2024. gada 12. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts ilgi gaidītais ES Mākslīgā intelekta akta oficiālais teksts jeb ES Regula 2024/1689[1] (turpmāk - MI akts). MI akts ir pirmais šāda veida normatīvais akts pasaulē, kura mērķis ir nodrošināt tādu regulējumu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izstrādei un laišanai tirgū Eiropas Savienībā (ES), kas nodrošinātu ES vērtību, tostarp indivīda pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu.
Aktam ir regulas spēks, un tas būs tieši piemērojams visās dalībvalstīs, kas ļauj ES ieviest vienotu pieeju MI sistēmām, bet attiecībā uz atsevišķiem jautājumiem MI akts paredz dalībvalstu pienākumu vai tiesības precizēt regulējumu.
20 dienu laikā pēc publikācijas MI akts oficiāli stāsies spēkā, taču tas kļūs piemērojams vēlāk, turklāt spēkā piemērojamība iestāsies pa daļām.[2]
113. pants paredz, ka MI akta noteikumi būs piemērojami no 2026. gada 2. augusta, izņemot speciālos spēkā stāšanās termiņus vairākām nodaļām.
2025. gada 2. februārī jeb pēc 6 mēnešiem kļūs piemērojama akta I nodaļa (Vispārīgi noteikumi) un II nodaļa (Aizliegta MI prakse), kas nosaka, ka MI veidi nevarēs tikt laisti tirgū ES (113. p.).
2025. gada 2. augustā jeb pēc 12 mēnešiem stāsies spēkā pienākumi, kas attiecas uz vispārīga lietojuma MI modeļiem, t.sk. uz ģeneratīvā MI modeļiem, (113.p.). Tāpat līdz šim datumam dalībvalstīm būs jāizvēlas vai jāizveido jauna kompetentā uzraugošā iestāde (70. p.), kā arī pirmā regulas darbības gada laikā Eiropas Komisijai ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāveic papildinājumi sarakstā ar tiem MI veidiem, kuri ietilpst akta II nodaļas tvērumā un kuru darbība ES ir aizliegta (112. p.).
Līdz 2026. gada 2. februārim Eiropas Komisijai saskaņā ar akta 72. pantu ir jāizdod speciāls akts, kurā tiks iekļauti detalizēti noteikumi, kas attieksies uz augsta riska MI sistēmām, kurām ir nepieciešams pēctirgus pārraudzības plāns (6. p.). Šie noteikumi saturēs pēctirgus pārraudzības plāna paraugu un plānā iekļaujamo elementu sarakstu. Papildus tam līdz 2026. gada 2. februārim Eiropas Komisijai saskaņā ar akta 96. pantu ir jāsniedz pamatnostādnes jeb vadlīnijas par tādiem akta interpretācijai būtiskiem jautājumiem kā MI sistēmas definīcija, prasības augsta riska MI sistēmām, aizliegta MI prakse u.c.
Pēc diviem gadiem jeb no 2026. gada 2. augusta kļūs piemērojamas prasības attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kuras uzskaitītas akta III pielikumā, t.sk., kas attiecas uz MI izmantošanu tostarp biometrijas sistēmās, kritiskajā infrastruktūra, izglītības jomā, nodarbinātības jomā, gadījumos, kad MI izmantots, lai īstenotu piekļuvi būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tiesībaizsardzības jomā, imigrācijas un tiesvedības jomā, kā arī apdrošināšanas jomā konkrētajos III pielikumā noteiktos gadījumos (111. p.).
Tāpat līdz 2026. gada 2. augustam dalībvalstīm ir jāpieņem regulējums attiecībā uz sodu, tostarp administratīvo sodu, piemērošanu par aktā ietverto noteikumu pārkāpumiem (57. p.).
Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 2. augustam ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāpapildina augsta riska MI sistēmu saraksts (112. p.).
No 2027. gada 2. augusta jeb 36 mēnešu laikā no spēkā stāšanās kļūs piemērojami noteikumi attiecībā uz tām augsta riska MI sistēmām, kas nav iekļautas akta III pielikumā, bet tiek izmantotas kā drošības komponente, un uz tām augsta riska MI sistēmām, kurās MI sistēma pati par sevi ir produkts un kurām ir jāveic atbilstība novērtēšana (atbilstoši akta I pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem), piemēram, rotaļlietām, radio ekipējumam, in vitro medicīnas diagnostikas ierīcēm, civilās aviācijas un lauksaimniecības transportlīdzekļiem (113. p., 1. pielikums).
Papildus MI aktā noteiktajam Eiropas Komisija ir tiesīga izdod t.s. deleģētos aktus jautājumos, kas skar MI sistēmas definīciju (96. p.), augsta riska MI sistēmu kritērijiem un lietošanas gadījumiem (6. p.), kritērijiem vispārīgā lietojuma MI sistēmām, kas rada sistēmisku risku (51. p.), tehniskās dokumentācijas prasībām vispārīgā lietojuma MI (11. p.), atbilstības pārbaudēm (43. p.) un ES atbilstības deklarāciju (47. p.). Saskaņā ar akta 97. pantā noteikto Komisija var izdot deleģētos aktus piecu gadu laikā līdz 2029. gada 2. augustam, un šis termiņš var tikt pagarināts vēl par pieciem gadiem.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts), publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 12.7.2024. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401689
[2] Šajā rakstā norādīto datumu saraksts nav izsmeļošs.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.