Paldies Jums par viedokli!

Ņemsim vērā rosinātās tēmas, tomēr vienlaikus nevar piekrist, ka "Jurista Vārdā" nemaz nav publikāciju, kas būtu attiecināmas arī uz Valsts policiju, pašvaldības policiju vai Robežsardzi. Jā, iespējams, nav tik daudz rakstu, kuros tieši runāts, piemēram, par Valsts policiju, taču ļoti daudz rakstu, kas ir administratīvo tiesību, administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa jomā, vienlīdz ir attiecināmi arī uz VP (protams, jāskatās konkrētais konteksts un tēma). Tas, ka rakstā lietots formulējums "iestāde", bet ne VP, nenozīmē, ka atziņas un tēzes uz to nav attiecināmas.

Tomēr, kā jau minēts, meklēsim un piesaistīsim autorus, kuri sagatavotu publikācijas par Jūsu rosinātām tēmām!

Savukārt, kas attiecas uz JV rakstu cenu. Jānorāda, ka prese (šoreiz ar to saprotot avīzes un žurnālus) tradicionāli tiek abonēta konkrētam periodam, vai arī veikalā, kioskā u.tml. to ir iespējams iegādāties "gabalā". Tas pats ir attiecināms uz "Jurista Vārdu".

Atšķirībā, teiksim, no desas, ko veikalā var nopirkt 100, 200, 300 gramus vai uzreiz 1 kg, žurnālu saturu nepārdod, ja runājam līdzībās, "uz svara" jeb atsevišķos rakstos. Jā, mēs šādu iespēju gan piedāvājam, proti, atsevišķu rakstu iegādi, bet tas nav veids, kā tradicionāli izplatīt preses saturu un kā to masveidā patērēt.

Ja drīkst minēt tādu piemēru - pēc būtības atsevišķu rakstu iegāde ir kā "avārijas kontracepcija"- retu reizi, kad ļoti vajag un kad nekas cits nevar līdzēt. Tas ir veids, kā konkrēta raksta saturs var būt pieejams personām, kuras, piemēram, nav juristi un regulāri nelasa JV, taču kāds konkrēts raksts ir ieinteresējis, un tādēļ ir nepieciešamība pie tā tikt. Atsevišķu rakstu iegādes iespēja nekad nav tikusi sasaistīta ar regulāru satura patēriņu.

Ja nav vēlēšanās (vai vajadzības) žurnālu abonēt un maksa par vienu rakstu šķiet pārāk augsta, žurnālu var meklēt bibliotēkā, kas ir bezmaksas pakalpojums.

Cits jautājums - kur atrodas bibliotēka, cik līdzekļu tiek iztērēts ceļa izdevumiem un cik laika prasa tās apmeklējums. Un šādā kontekstā var vērtēt, vai iepretim šiem izdevumiem un patērētajam laikam tas eiro vai pāris eiro par rakstu, kas pieejams, nepieceļoties no krēsla, ir daudz, vai maz. Tas ir individuāli.
Tie, kas lasa JV, noteikti ir pamanījuši, cik gari mēdz būt žurnāla raksti. Tos pārvēršot A4 lapās, vidējā amplitūda ir no 16-30 lapām (protams, ir gan vairāk, gan mazāk). Tādējādi interesents iegūst nevis 1 rakstu par 1 eiro, bet gan 16 - 30 lapas ar informāciju, kuras sagatavošanai cits kolēģis ir veltījis pat mēnesi vai vairāk sava laika un resursu. Tādēļ viss ir relatīvs un jāskata no dažādām pusēm.
P.S. Abonējot žurnālu (drukas versiju) veselam gadam, viena pilna numura cena ir aptuveni līdzvērtīga zemākajai maksai par viena atsevišķa raksta iegādi. Turklāt ļoti bieži iznāk tematiskie numuri, kuru apjoms mēdz būt pat 2x biezāks salīdzinājumā ar ierasto, bet abonentiem cena ir nemainīga. Tādēļ katrs vienkārši izvēlas piemērotāko.