Šodien izlasīju VVS uzsaukto likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" un tā anotāciju, un joprojām netieku gudrs par retorisko jautājumu: vai dzīvojamo telpu īres likums kaut kādā veidā un mērā skar sabiedrību?!
Proti, likumprojekta anotācijā norādīts: "Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas: Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Rīgas dome.
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība - Projekts šo jomu neskar."
Tātad sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo projekts "šo jomu" (kuru tieši?) neskar. Vai tas nozīmē, ka, piemēram, Rīgas dome būs izīrētājs, bet abas ministrijas - īrnieki? Nu tad var saprast, ka nevienu citu, atskaitot minētos, šis likums neskar..
Tiesa, tālāk, anotācijas otrajā daļā - II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību - kā
sabiedrības mērķgrupa ir uzskaitīti:
1) dzīvojamo telpu izīrētāji (t.sk. valsts institūcijas vai pašvaldības);
2) dzīvojamo telpu īrnieki;
3) īrnieku ģimenes locekļi, kā arī citas personas, kas var tikt iemitinātas dzīvojamā telpā;
4) dzīvojamo telpu apakšīrnieki un viņu ģimenes locekļi.
Tātad - kaut kādu sabiedrības grupu tas tomēr skar, vai ne?! Bet tai, kā jau vienmēr, nav vērts neko prasīt, ministrijās visi paši esam gudri.
Par ko tāda "cepšanās" vaicāsiet... Kaut vai par to, ka sabiedrībai neviens tā arī nepajautāja, ko tā domā par no likumprojekta izrietošām novitātēm. Piemēram:
"Likumprojektā ietvertie izīrētāja īpašuma tiesību ierobežojumi kopumā atstāj mazāku negatīvo ietekmi uz izīrētāja tiesībām ,salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likuma „Par dzīvojamo telpu īri” regulējumu. Attiecīgi likumprojekts paredz mazāku īrnieka tiesību aizsardzību kā šobrīd spēkā esošais likums.
Likumprojekts paredz dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā piemērot Civillikuma 2174.panta nosacījumus. Šāds regulējums aizstās šobrīd spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu, paredz īres līgumu saistošo spēku attiecībā pret dzīvojamās telpas jauno īpašnieku pat, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Ja īres līgums nebūs ierakstīts zemesgrāmatā, jaunais dzīvojamās telpas īpašnieks varēs izvērtēt, vai iepriekš noslēgtā īres līguma darbība ir turpināma.
Likumprojekta 6.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Tādējādi likums neparedz iespēju noslēgt beztermiņa īres līgumus, kā to paredz spēkā esošais likums. Minētais noteikums ir saistīts ar apsvērumu, ka atšķirībā no šobrīd spēkā esoša likuma, kurš paredz īrnieka ģimenes locekļu tiesības pārslēgt īres līgumu īrnieka nāves, rīcībnespējas kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā, likumprojektā šādas tiesības nav paredzētas."
Tur ir vēl daudz citu interesantu jaunumu. Iesaku palasīt.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.