Ar Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr. 2022-02-01 Satversmes tiesa nosprieda, ka likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Saeimai tika dots laiks līdz 2024. gada 1. jūlijam pieņemt Latvijas Republikas Satversmei atbilstošas tiesību normas. Saeima kā tipisks students risinājumus sāka meklēt vien īsi pirms Satversmes tiesas noteiktā termiņa (nekas nemainās – 2019. gadā Saeima to sāka darīt dažas nedēļas pirms 2018. gada 12. aprīlī Satversmes spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 noteiktā termiņa – 2019. gada 1. maija, pēcāk atmetot šo nodomu vispār). Tāpēc Saeimas juridiskajai komisijai nācās veikt Saeimas kārtības rullī neparedzētu darbību – tieslietu ministrijas darbinieku sarakstīto likumprojektu nogādāt Saeimā aplinkus ceļiem – kā Juridiskās komisijas pašas sastādītu un parakstītu (kopš likumprojekta par brīvdienu Latvijas hokeja izlases panākumu dēļ tas vairs nevienā neraisa nekādu izbrīnu[1]).

Tā Saeima 2024. gada 13. jūnijā pieņēma grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Tomēr no saņemtajiem jautājumiem gan no zemes īpašniekiem, gan būvju īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem), secināms, ka pieņemtie grozījumi ne vien nerisina patiesās problēmas dalīto īpašumu jomā, bet tie ir arī neskaidri un diskutabli, kas rada papildu domstarpības dalīto īpašumu subjektu starpā. Autoru ieskatā, šie grozījumi vienlaikus ir Saeimas klaja necieņa Satversmes tiesai, Tieslietu ministrijai un Saeimai jau atkal ignorējot Satversmes tiesas spriedumos un lēmumos minētās atziņas un secinājumus, kas ir ne vien Satversmes, tostarp tās kodola,[2] bet arī Satversmes tiesas likuma [3] tīšs pārkāpums.

Turpmāk tiek uzskaitīti no dalīto īpašumu subjektiem saņemtie jautājumi dalītā īpašuma jomā, abu īpašumu īpašniekiem meklējot atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par tiesību normu pareizu piemērošanu.

1. Aprēķini
   1. Vai būves (tostarp atsevišķu dzīvokļa īpašuma), kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, īpašnieks pats veic lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām aprēķinu?
   2. Vai zemes īpašnieks privātpersona pats veic lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām aprēķinu par katru uz viņa zemes esošo būvi? Ja tā, vai aprēķinu veic visai būvei vai katram būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam)?
   3. Vai un kā būves, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks, kopīpašnieks) paziņo zemes īpašniekam privātpersonai par tā veiktajiem lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām aprēķiniem (vienkārši samaksājot?)?
   4. Vai un kā zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, paziņo tās īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) par zemes īpašnieka veiktajiem lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām aprēķiniem, jo sevišķi, ja ēkai nav pārvaldnieka vai tam nav dots pilnvarojums attiecībā uz zemi (tikai ceļot prasību tiesā)?
   5. Kā zemes īpašnieks saskaņo un kontrolē būves īpašnieka (dzīvokļa īpašnieka, kopīpašnieka) veiktos aprēķinus, ja katrs tos, iespējams, rēķina no sev pieejamiem datiem un pēc citas metodoloģijas?
   6. Vai aprēķinu par lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām zemes īpašnieks privātpersona vai būves īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks, kopīpašnieks) veic par kalendāro gadu vai par katru gada ceturksni atsevišķi, ņemot vērā, ka kadastrālās vērtība un citi dati (funkcionāli nepieciešamais zemes gabals) var mainīties gada ietvaros?
2. Kadastrālā vērtība
   1. Kādu kadastrālo vērtību – vidēji svērto kadastrālo vērtību vai faktiskam lietojuma mērķim noteikto, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai noteikto – būves īpašniekam un zemes īpašniekam jāņem par pamatu lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām aprēķinam?
