Bezskaidras naudas aizdošana noved pie situācijas, kad parādnieks kļūst par savu kreditoru. Bankas radītā ''nauda'' tiek ieskaitīta klienta kontā. Šī bezskaidrā ''nauda'' no likuma par bankām ir klienta noguldījums. Turklāt no brīža, kad šī nauda ieskaitīta klienta kontā, tā ir klienta īpašums, jo banka no šī brīža uzskata, ka kredīts ir izsniegts. Bet šis noguldījums ir līdzekļu avots, lai banka izsniegtu klientam kredītu. Kredītiestāžu likumā 1p.6): “noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.” Bez naudas līdzekļu īpašnieka piekrišanas banka nevar to izmantot, tomēr tieši šos naudas līdzekļus banka izdod kredītā, pie kam, pašam aizņēmējam. Šis  secinājums izriet no bankas pasīvu un aktīvu balansa jebkurā brīdī. Banka ir kreditējusi aizņēmēja kontu, tātad ieskaitījusi līdzekļus klienta kontā, kas noved pie pasīvu palielināšanās un tajā pašā laikā debitējusi bankas aktīva posteņa “Izsniegtie kredīti” grāmatvedības uzskaites kontu.   Pārbaudīt to ir viegli, pieprasot bankai iesniegt dokumentus, kas apliecina un pierāda ne tikai līdzekļu izsniegšanu kredītā, bet arī līdzekļu saņemšanu. Saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 7. pantu katram uzņēmumam (un bankai) ir jābūt attaisnojošiem dokumentiem, kuri apliecina gan ienākošos, gan izejošos līdzekļus.

Pieprasiet, lai banka iesniedz lietā grāmatvedības dokumentus, kas apliecinātu naudas līdzekļu pārskaitījumu un ar kādiem dokumentiem tie ir attaisnoti. Pieprasiet sniegt pierādījumus par debeta un kredīta reģistrējumiem bankas grāmatvedības reģistros. Saskaņā ar Ministra Kabineta noteikumiem tiem ir jābūt reģistrētiem Valsts ieņēmuma dienestā. 

Civillikuma 95. panta 2. daļa nosaka, ka “faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.”

It neviena banka nav tiesīga ignorēt likuma “Par grāmatvedību” prasības, un bez grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, kuri apstiprina Aizdevuma vai tā daļas izmaksu vai pārskaitīšanu kredītņēmējam bankas kontā, par vienīgo Aizdevuma izsniegšanas pierādījumu izmantot pušu parakstītās vienošanās, kurās bez dokumentāla pamata ir norādīts “it kā” izsniegtā aizdevuma apmērs. Šī situācija aprakstīta Civillikuma 1936. pantā: “Aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.” Bet sveša īpašuma aizdošana bez atļaujas noved pie sekām, ka īpašniekam uzzinot darījumu, īpašnieks iegūst prasījuma tiesības. Tas nozīmē, ka aizņēmējs reizē ir arī kreditors vienā personā. Tas skaidri redzams bankas bilancē, kur aktīvi ir izsniegtie kredīti, bet šo kredītu avots – pasīvi – ir klientu noguldījumi.