AT mājas lapā www.at.gov.lv judikatūras krājumam ir pievienots 17.08.2018  lēmums lietā Nr SKC 1400/2018

Aprakstošā daļa (saīsināti)

Zemgales apgabaltiesā 2018.gada 26.februārī saņemta atbildētājas kasācijas sūdzība, kuru parakstījis zvērināta advokāta palīgs A. Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis 2018.gada 26.februārī lēmis kasācijas sūdzību pieņemt un lietu kopā ar šo sūdzību nosūtīt Augstākās tiesas Civillietu departamentam.

Ar Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas 2018.gada 2.maija rīcības sēdes lēmumu civillieta sakarā ar atbildētājas kasācijas sūdzību, kuru parakstījis zvērināta advokāta palīgs A atdota apelācijas instances tiesai Civilprocesa likuma 453.panta sestajā daļā noteikto darbību izpildei.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 22.maija lēmumu kasācijas sūdzība atkārtoti nosūtīta Augstākās tiesas Civillietu departamentam. Lēmumā ietverts šāds pamatojums: lietas materiālos, kas atkārtoti pārbaudīti, atrodas pilnvara, ar kuru zvērināta advokāta palīgs A ( personas kods [..]) pilnvarots pārstāvēt pilnvarotājas intereses tiesā, tostarp pārsūdzēt tiesas nolēmumus apelācijas, kasācijas kārtībā, iesniegt blakus sūdzības par tiesas vai tiesneša lēmumiem.

Kasācijas sūdzību parakstījis zvērināta advokāta palīgs A, norādot tajā savu personas kodu – [..], kas atbilst personas kodam, kāds iepriekš fiksēts zvērināta advokāta palīgam izsniegtajā pilnvarā. Pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā esošos datus, konstatēts, ka šobrīd ar personas kodu [..] ir reģistrēta persona, kuras vārds un uzvārds ir [pers. A]. Lai gan Zemgales apgabaltiesā nebija iesniegts pierādījums par zvērināta advokāta palīga uzvārda maiņu, salīdzinot minētos dokumentus un pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā esošo informāciju par personu, kuras personas kods ir [..], nav pamata šaubām, ka [pers. B] un [pers. A] ir viena un tā pati persona.

Tādējādi atzīstams – kasācijas sūdzība ir iesniegta likumā noteiktajā termiņā, to parakstījis pārstāvis zvērināta advokāta palīgs, ko apliecina kasācijas sūdzībai pievienotais orderis un lietā esošā pilnvara.

Motīvu daļa (saīsināti)

Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesnešu kolēģija secina, ka jautājuma par kasācijas sūdzības pieņemšanu atkārtotai lemšanai nav tiesiska pamata šādu motīvu dēļ.

Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija, rīcības sēdē konstatēdama, ka pastāv viens no Civilprocesa likuma 459.panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem, proti, kasācijas sūdzības noformējumā pieļauti tādi trūkumi, kas izsauc Civilprocesa likuma 453.panta sestās daļas 2.punktā paredzētās sekas, 2018.gada 2.maijā nolēma šo sūdzību atdot apelācijas instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei.

Likums šādā procesuālajā situācijā nepiešķir apelācijas instances tiesai rīcības brīvību jautājuma par kasācijas sūdzības tālāko virzību izlemšanā. Gluži pretēji, apelācijas instances tiesai, kā to imperatīvi noteic Civilprocesa likuma 453.panta sestās daļas 2.punkts, ir jālemj par attiekšanos pieņemt kasācijas sūdzību.

Šeit jāatzīmē, ka atšķirībā no Civilprocesa likuma 459.panta pirmajā daļā uzskaitītajiem gadījumiem, kad kasācijas sūdzības iesniedzējam, kurš nav bijis pietiekami vērīgs, nepievienodams sūdzībai, piemēram, nepieciešamo norakstu skaitu, ir dibināts pamats paļauties, ka viņam tiks dota iespēja šo nepilnību novērst, šā likuma 453.panta otrās daļas pārkāpumu likumdevējs kvalificējis kā tādu, kas neizbēgami noved pie apelācijas instances sprieduma pārsūdzēšanas kasācijas kārtībā tiesību zuduma.

Savukārt, ja lēmums, kas pamatots ar Civilprocesa likuma 453.panta sesto daļu, nav pārsūdzams (šā likuma 455.pants), tad secināms, ka, apelācijas instances tiesai precīzi izpildot likumā noteiktos priekšrakstus un pieņemot lēmumu par atteikumu pieņemt kasācijas sūdzību, tiesvedības process konkrētajā lietā galīgi noslēdzas, respektīvi, apelācijas instances tiesas spriedums iegūst likumīgu spēku, tātad kļūst neapstrīdams, visiem obligāts un izpildāms (šā likuma 203.panta trešā, piektā daļa, 434.panta trešā daļa).

Turpretī apgabaltiesas tiesnesis tā vietā, lai ņemtu vērā Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas rīcības sēdē nolemto un izpildītu likumā noteiktās darbības, kurām vajadzēja rezultēties vienīgi ar atteikumu pieņemt zvērināta advokāta palīga [parakstīto] kasācijas sūdzību, tomēr uzskatījis par iespējamu šo sūdzību, kas, kā konstatēts minētajā kasācijas instances tiesas spēkā esošajā lēmumā, iesniegta, pārkāpjot Civilprocesa likuma 453.panta otrās daļas prasības, virzīt atkārtotai izskatīšanai Augstākās tiesas Civillietu departamentā, tādējādi izveidodams tādu juridisko konstrukciju, kurai pamatojums nav rodams nedz procesuālajās tiesību normās, nedz tiesu praksē, nedz arī tiesību doktrīnā.