   2. Vai katrs būves īpašnieks lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām aprēķina un maksā no vidējās aritmētiskās kadastra vērtības, kas noteikta tā būves lietošanas mērķim, vai no vidēji svērtās kadastrālās vērtības atkarībā no attiecīgās būves lietošanas mērķiem?
   3. Vai un cik būves (tostarp atsevišķa dzīvokļu īpašuma), kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, īpašnieks maksā zemes īpašniekam par zemes īpašniekam piederošajiem ceļiem, kas atrodas uz būves īpašniekam likumiskajā lietošanā esošā zemes gabala, jo sevišķi, ja ceļš nav reģistrēts publiskos reģistros?
   4. Vai un cik būves (tostarp atsevišķa dzīvokļu īpašuma), kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, īpašnieks maksā zemes īpašniekam par zemes īpašniekam piederošajiem kokiem (mežu), kas atrodas uz būves īpašniekam likumiskajā lietošanā esošā zemes gabala?
3. Zemes gabala platība
   1. Vai zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, kurai nav noteikta funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība, drīkst aprēķināt lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām arī par ielu sarkanajās līnijās esošo būvei pieguļošo zemes gabalu, jo sevišķi, ja tajā atrodas nepieciešamā īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi infrastruktūra vai pati būve (tās daļa)?
   2. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašnieks drīkst lietot visu zemes īpašniekam piederošo zemi, pat ja likumiskajā lietošanā nodotā zemes gabala platība nav noteikta (tostarp, ja zemes īpašniekam pašam uz šīs zemes ir viņam piederošas būves)?
4. Samaksas veids
   1. Vai zemes īpašniekam privātpersonai (tajā skaitā Izraēlas, ASV, Kanādas utt. pilsonim), uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums atvērt norēķinu kontu (noslēgt līgumu ar kredītiestādi) lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām iekasēšanai? Vai šādam kontam ir jābūt Latvijā, ES vai domicila valstī, vai arī pietiek, ka tas ir IBAN sistēmā? Vai konts var arī nebūt IBAN sistēmā?
   2. Vai zemes īpašniekam privātpersonai ir pienākums informēt uz viņa zemes esošās būves īpašnieku par lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām samaksas veidu un vietu, piemēram, norādot konta numuru kredītiestādē? Vai minētais informēšanas pienākums ir attiecināms uz visu būvi vai arī uz katru būves īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku)?
   3. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesības sūtīt būves īpašniekam maksāšanas paziņojumus, tajos norādot tikai maksājuma veidu, t.i., veidu, kā veicams lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājums?
   4. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesības norādīt jebkuru kontu, kurā maksājama lietošanas maksa par zemes lietošanas tiesībām, tostarp kontu, kurš nav saistīts ar pašu zemes īpašnieku?
   5. Vai zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesīgs kontu atvērt organizācijā, kas veic ienākošo maksājumu apstrādi uz iemaksātāja rēķina (paaugstināts komisijas maksas par pārskaitījumu)?
   6. Vai zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesīgs lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām cedēt, tostarp, ārvalstu komersantam?
5. Paziņojumi
   1. Kur un kā zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas dzīvokļu īpašumos sadalīta būve, var noskaidrot dzīvokļu īpašumos sadalītas būves pārvaldnieku (tostarp, vai ierakstiem BIS ir publiska ticamība)?
   2. Kur un kā zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas dzīvokļu īpašumos sadalīta būve, var noskaidrot to vai dzīvokļu īpašumos sadalītas daudzdzīvokļu būves īpašnieki lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām maksā ar pārvaldnieka starpniecību, caur pilnvaroto personu vai paši personīgi?
   3. Kur un kā zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas garāžas (tostarp domājamās daļas no garāžu ēkas), var noskaidrot to īpašnieku adreses? Vai tam, ka šādu garāžu īpašnieki to apsaimniekošanai ir izveidojuši (nodibinājuši) kādus kooperatīvus, biedrības vai citu organizāciju ir jebkāda nozīme attiecībā uz lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām paziņošanu un samaksu?
