Brīvais mikrofons: Rīgas satiksmes nelikumīgie līgumsodi

8. Oktobris 2016 01:24

Rīgas satiksmes nelikumīgie līgumsodi

Ikviens, kurš izmantojis Rīgas Satiksmi, un kādureiz nav samaksājis par biļeti ir pakļauts riskam tikt pie kontrolieru izrakstīta līgumsoda. Diemžēl Rīgas satiksmes līgumsodi no juridiskā viedokļa ir nelikumīgi...

Saskaņā ar administratīvā pārkāpuma kodeksu (ĀPK) kopš 2012. gada pirmajā augustā braukšana bez biļetes vairs nav uzskatāma par administratīvo pārkāpumu. Agrāk tas bija administratīvs pārkāpums, pēc ĀPK 136. Panta. Tagad par braukšanu bez biļetes, saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu[1] pienākas līgumsods.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. Pantā ir minētas sekojošas lietas:

„...Pasažieris sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā izmanto uz regulāro pasažieru pārvadājumu līguma pamata, saskaņā, ar kuru pārvadātājs apņemas par noteiktu samaksu aizvest pasažieri līdz viņa izraudzītajai pieturvietai attiecīgajā maršrutā, bet pasažieris apņemas samaksāt par sabiedriskā transporta pakalpojumu.

(7) Regulāro pasažieru pārvadājumu līgums stājas spēkā brīdī, kad pasažieris uzsāk sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu (iekāpj sabiedriskajā transportlīdzeklī). Biļete apliecina, ka pasažieris ir samaksājis par pārvadātāja sniegto sabiedriskā transporta pakalpojumu.

(8) Par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu .”

Šajās dažās likuma pantu sadaļās ir redzams, ka starp sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju (mūsu gadījumā Rīgas Satiksmi) pastāv civiltiesiskas attiecības.

LR Civillikuma 1716. Pants nosaka, ka: „ Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)”

1717. pants nosaka, ka: „ Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.”

Tomēr, kā pamatu, lai uzliktu sodu sabiedriskā transporta kontrolieris izmanto Ministru kabineta noteikumus nr.599[2] kas ir izstrādāti pēc tam, kad pantu par braukšanu bez biļetes izslēdza no administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Ņemot vērā Latvijas tiesību aktu, hierarhiju ir skaidrs, ka nekādi MK noteikumi nevar būt spēkā, jo tie LR tiesību aktu hierarhijā atrodas zem LR civillikuma. Kā jau vienreiz teicu - starp sabiedriskā transporta pasažieri un Rīgas satiksmi, kā pakalpojumu sniedzēju valda civiltiesiskās attiecības, kā rezultātā, jebkura soda kvīts, kas ir izrakstīta cilvēkam par Rīgas satiksmes līgumsoda nomaksu un kurā ir norādīta summa, kas ir lielāka par biļetes cenu plus 10 procenti faktiski nav spēkā.

[1] http://likumi.lv/doc.php?id=159858

[2] http://likumi.lv/doc.php?id=251480

patīk

Dalīties Facebook Dalīties X Dalīties Draugiem.lv

drukāt

9 KOMENTĀRI

Natalie

9. Oktobris 2019 / 06:25

ATBILDĒT

https://www.facebook.com/100001619791342/posts/2621733074557327/

Tiesnesis

25. Oktobris 2016 / 14:31

ATBILDĒT

ĀPK ir interesanta abreviatūra ([Latvijas Administratīvo pārk]ĀP[umu ]K[odekss])?

Opaps

25. Oktobris 2016 / 14:00

ATBILDĒT

Cik juristu, tik viedokļu. Dotajā gadījumā skaidrību varētu viest Satversmes tiesa, jo situācija patiešām ir interesanta. Būtu interesanti izlasīt, ka Satversmes tiesa tiktu galā ar situāciju, ka Civillikumā ir šis līgumsoda apmērs 10%. Tikai tāpēc, ka MK ir tiesības noteikt līgumsoda apmēru? Nu nezinu, nezinu. Tad jau MK var deleģēt noteikt arī visu citu civiltiesisku līgumu (piemēram nomas, pirkuma, īres u.t.t.) slēgšanas gadījumos, kad tos slēdz kādas valsts un pašvaldību iestādes, vai to kapitālsabiedrības, piemērot lielākus līgumsodus par 10%, tādejādi vispār paralizējot šo Civillikuma normu.

ja autors ir jurists, vērtēsim viņa zināšanas ar 0 (nulle)

11. Oktobris 2016 / 15:57

ATBILDĒT

Ministru kabineta noteikumi Nr.599
Rīgā 2012.gada 28.augustā (prot. Nr.49 9.§)
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma
13.panta piekto un devīto daļu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums
13.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana un izmantošana
(5) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(9) Līgumsoda maksimālo apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līgumsoda apmēru nosaka pārvadātājs.

Secinājums: Civīllikuma piesaukšana ir pilnīgi nevietā, jo šo jomu regulē speciālās tiesību normas, un kā zināms, vai vajadzētu būt zināmam Lex specialis derogat legi generali

Nejurists > ja autors ir jurists, vērtēsim viņa zināšanas ar 0 (nulle)

16. Oktobris 2016 / 01:40

ATBILDĒT

Kur Tu šajā gadījumā saskati LEX SPECIALIS DEROGAT LEGI GENERALI ?
Civillikumu NEVAR likt vienā katlā ar MK noteikumiem - varbūt būsi dzirdējis par tādu NORMATĪVO AKTU HIERARHIJU, šķiet autors rakstā to jau bija minējis, un kādi ir Tavi argumenti attiecībā uz to, ka civillikums ir vispārējā tiesību norma, bet MK noteikumi - speciālā?