Apelācijas instances tiesas tiesneša rīcībai iepriekš doto vērtējumu negroza un neattaisno lēmumā izteiktie apgalvojumi par kasācijas sūdzības, kuru parakstījis un iesniedzis zvērināta advokāta palīgs, pieņemšanas stadijā veikto lietai pievienoto materiālu salīdzināšanu, Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo datu pārbaudi, kas esot ļāvusi minēto personu identificēt kā to pašu, kuram atbildētāja, izdodot pilnvaru, piešķīrusi plašu pārstāvības tiesību apjomu, tostarp pārsūdzēt tiesu nolēmumus augstākā instancē.

Pirmkārt, šādu apgalvojumu atbilstība patiesībai rada pamatotas šaubas, jo apelācijas instances tiesas tiesneša lēmumā, ar kuru pieņemta atbildētājas nevis zvērināta advokāta palīga kasācijas sūdzība, nav atrodami motīvi, kas minētos apgalvojumus objektīvi apstiprinātu.

Otrkārt, uzvārds ir viens no konkrētu personu identificējošiem elementiem. Tālab situācijā, kad lietas dalībnieks tiesvedības procesa gaitā maina uzvārdu, viņam līdzīgi kā dzīvesvietas maiņas gadījumā (Civilprocesa likuma 58.pants), ir pienākums par šo notikumu informēt tiesu, iesniedzot attiecīgus pierādījumus. Līdz ar to nevar piekrist apelācijas instances tiesas tiesneša pieņēmumam, ka, aprobežojoties ar jauna uzvārda un sava persona koda norādīšanu kasācijas sūdzībā, tās iesniedzējs esot izpildījis likuma prasības.

Treškārt, apstāklim, ka uzvārda maiņu apliecinošais dokuments iesniegts pēc tam, kad kasācijas instances tiesa pieņēmusi nepārsūdzamu lēmumu šīs sūdzības sakarā, nav juridiskas nozīmes, jo visi dokumenti, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu, ir jāiesniedz tiesā, kura šo procesuālas dabas jautājumu izlemj, turklāt līdz brīdim, kad tiesa uzsāk minētā jautājuma izlemšanu. Neviena tiesību norma neparedz to, ka ar lietas dalībnieka vēlākām darbībām varētu tikt novērsti tādi būtiski trūkumi kasācijas sūdzības noformējumā, kas izraisa Civilprocesa likuma 453.panta sestās daļas noteiktās sekas. Citiem vārdiem, pierādījumi, kas apstiprina zvērināta advokāta palīga tiesības pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, bija pievienojami kasācijas sūdzībai. Ja atbildētājas pārstāvis neattaisnojamas bezdarbības dēļ nav izpildījis savu pienākumu savlaicīgi informēt tiesu, tad tas, ka viņš šādus pierādījumus ir iesniedzis vēlāk, nav iemesls, lai kasācijas sūdzība tiktu atkārtoti virzīta izlemšanai Augstākajā tiesā, kā to uzskatījis apelācijas instances tiesas tiesnesis.

Atbildība par minētajām nelabvēlīgajām sekām, Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas ieskatā, jāuzņemas zvērināta advokāta palīgam, kura spēja sniegt kvalitatīvu juridisko palīdzību izrādījusies nepietiekama, lai apelācijas instances tiesas sprieduma pārsūdzības tiesības īstenotu stingrā saskaņā ar likumu, t.i., ievērojot un precīzi izpildot tās prasības, kas noteiktas procesuālo tiesību normās.

Rezolutīvā daļa 

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un Civilprocesa likuma 464.panta sesto daļu, tiesnešu kolēģija

nolēma (saīsināti)

lietu kopā ar zvērināta advokāta palīga kasācijas sūdzību atdot Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai Civilprocesa likuma 453.panta sestās daļas 2.punktā noteikto darbību izpildei. Lēmums nav pārsūdzams.

Ko par šo domā tiesu sistēmai piederīgas personas?

Manuprāt šis ir nelikumīgs un nepamatots nolēmums, kas prasa aktīvu rīcību. Tiesiska valsts nav tiesnešu valsts, bet tiesnešu tiesības neaizstāj likumus - pamattiesību ierobežojumi nevar tikt noteikti uz analoģijas pamata. Nez vai paši tiesneši, kuri manījuši uzvārdu, lūdz Saeimu pieņemt jaunu lēmumu (vai savus nolēmumus pamato ar pierādījumu - uzziņu par Saeimas ieceltā vai amatā apstiprinātā tiesneša uzvārda maiņu).

Turklāt diskutabls ir arī AT secinājums, ka apelācijas instances tiesnesim ir jābūt izpildīgam, proti, pilnībā sasaistītam ar kasācijas instances secinājumiem, zaudējot jebkādu neatkarību - kā tehniskam darbiniekam, ar kura rokām tiek pieņemts nelikumīgs nolēmums.