   4. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums, sūtot maksāšanas paziņojumus būves īpašniekam (vai pārvaldniekam, ja attiecīgās daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieki zemes likumiskās lietošanas maksu maksā ar pārvaldnieka starpniecību), norādīt kādu papildinformāciju bez lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām norēķina veida?
   5. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesības sūtīt maksāšanas paziņojumus būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) līdz brīdim kamēr būves īpašnieks paziņo zemes īpašniekam par būves pārvaldnieku un tā pilnvarojumu lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām iekasēšanā un nodošanai zemes īpašniekam?
6. Parādu kontrole
   1. Ja ir kavēti vairāki lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājuma termiņi, vai zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums vai tiesības apvienot tos vienā paziņojumā par parādiem, vai arī paziņojums (atgādinājums) katram būves īpašniekam (dzīvokļu īpašniekam, kopīpašniekam) ir jāsūta par katru kavēto maksājumu, papildus katram arī piestādot 30 eiro?
   2. Vai sūtot paziņojumu (atgādinājumu) par kārtējo lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām kavēto maksājuma parādu, zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums informēt būves īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku) par iepriekšējiem kavētiem maksājumiem un ar tiem saistītiem izdevumiem?
   3. Ņemot vērā, ka lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājumus no būves, kas atrodas uz citām personām piederošas zemes, īpašnieka (dzīvokļa īpašnieka, kopīpašnieka), veic ne tikai paši būves īpašnieki, īpašuma lietotāji, bet arī trešās personas, bieži pat neidentificējot maksājuma mērķi, vai zemes īpašnieks privātpersona ir tiesīgs sūtīt katram būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) kopējo parādu periodā (jo nav identificējams būves īpašnieka parāds), papildus lūdzot katram segt izdevumus 30 eiro apmērā?
   4. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums paziņot būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) par iepriekšējo periodu lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām kavētajiem maksājumiem, ja ir celta prasība tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību?
   5. Kura pienākums ir paziņot par būves īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku, kopīpašnieku) parādu, ja zemes, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves, lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājumi tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību – pārvaldnieka, ar kā starpniecību tiek veikti maksājumi, vai būves īpašnieka (dzīvokļu īpašniekam, kopīpašniekam), jo sevišķi, ja ir zināms tikai dzīvokļu īpašnieku kopības kopējais parāds, nezinot ne konkrētu būves īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku), kurš ir parādā, ne arī tā parāda apmēru?
   6. Ja lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājumi tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, vai ar paziņojums pārvaldniekam, kas ir dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, par būves kopējo parādu, tiek uzskatīts par atgādinājumu, kas pārtrauc trīs gadu noilgumu?
   7. Ņemot vērā, ka prasījumi par lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām samaksu un ar to saistītie blakus prasījumi noilgst triju gadu laikā, kuram, kur un kādu informāciju iekļaujot ir sūtāmi paziņojumi par parādu, lai tie tiktu atzīti par paziņojumiem, ar ko tiek pārtraukts triju gadu noilgums?
7. Apmaksa
   1. Vai zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesīgs pieņemt (paturēt) naudas līdzekļus, ja tie tiek iemaksāti zemes īpašnieka kontā kredītiestādē, no personām, kuras zemes īpašniekam nav zināmas, un kas ir veikti bez maksājuma pamatojuma?
   2. Ja zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, nevar identificēt viņa kontā kredītiestādē vai citā norēķinu iestādē ienākošos maksājumus, jo nav zināms kā vārdā maksājums veikts un maksājuma priekšmets, var šos maksājumus neatzīt, neieskaitīt, kamēr vien tie netiek identificēti, un sūtīt atgādinājumu par parādu, tajā iekļaujot kavētā maksājuma atgūšanas izdevumus?