šito mums universitātē mācīja pirmajā kursā tiesību teorijā > Nejurists

17. Oktobris 2016 / 10:18

ATBILDĒT

Lex specialis - Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normas
Lex generalis - Civīllikuma normas
Attiecīgi
(5) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(9) Līgumsoda maksimālo apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līgumsoda apmēru nosaka pārvadātājs.

Redakcija

10. Oktobris 2016 / 15:14

ATBILDĒT

Par šo tēmu JURISTA VĀRDĀ arī ir bijis pāris publikāciju:

1) 19. janvāris 2016 /NR. 3 (906)
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsods par sabiedriskā transporta izmantošanu bez braukšanai derīgas biļetes (http://www.juristavards.lv/doc/267921-bligumsodsb-par-sabiedriska-transporta-izmantosanu-bez-brauksanai-derigas-biletes/)

2) 18. decembris 2012 /NR. 51 (750)
Diskusija
Līgumsods par braukšanu bez biļetes: uz administratīvo un civiltiesību robežas (http://www.juristavards.lv/mikrofons/111-rigas-satiksmes-nelikumigie-ligumsodi/#komentet)

Homērs

10. Oktobris 2016 / 10:27

ATBILDĒT

Es laikam spētu sagremot Rīgas satiksmes piemērotos līgumsodus, ja vien arī man būtu iespēja kā pakalpojuma saņēmējam piemērot līgumsodus par pakalpojuma nekvalitatīvu sniegšanu vai nesniegšanu vispār.

Kabacis

8. Oktobris 2016 / 10:23

ATBILDĒT

Cik atceros, līgumsoda aprobežojums ar 10 procentiem no galvenās saistības apmēra ir attiecināms tikai uz pieaugošiem un nevis ''cietā'' summā izteiktiem līgumsodiem. AT Senātā (diemžēl neatceros lietas numuru) jau pēc grozījumu ieviešanas Civillikuma 1716.pantā, tika skatīta lieta, kur atbildētājs, atsaucoties uz 10 procentu apmēra aprobežojumu, iebilda pret ''cietā'' summā noteiktu līgumsodu, kurš vairākas reizes pārsniedza pamatparāda apmēru. Senāts šo līgumsodu atzina par samērīgu, jo tas bija noteikts ''cietā'' summā kā kompensācija par zaudējumiem, kas prasītājam radušies dēļ līguma neizpildes (cik atceros, tie bija izdevumi par subsidētās iekārtas ''Mazcenas mobilais'' pārdošanu atbildētājam zem tās faktiskās vērtības).
Tādēļ fakts vien, ka līgumsods pārsniedz pamatparādu, nenorāda uz pretrunu ar Civillikuma 1716.pantu.

Tomēr var pievienoties autora viedoklim, ka šāds līgumsods ir nesamērīgs, jo līgumsoda primārajam uzdevumam vajadzētu būt segt otrai pusei līguma neizpildes rezultātā radušos zaudējumus un nevis sodīt līguma pārkāpēju. Personas sodīšana par tiesību pārkāpumu tomēr ir publisko tiesību uzdevums un šo sodu piemērošanai ir ļoti stingri paredzēta procedūra. Sabiedriskā tramnsporta kontrolieris, kurš izraksta pasažierim kvīti par līgumsodu, būtībā soda personu par tiesību pārkāpumu un manuprāt tā tomēr ir rīcība publisko un nevis privāto tiesību jomā. Tādēļ stipri diskutabls ir jautājums par to vai šobrīd normatīvajos aktos paredzētais līgumsods vispār ir civiltiesiskā jeb tomēr adminstratīvā atbildība. Līdz ar to lietas par līgumsoda piedziņu nebūtu jāskata vispārējās jurisdikcijas tiesās (kā tas ir šobrīd), bet gan administratīvajā tiesā.

Lai piemērotu līgumsodu kā civiltiesisku atbildību, vispirms ir nepieciešama pasažiera piekrišana līgumsodam. Iespējams ''piekrist'' līgumsodam ir tikai tad, ja pasažierim ir zināms, ka no līgumsoda ir iespējams arī ''atteikties''. Bet kuram gan parastam cilvēkam ir zināms, ka par sabiedriskā transporta lietošanu bez biļetes ''draud'' līgumsods un nevis administratīvais sods? Un cik daudziem pasažieriem ir zināms konkrēts tā apmērs?

Manuprāt pasažiera piekrišana līgumsodam būtībā ir juridiska fikcija,kas pati par sevi ir ļoti diskutabla, jo juridiska fikcija par to, ka starp pusēm ir noslēgts līgums ļoti stipri ierobežo pušu privātautonomiju.

Bez tam, līgumsods par braukšanu bez biļetes acīmredzami ir neapspriests līguma noteikums. Līdz ar to ir jautājums vai tas ir taisnīgs, ja ņem vērā, ka tas izteikti ir neizdevīgs pasažieriem jo soda to par tiesību pārkāpumu.

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"