktiskās aizdevuma izmaksas sastāda vairs nevis 15% gadā, bet gan 17,2% gadā.

Daudz nepatīkamāka situācija ir uzņēmumiem, kuriem ir negatīvs pašu kapitāls. Tas nozīmē, ka viss alternatīvajam aizdevējam samaksāto procentu apmērs ir jāiekļauj UIN aprēķina bāzē, tādējādi sadārdzinot aizdevumu par 20%. Mūsu piemēra gadījumā 15% gada likme faktiski palielinātos jau līdz 18% gadā.

Taču vājš vai pat negatīvs pašu kapitāls ne vienmēr signalizē par sistemātiskām problēmām uzņēmumā. Piemēram, uzņēmumam var būt apjomīgi aizņēmumi no dalībniekiem vai grupas sabiedrībām, kas pēc būtības ir pielīdzināmi pašu kapitālam. Tāpēc šāds likuma pants ir kā savdabīgs sodu uzņēmējam, kas nav spējis kvalificēties komercbanku finansējuma saņemšanai, tādējādi sadārdzinot pieejamo finansējumu.

Ačgārnības, arī saņemot Lauku atbalsta dienesta aizdevuma procentu kompensāciju

Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares pārstāvjiem LAD atbalsta programmu ietvaros ir lieliska iespēja saņemt aizdevumu procentu kompensāciju. Aizdevuma apmērs visbiežāk nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Tas praktiski nozīmē, ka lauksaimniecības uzņēmumam, kvalificējoties šim atbalstam, ir iespējams samazināt aizdevuma procentu likmi par četriem procentiem. Piemēram, ja aizdevuma gada likme ir 5% gadā, tad 4% jeb 80% no procentu izmaksām LAD kompensē, kas ir ļoti jūtams atbalsts. Tiesa, atbalsta nosacījumi, līdzīgi kā iepriekš, paredz, ka procenti tiek kompensēti par tiem aizdevumiem, kuri saņemti no FKTK vai PTAC licencētiem kreditētājiem. Rezultātā atbalsts attiecināms tikai uz komercbanku finansējumu, jo alternatīvajiem aizdevējiem likumdošana šādas licences neparedz.

Ko darīt uzņēmumam?

Uzņēmuma pašu kapitāls ir viens no svarīgākajiem biznesa vitalitātes rādītājiem kreditora acīs. Tāpēc uzņēmējiem jāseko līdzi sava biznesa finanšu stāvoklim un iespēju robežās jāveic kapitāla injekcijas biznesā, ja nepieciešams. Dalībnieku vai saistīto uzņēmumu aizdevumus, ja tādi ir, jācenšas kapitalizēt, tādējādi palielinot pamatkapitālu un attiecīgi arī pašu kapitālu. Veselīgs pašu kapitāls ne tikai palīdzēs mazināt UIN likuma 10. panta ietekmi uz procentu izmaksām, bet, visticamāk, arī uzlabos uzņēmuma kredītreitingu un palīdzēs saņemt izdevīgākus piedāvājumus ne tikai no bankām, bet arī alternatīvajiem finansētājiem.

Latvijas alternatīvā finansējuma vidē ir nemitīgi uzlabojumi, un viens no tiem, kas palīdzētu veicināt kopējo tautsaimniecības attīstību, būtu iespēja uzņēmumiem pie noteiktiem alternatīvās finansēšanas uzņēmumiem saņemt tādas pašas priekšrocības un atbalsta nosacījumus kā pie komercbankām. Ticu, ka alternatīvā finansējuma tirgus regulācija un licencēšana tikai veicinās finansējuma pieejamību un nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitāti nozarē.