   3. Vai zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas vairākas citām personām piederošas būves, var neattiecināt būvju īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku) maksājumus, ja tie tiek iemaksāti zemes īpašnieka kontā kredītiestādē vai citā maksājumu iestādē, nenorādot maksājuma pamatojumu?
   4. Vai zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesīgs pieprasīt papildu atlīdzību par kontā kredītiestādē ienākošo maksājumu apstrādi, attiecināšanu (identificēšanu, pamatojuma meklēšanā) un summēšanu? Vai arī zemes īpašniekam ir jāgaida, kamēr maksājuma veicējs identificēs savus maksājumus? Vai papildus ir veicamas kādas citas darbības?
   5. Vai zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir jādzēš prasījums pret būves īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku), ja zemes īpašnieks nav pieteicis kreditora prasījumu būves īpašnieka maksātnespējas vai nāves gadījumā?
   6. Vai zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir jādzēš prasījums pret būves īpašnieku, ja zemes īpašnieks nav pieteicis kreditora prasījumu attiecīga būves, tostarp dzīvokļa īpašnieka maksātnespējas vai nāves gadījumā, bet lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājumus būves īpašnieku kopums bija nolēmis veikt un veica ar pārvaldnieka starpniecību?
   7. Vai zemes, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, īpašniekam ir aizturējuma tiesība: ja būves īpašnieks nav savlaicīgi veicis samaksu par zemes lietošanu – neizdot būves īpašniekam piederošo lietu (piemēram, transporta līdzekli) tik ilgi, kamēr nav nolīdzināts zemes īpašnieka prasījums par šīs zemes lietošanu (CL 1734.–740. pants)?
   8. Vai zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir ķīlāšanas tiesība: ja zemes gabalā, kas ir būves īpašnieka likumiskajā lietošanā, ieiet svešs mājas kustonis vai prettiesīgi iespiežas svešas personas – saķert un aizturēt mājas kustoņus, bet personām atņemt lietas (CL 1741.–1752. pants)?
8. Datu apstrāde
   1. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, nosūtot jebkādu (likumā paredzēto) informāciju (paziņojumu, atgādinājumu) būves īpašniekam, pirms tam ir pienākums ieskatīties zemesgrāmatā, lai pārbaudītu aktuālo būves īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku)?
   2. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, nosūtot jebkādu (likumā paredzēto) informāciju (paziņojumu, atgādinājumu) būves īpašniekam (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku), pirms tam ir jānoskaidro vai jāpārbauda būves īpašnieka (dzīvokļa īpašnieka, kopīpašnieka) deklarētā adrese?
   3. Vai zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir tiesīgs sūtīt jebkādus likumā paredzētos paziņojumus, tai skaitā paziņojumu par parādu būves īpašniekam, uz būves īpašuma adresi, neidentificējot būves īpašnieku (vārdu, uzvārdu, nosaukumu)?
   4. Vai zemes īpašnieks privātpersona, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, drīkst sūtīt informāciju par būves īpašnieku kopējo (kopības) lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām parādu visiem būvju īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem), jo sevišķi, ja zemes īpašniekam nav informācijas kā būves parāds sadalās starp būves īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem), turklāt gadījumos, kad maksājumi tiek veikti ar dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā pārstāvja (pārvaldnieka) starpniecību?
9. Zemes dzīles, tostarp ūdens, zemes siltums, un gaisa telpas lietošana, izlejas tiesība
   1. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašnieks drīkst rīkoties ar tā likumiskā lietošanā esošās zemes dzīlēm, piemēram, iegūt ūdeni no dziļurbuma vai tā saucamās “spices”?
   2. Vai zemes, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, īpašnieks drīkst brīvi rīkoties ar būves (tās īpašnieku) likumiskā lietošanā esošās zemes dzīlēm, tostarp iegūt ūdeni un to brīvi patērēt vai atsavināt, ja tas būtiski netraucē būves īpašnieka likumiskās lietošanas tiesību?
