2023. gada 13. septembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk - Komisija) uzsāka likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” [1] sagatavošanu otrajam lasījumam (Dzīvnieku aizsardzības likums - turpmāk Likums). Diemžēl konkrēti priekšlikumi Likuma grozījumos faktiski paredz nevis stiprināt dzīvnieku aizsardzību, bet gan gluži pretējo – tiem kaitēt. Šajā viedoklī vērsta uzmanība uz apsvērumiem, kas pamato šādu secinājumu.
13. septembra Komisijas sēdes noslēgumā lielā steigā, faktiski bez diskusijām un neuzklausot personas, kas attālināti vēlējās izteikties par šiem jautājumiem, tika atbalstīts likumprojekta 22. un 23. priekšlikums.
Proti, 22. priekšlikums:
"Deputāts E. Putra; Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekreāre A. Geduševa
Aizstāt 39. pantā vārdus “fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi” ar vārdiem “Pārtikas un veterinārijā dienestā reģistrētu dzīvnieku patversmi par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi, kā arī ar dzīvnieku ķērāju par dzīvnieku izķeršanu”."
"Deputāts E. Putra; Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekreāre A. Geduševa
Papildināt likumu ar 39.1 pantu šādā redakcijā:
“39.1 pants. (1) Persona, kura izķer, izmitina un aprūpē klaiņojošus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, ir reģistrēta vai apstiprināta Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversme.
(2) Persona, kas sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, ir reģistrēta dienestā kā dzīvnieku viesnīca.
(3) Ministru kabinets attiecībā uz dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām nosaka:
1) dzīvnieku patversmes reģistrācijas un apstiprināšanas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas un apstiprināšanas anulēšanas kārtību;
2) dzīvnieku viesnīcas reģistrācijas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas anulēšanas kārtību;
3) prasības telpām, aprīkojumam un inventāram, kā arī personālam;
4) prasības dzīvnieku uzņemšanai un reģistrācijai;
5) prasības dzīvnieku turēšanai, barošanai, dzirdināšanai un fiziskām nodarbībām;
6) dzīvnieku atsavināšanas kārtību;
7) dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtību;
8) prasības veterinārmedicīniskai aprūpei un praktizējoša veterinārārsta pienākumus;
9) prasības blakusproduktu savākšanai un uzglabāšanai;
10) dezinfekcijas kārtību.”" [2]
Neizprotamu iemeslu dēļ šie divi priekšlikumi, kuriem ir pilnīgi atšķirīgi mērķi un uzdevumi, tika virzīti un atbalstīti kopā kā viens vienots priekšlikums. Visa argumentācija (līgumi ar pašvaldībām, publisko līdzekļu pārskatāms izlietojums utt.), kas tika sniegta saistībā ar šiem abiem priekšlikumiem, faktiski ir attiecināma tikai uz 22. priekšlikumu. Savukārt 23. priekšlikums ir vērsts arī pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām un individuālajiem brīvprātīgajiem, kas šo darbu veic tikai par saviem personīgajiem un privātpersonu ziedotajiem līdzekļiem, tātad par privātiem līdzekļiem! Līdz ar to priekšlikumu virzītāju sniegtā argumentācija par nepieciešamību kontrolēt publisko pakalpojumu sniegšanu un publisko līdzekļu izlietojumu nav attiecināmi uz 23. priekšlikumu (Likuma 39.1 pants), par kura nepieciešamību nekāda argumentācija un pamatojums netika sniegti vispār.
Noklausoties 2023. gada 13. septembra Komisijas sēdes ierakstu [3], radās pārliecība, ka šāda rīcība bija mērķtiecīga ar nolūku maldināt deputātus par 23. priekšlikuma mērķi un saturu, radot maldīgu iespaidu, ka arī 23. priekšlikums attiecas uz publisko jomu. Par to, ka šī maldināšana ir bijusi sekmīga, liecina atsevišķu deputātu izteikumi sociālajos tīklos, apgalvojot, ka “biedrībām un individuālajiem glābējiem nekas nemainīsies, tie varēs turpināt strādāt tāpat kā līdz šim”, kas ir pilnīgā pretrunā ar 23. priekšlikuma saturu un jēgu. Par to liecina arī šī priekšlikuma patiesās virzītājas LVB pārstāves komentārs vietnē Facebook, no kura izriet, ka, viņas ieskatā, šī likuma norma ir jāpieņem, bet to varēs pildīt/nepildīt selektīvi – “labās” biedrības varēs nereģistrēt patversmes, jo PVD tāpat nekontrolēs, bet “sliktajām” biedrībām būs jāreģistrē patversmes. Šāda nostāja faktiski ir uzskatāma par tiesisko nihilismu un nevar tikt atbalstīta.
