2018. gada 27. jūnijā plkst. 14:00 Augstākā tiesa pasludināja spriedumu lietā SKC-5/2018, tostarp, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zemes piespiedu nomas maksai. Šajā pašā dienā jau plkst. 15:27 portālā “Jurista Vārds” ir publicēta Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskā padomnieka Riharda Gulbja sagatavotā informācija (preses relīze) par spriedumu, kurā uzsvērts, ka Augstākā tiesa ir noraidījusi spriedumu daļā par nomnieka pienākumu turpmāk papildus nomas maksai maksāt PVN. 2018. gada 29. jūnijā Augstākās tiesas tiesneši V.Jonikānis, Ļ.Kušnire un N.Salenieks ir sagatavojuši atsevišķās domas par spriedumu daļā, kas skar PVN jautājumus (tiesnesis I.Bisters pievienojis atsevišķās domas citā sprieduma daļā). Par tiesnešu atsevišķajām domām sabiedrība pagaidām informēta nav.

Ne katrs spriedums, pat Augstākās tiesas, veido judikatūru (sk. Konferences “Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā” materiālus, Jurista Vārds, 2010.  gada  19.  oktobris).  Ar  jēdzienu  “judikatūra”  apzīmē  tikai  spēkā  stājušos  un  par  „labiem  un  pareiziem”  atzītu  tiesu  nolēmumu  kopumu  (tiesu  prakses  daļu),  kas  ietver  abstrakta  rakstura  juridiskas  atziņas,  ko  tiesa  konkrētā  gadījumā  var  izmantot  argumentācijā,  lai  pamatotu  savu  lēmumu  (Levits  E.  Atklājot  rubriku  “Aktuālās  judikatūras  apskats”//Likums  un  Tiesības,  2005, Nr.1, 27.lpp.). Tādējādi, lai spriedumā paustas atziņas atzītu par judikatūru, tām jābūt atbilstoši  pamatotām,  tām  jāizriet  no  tiesas  veiktas  gramatiskās,  sistēmiskās,  teleoloģiskās  un  vēsturiskās  tiesību normu interpretācijas. Tas vien, ka Augstākās tiesas preses dienests ir sagatavojis publicēšanai informāciju par tiesas spriedumu, vienlaikus neinformējot plašāku sabiedrību (tajā skaitā – citu instanču tiesu tiesnešus) par tiesnešu atsevišķām domām šajā lietā, nepadara pašu spriedumu par judikatūru un tajā paustās atziņas vai tiesas ieskatu – par judikatūras tēzēm.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 1. panta otro daļu, tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Arī Augstākā tiesa 2015. gada 22. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-2778/2015 izteica atziņu - tiesa ir neatkarīga un tādēļ nav absolūti saistīta ar judikatūru. No otras puses, kā norādījusi Satversmes tiesas tiesnese prof. S. Osipova: "Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības." (Osipova S. Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts". Jurista Vārds, 05.07.2016., Nr. 27 (930), 12.-15.lpp.).

Uzskatot, ka Augstākās tiesas komunikācijas daļas rīcība (preses relīze) var radīt maldīgu priekšstatu par judikatūras maiņu, secīgi, tieši vai netieši ietekmēt citu tiesnešu taisītos nolēmumus, aicinām pirmās un otrās instances tiesu tiesnešus, kā arī citus interesentus iepazīties gan ar Augstākās tiesas spriedumu, gan ar tiesnešu atsevišķajām domām pašiem, lai izvērtētu tajos pausto argumentu pretstatus un pamatotību. Tāpat aicinām arī vērtēt, kuri no dokumentiem satur pamatotas un vērā ņemamas atziņas un pienācīgu tiesību normu interpretāciju, ko arī turpmāk var izmantot nolēmumu argumentācijā.

Spriedums: https://ej.uz/PVnoma

Atsevišķās domas: 

https://ej.uz/nomaAD1

https://ej.uz/nomaAD2

https://ej.uz/nomaAD3