   3. Vai būves īpašniekam ir pienākums papildus lietošanas maksai par zemes lietošanas tiesībām maksāt zemes īpašniekam arī par no likumiskā lietošanā esošās zemes, uz kuras atrodas šī būve, iegūto ūdeni, ko izmanto būves īpašnieks?
   4. Vai būves īpašniekam ir pienākums papildus lietošanas maksai par zemes lietošanas tiesībām maksāt arī zemes īpašniekam par no zemes, uz kuras atrodas šī būve, iegūto siltumu (aukstumu), ko būves īpašnieks izmanto būves apkurei vai dzesēšanai?
   5. Vai būves īpašniekam ir pienākums papildus lietošanas maksai par zemes lietošanas tiesībām maksāt arī zemes īpašniekam par gaisa telpas izmantošanu, ar ko tiek nodrošināta dažādu komunikāciju pieejamību (kabeļu televīzija), vai iekārtu izbūve gaisa telpā (siltumsūkņi, kondicionieri), bet kas nav nepieciešama būves ekspluatācijai?
   6. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam ir tiesības zemes gabalā bez zemes īpašnieka saskaņojuma novadīt netīru ūdeni, tai skaitā arī lietus ūdeni, kā arī sanitāro kanalizāciju, tostarp, ierīkojot “septiķi” – lokālo attīrīšanas iekārtu šajā zemē?
   7. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam ir tiesības lietot zemes īpašniekam piederošo gaisa telpu, tostarp telekomunikāciju līniju ierīkošanai starp ēkām, siltuma un aukstuma ieguvei, kā arī elektrības mikroģenerācijai no saules un vēja?
10. Civilie, rūpnieciskie un dabiskie augļi
    1. Vai zemes, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, īpašniekam privātpersonai ir pienākums atjaunot zaļo zonu (zālāju, ko izbraukājuši transporta līdzekļi), rūpēties un atjaunot apstādījumus (kokus) būves īpašniekam likumiskā lietošanā nodotajā zemē?
    2. Vai zemes, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, īpašnieks drīkst būves īpašniekam likumiskajā lietošanā esošo zemi apstādīt, tostarp, ar viengadīgiem vai daudzgadīgiem augiem, tai skaitā sakņaugiem (kartupeļiem), graudaugiem, košumkrūmiem.
    3. Vai zemes, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, īpašnieks drīkst būves īpašniekiem likumiskajā lietošanā esošajā zemes gabalā uzstādīt savas ierīces, tostarp, pakomātus, novērošanas iekārtas, mobilā interneta punktus, elektroauto uzlādes stacijas, kafijas un pārtikas tirdzniecības automātus?
11. Ceļi un satiksmes kārtība uz tiem
    1. Ņemot vērā, ka būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi, kurš – zemes īpašnieks, būves īpašnieks vai tikai abi kopā – ir tiesīgi noteikt satiksmes kārtību uz būvei likumiskā zemes lietošanā esošās zemes?
    2. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) bez zemes īpašnieka piekrišanas (atļaujas) ir tiesības uz likumiskā lietošanā nodotā zemes īpašuma (zemes īpašniekam piederošiem ceļiem, laukumiem vai zaļajā zonā) novietot stāvēšanai būves īpašniekam piederošos transporta līdzekļus?
    3. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam ir tiesības veikt zemes īpašniekam piederošo ceļu asfaltbetona daļas (būves) remontdarbus? Vai šīs tiesības ir izmantojams bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku?
    4. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam ir pienākums veikt zemes īpašniekam piederošo ceļu asfaltbetona daļas (būves) remontdarbus?
    5. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašniekam ir pienākums atlīdzināt zemes īpašniekam izdevumus par zemes īpašniekam piederošo ceļu asfaltbetona daļas remontdarbiem?
    6. Vai būves, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes gabala, īpašnieks ir tiesīgs būvēt jaunus ceļus zemes īpašniekam piederošo ceļu vietā (“pa virsu”)?
