2018. gada 2. oktobra rakstā “Jurista vārdā”[1] norādīju, ka dažādās Latvijas apgabaltiesās ir izveidojusies atšķirīga tiesu prakse Komerclikuma 388. un 406. panta piemērošanā. Kurzemes apgabaltiesa, atsaucoties uz Augstākās tiesas spriedumiem lietās SKC-40/2016, SCK-198/2016 un SKC-349/2016 konsekventi ir atteikusies piemērot komerctiesisko noilgumu likumiskajās zemes piespiedu nomas attiecībās (skat., piem., C30471317, C30435716, C30467417). Latgales apgabaltiesa šo jautājumu skata caur citu prizmu, atzīstot, ka jebkuru noilgumu pārtrauc atgādinājums arī ēkas pārvaldniekam kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarniekam, tostarp, prasība tiesā par līguma noslēgšanu, bet nomas maksas piedziņas prasību celšanu pret atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem likums atļauj vien kopš 2015. gada 1. oktobra, secīgi, tiesa ir atzinusi, ka nekāds noilgums nav iestājies, pat padziļināti nevērtējot – vispārējais civiltiesiskais vai komerctiesiskais (skat., piem., C30465817). Vienotas tiesu prakses līdz šim nebija Rīgas apgabaltiesā, kuras atsevišķas kolēģijas taisīja atšķirīgus nolēmumus pat vienā un tajā pašā tiesiskajā attiecībā, dažādi interpretējot piemērojamās tiesību normas, tajā skaitā, Komerclikuma 388. pantu.
Tāpēc par nozīmīgu soli vienotas tiesu prakses veidošanas virzienā ir atzīstams Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 26. oktobra spriedums lietā Nr. C31235916, kur tiesa ir nošķīrusi komersanta veikto komercdarbību kopumā no viena konkrēta komercdarījuma noslēgšanas. Šo spriedumu tiesa ir pamatojusi tikai ar tiesību normu interpretāciju, norobežojoties no atsaucēm uz pretrunīgajām tiesību doktrīnas atziņām, secīgi nemēģinot atrisināt doktrinālo strīdu, kas atspoguļots rakstos “Jurista vārdā”,[2] un nepamatojot savu nolēmumu ar atkarīgo tiesu praksi un pat vienoto judikatūru (SKC-40/2016, SCK-198/2016 un SKC-349/2016), tā atgriežoties pie jau iepriekš secinātā, ka pat ne katrs komersanta darījums ir komercdarījums (skat., piem., C30673715).
Likuma “Par tiesu varu” 40. panta trešajā daļā un 33. panta trešās daļas 42) punktā ir nostiprināta apgabaltiesas priekšsēdētāja loma vienotas tiesu prakses veicināšanā. Tāpēc, iespējams, nozīmīgs ir fakts, ka 2018. gada 26. oktobra spriedumu lietā Nr. C31235916 ir taisījusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija tiesas priekšsēdētājas un abu tiesas priekšsēdētājas vietnieču, tai skaitā, Civillietu kolēģijas priekšsēdētājas kā Civillietu kolēģijas referējošās tiesneses, sastāvā.
Tiesību normu piemērotājiem būtiska ir sprieduma 8.2. punktā ietvertā atziņa: “Lai piemērotu Komerclikuma 406. pantā noteikto prasījuma noilguma termiņu nepieciešams konstatēt, ka starp pusēm ir noslēgts komercdarījums un viena no darījuma pusēm ir komersants. Nav šaubu, ka prasītājs ir atzīstams par komersantu un atbilstoši Komercreģistrā reģistrētajiem darbības veidiem nomas pakalpojumu sniegšana ietilpst prasītāja komercdarbībā. Tomēr konkrētajā gadījumā zemes piespiedu nomas attiecības nevar uzskatīt par komercdarījumu Komerclikuma 388. panta izpratnē, jo tās izriet no likuma un līgums starp pusēm nav noslēgts.” Ievērojot minēto, kolēģija ir atzinusi, ka uz pušu tiesiskajām attiecībām nav attiecināms Komerclikuma 406. pantā noteiktais termiņš, bet piemērojams vispārējais Civillikuma 1895. pantā noteiktais noilguma termiņš - 10 gadi.
Zinātnes attīstībā nekas nav tik svarīgs kā pretēju viedokļu paušana, pamatošana un kopsaucēju meklēšana, tā veidojot tiesību doktrīnu. Zinātne ir kolektīva un zinātne ir process – ir nepieciešamas hipotēzes, skaidrojumi, modeļi, teorijas līdz var nonākt pie vienota viedokļa par kādu fenomenu. Minētais pilnā mērā attiecināms gan uz eksaktajām zinātnēm, gan arī sociālajām, tai skaitā – tiesību zinātnēm. Jurista Vārds ir devis iespēju dzimt publiskai diskusijai arī par noilguma institūta piemērošanas jautājumiem piespiedu nomas jautājumos, kur šobrīd atvērto diskusiju ir jāpapildina ar jaunākajām tiesu prakses atziņām.
Pilns sprieduma teksts interesentiem būs pieejams pēc tā spēkā stāšanās portāla manas.tiesas.lv, ECLI:LV:RAT:2018:1026.C31235916.12.S.[3]
Atsauces:
[1] Snipe, A. 2018. Tiesību avotos maldoties: tiesām un tiesību zinātnei izvirzāmās prasības. 02.10.2018. Jurista Vārds. 40 (1046), 25.-31.lpp.
[2] Snipe, A. 2017. Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata. 16.09.2017. Jurista Vārds. 40 (994), 23-25.lpp.
Kārkliņš, J. 2018. Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās. 27.02.2018. Jurista Vārds. 9 (1015), 14-19.lpp.
Snipe, A. 2018. Satversmes tiesas konsekventā cīņa ar Saeimas populismu. 05.06.2018. Jurista Vārds. 23 (1029), 22.-29.lpp.
[3] lasāms arī https://ej.uz/KCL388
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.