Ja 23. priekšlikums tiks pieņemts piedāvātajā redakcijā, tiks pilnībā sagrauts apmēram divdesmit gadu laikā nesavtīgi un ar lielu entuziasmu veidotais dzīvnieku aizsardzības biedrību un individuālo brīvprātīgo darbs, kas vienmēr ticis darīts bez atlīdzības par personīgajiem un/vai privātpersonu ziedotajiem līdzekļiem. Bez palīdzības (lasīt “nolemti nāvei”) paliks simtiem un tūkstošiem bez pajumtes atstāto dzīvnieku, jo reģistrēto patversmju kapacitāte ir ierobežota, un tās pastāvīgi ir pārpildītas. Turklāt atsevišķas patversmes īsteno agresīvu “nevajadzīgo” dzīvnieku eitanāzijas politiku, un biedrību darba paralizēšanas gadījumā eitanāziju skaits nenovēršami palielināsies. Šāda virzība ir pretrunā Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulai un nav pieņemama.
Biedrību un individuālo brīvprātīgo pagaidu mājās uzturēšanās apstākļi nereti ir labāki un dzīvniekam piemērotāki nekā atsevišķās reģistrētās patversmēs, kur suņi gan ziemas salā, gan +30 grādos “dzīvo” metāla konteineros vai pieķēdēti īsās ķēdēs pie dubļos grimstošām būdām. Biedrību pagaidu māju devēji dzīvniekiem nodrošina veterināro aprūpi, ārstēšanu, vakcināciju, sterilizāciju utt., kā arī atrod pastāvīgās mājas. Tā ir visa šīs kustības būtība, kuru iznīcināt būtu neprāts. Jo vairāk, ņemot vērā, ka, tai skaitā likumdošanas jomā, ļoti maz tiek darīts, lai novērstu dzīvnieku nelikumīgu pavairošanu jeb tā saukto “kaktu ražošanu”. Tajā pat laikā biedrības un, vēl jo vairāk, individuālie brīvprātīgie objektīvi nevar reģistrēt patversmi, jo dzīvnieki uzturas brīvprātīgo mājvietās atbilstoši katra iespējām un kapacitātei. Vienai biedrībai var būt vairākas tādas pagaidu mājas. Nelielām biedrībām un individuālajiem brīvprātīgajiem objektīvi nav iespējams reģistrēt patversmi neizpildāmo prasību dēļ attiecībā uz nekustamā īpašuma piederību vai nomu, kā arī citas neizpildāmas prasības, kuras, strādājot šādā formātā, nav ne iespējamas, ne nepieciešamas.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, aicinu likumdevēju jeb atbildīgo Komisiju vēlreiz atgriezties pie 23. priekšlikuma izskatīšanas, skatot to atsevišķi un nesaistīti ar 22. priekšlikumu, kā arī dot iespēju izteikties par šo jautājumu biedrībām un citām personām, kas ir pieteikušas vēlēšanos sniegt savu argumentāciju.
Atsauces
[1] Skat.: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=148/Lp14
[2] Priekšlikumu tabulu skat.: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/8C7A80FE5F0EB23DC2258A23003C8AD9?OpenDocument&prevCat=14|Tautsaimniec%C4%ABbas,%20agr%C4%81r%C4%81s,%20vides%20un%20re%C4%A3ion%C4%81l%C4%81s%20politikas%20komisija
[3] Pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/8C7A80FE5F0EB23DC2258A23003C8AD9?OpenDocument&prevCat=14|Tautsaimniec%C4%ABbas,%20agr%C4%81r%C4%81s,%20vides%20un%20re%C4%A3ion%C4%81l%C4%81s%20politikas%20komisija
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.