12. Likuma tvērums un nekustamā īpašuma nodoklis
    1. Vai likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” ir attiecināms arī uz brīvostas teritorijā esošiem zemes nekustamiem īpašumiem un regulētā brīvostas teritorijā dalītā nekustamā īpašuma īpašnieku attiecības (piezīme – Tieslietu ministrija ir jau uz šo jautājumu atbildējusi, ka tās ieskatā – nē!)?
    2. Ņemot vērā, ka būves īpašniekam ir pienākums uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi, vai būves īpašniekam papildus likumiskai lietošana maksai ir pienākums maksāt vai atlīdzināt nekustamā īpašuma nodokli par tam lietošanā esošo zemes nekustamo īpašumu?
13. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas tiesības un pienākums
    1. Ja zemes, uz kuras atrodas citai personai piederoša būve, īpašniekam fiziskai personai lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājumi tiek veikti ar pārvaldnieka (dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas) starpniecību, kurš vai kad un kādā apmērā maksā valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli par zemes īpašniekam kā fiziskajai personai samaksāto lietošanas maksu (piezīme – VID šobrīd ir sniedzis skaidrojumu attiecībā uz ar tiesas spriedumu piedzīto nomas maksu)?
    2. Vai un kādā apmērā būves, kas atrodas uz citai fiziskai personai piederošas zemes, pārvaldniekam ir tiesības ieturēt un iemaksāt nodokļu administrācijā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis (pilnvarotā persona)?
    3. Ja lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājumus zemes īpašniekam kā privātpersonai kā tiešos maksājumus veic būves īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks, kopīpašnieks), kas un kad maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli par zemes īpašniekam kā privātpersonai samaksāto lietošanas maksu?
    4. Vai būves īpašniekam vai daudzdzīvokļu ēkas, kas atrodas uz citai fiziskai personai piederošas zemes, pārvaldniekam ir tiesības un pienākums ieturēt un iemaksāt nodokļu administrācijā iedzīvojamu ienākuma nodokļa no lietošanas maksas par zemes lietošanas tiesībām maksājuma avansu, ja lietošanas maksu piedzen zvērināts tiesu izpildītājs uz izpilddokumenta, tostarp tiesas sprieduma pamata (piezīme – VID šobrīd ir sniedzis uzziņu par tiesībām, norādot, ka šajā gadījumā pārvaldniekam, konkrēti, Rīgas namu pārvaldniekam nebija ne tiesību, ne pienākuma jeb ko ieturēt)?

Piebilstams, ka Saeimas juridiskā komisija lieliski apzinājās, ka šis likumprojekts ir brāķis. Jo sliktāk, ņemot vērā faktu, ka to komisija nebija pati sagatavojusi, Saeimas juridiskās komisijas sēžu, jo sevišķi 2024. gada 17. aprīļa un 5. jūnija sēdes apmeklētājiem, radās priekštats, ka deputāti paši nesaprata par ko un kāpēc balso. Šīs bažas vien vairoja fakts, ka Saeimas juridiskā komisija “uzdeva” tieslietu ministrijai steidzami meklēt risinājumu visu veidu dalītā īpašuma izbeigšanai kā tādai.

2024. gada 15. oktobrī plkst. 10.00 ministrijas ierēdņu darbs tiks prezentēts Saeimas juridiskajai komisijai.[4] Abi autori, lai arī ir vieni no atzītākajiem ekspertiem dalīto īpašumu jomā, uzrunāti netika, lai arī jau pirms tam norādīja Tieslietu ministrijas darbiniekiem, ka autoru rīcībā ir apjomīgi dati un detalizēti projekti problēmas risināšanai.

[1] Skat.: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/2E720F48EBD1FE8CC22589BD00723F9F?OpenDocument

[2] Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, no kā, kopsakarā ar Satversmi kopumā sistēmiski, izriet valsts varas dalīšanas princips.

[3] Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa nosaka, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām

[4] Skat.: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/c85f3c519ff8afe5c2258bb2002f918e/$FILE/TM_izvert_dalita%20ip_izbeigsana_31072024.pdf