21.novembrī ir Zolitūdes traģēdijas 5.gadadiena, kurā gāja bojā 54 cilvēki, bet vēl desmitiem guva sakropļojumus. Maz kas zina, kā sākās kļūmīgās ēkas veikala Maxima kļūmīgā būvniecība. Zemes īpašnieki firma Homburg Zolitude ilgi nevarēja sākt būvniecību. Un tad viņiem palīgā nāca toreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš komisijas vārdā sagatavoja un parakstīja likumprojektu, atbilstoši kuram projekta saskaņošanas prasības apbūvētājiem būtiski samazinājās, un viņi varēja būtiski paātrināt būvniecības uzsākšanu. Būdama Saeimas deputāte, kopā ar kolēģiem Juridiskajā komisijā mēs šo likumprojektu nobloķējām. Bet īpašnieku neatlaidība un vēlēšanās nopelnīt «uzvarēja», un ēka ar pārkāpumiem tomēr tika uzbūvēta.

Pēc likuma par būvniecības kvalitāti atbild Rīgas pašvaldība. Viņiem bija jāuzņemas tiešā atbildība. Vajadzēja, bet neuzņēmās. Būvvaldes vadītāju nomainīja, apkrāmējās ar papīrīšiem, pagarinot būvju un remontu saskaņošanas procesu, un, laikam arī viss. Rīgas mērs N.Ušakovs neuzskatīja par vajadzīgu atkāpties no amata. Par sabiedriskās organizācijas Zolitūde 21/11 vadītāju, kas apvienoja cietušos, kļuva Rīgas mēra partijas biedrs – R.Ločmele–Luņova, kuras uzdevums bija un ir «piesegt aizmuguri» un kontrolēt situāciju no uzbrukumiem Rīgas Domei. Rezultātā viņa sākumā kļuva par Rīgas Domes deputāti, pēc tam par Saeimas deputāti, visādi bloķējot un nivelējot jebkurus Rīgas pašvaldības ierēdņu atmaskošanas mēģinājumus. 2017.gada augustā, cenšoties samazināt kompensāciju apmēru, viņa kā biedrības Zolitūde 21/11 vadītāja kopā ar Maxima Latvija paziņoja par to, ka puses it kā vienojušās par kompensāciju izmaksu cietušajiem par summu 900 tūkstoši. «Vienojās», tikai par to nebija zināms pašiem cietušajiem.

Premjers Valdis Dombrovskis bija vienīgais, kurš uzreiz pēc traģēdijas uzņēmās atbildību par notikušo. Bet pieminētais Vjačeslavs Dombrovskis, kurš savā laikā atklāti lobēja apbūvētāju intereses, nomainīja politisko orientāciju un kļuva par Saskaņas partijas līderi uz Saeimas vēlēšanām. Zināms, ka šo partiju vada daudzgadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Sakritība?

Šobrīd neviena lieta līdz galam nav izskatīta. Jo vairāk, daudzas no civillietām līdz šim brīdim atrodas izskatīšanā pirmās instances tiesā. Krimināllieta gausi velkas un līdz rezultātam labi ja nonāks 2020.gadā. No tiesvedības redzes viedokļa nekas uz priekšu nav pavirzījies. Vienīgais, kas zināmā mērā pabeigts ar daudziem atsevišķiem izņēmumiem, ārpustiesas vienošanās izpildīšana ar Maxima Latvija.

Ēkas Homburg Zolitude īpašnieka cinisma līmenis fascinē. Sākumā viņi ieradās uz cietušo kopsapulci, apsolot daļu no iegūtās apdrošināšanas nosūtīt cietušo interesēm, pēc tam faktiski šos līdzekļus iztērēja tikai uz advokātiem, atklāti aizsargājoties no cietušajiem. Interesanti, ka advokātu birojs Ecovis Convents, kas aizstāv ēkas īpašnieku – firmu Homburg Zolitude, vienlaicīgi vairākus gadus apkalpo Rīgas Domi un pārstāv tās intereses citās lietās par daudziem desmitiem tūkstošiem eiro. Sakritība? Faktiski caur advokātiem Rīgas Dome un Homburg Zolitude uzstājas vienā pusē.

Nav krimināllietas par slepkavību. Šobrīd pieņemts runāt, ka 54 cilvēki tajā vakarā «zaudēja dzīvību». Iegāja veikalā un zaudēja. Dzīvi. Krimināllietā, kas velkas jau piecus gadus piemērotas visas viltības – process tīši ievelkas, daļa potenciālo vainīgo kļuvuši par lieciniekiem, apsūdzētie nedod liecības. Lai izvairītos no atbildības, parakstus uz projekta dokumentācijas atzīst par viltotiem, kaut gan to īstumu var pierādīt arī ar liecinieku liecībām, piemēram, ja būtu vēlēšanās. Vainīgo loku noskaidrot neizdevās, jo nav vēlēšanās pierādīt šo personu atbildību. Projekta tehniskā ekspertīze atklāja trīs kļūdas. Īpaši nopietnā attiecās tērauda fermai, kas salūza pārslodzes dēļ. Un vainīga izrādīsies kļūda aprēķinā un tērauda ferma.

Jo vairāk, Zolitūdes Maxima bēdu–projektētāji nepazaudēja savus sertifikātus. Zolitūdes Maxima būvinženieris Ivars Sergets tiesājas līdz šim brīdim, un viņam ir iespēja atgriezt pēc traģēdijas atņemto sertifikātu.

Bet šajā traģēdijā atklājās arī citas sistēmas problēmas. Ugunsdzēsības signalizācija darbojās divas dienas pēc kārtas kā traka, bet cilvēkus neevakuēja. Tagad izrādās, ka pēc instrukcijas signalizācija nostrādāja tikai ugunsgrēka gadījumam, bet ugunsgrēka nebija, tādēļ arī varēja atstāt cilvēkus veikalā bojāejai.

Kad sāka novākt nogruvumus, cenšoties glābt cilvēkus, izrādījās, ka ne ekipējuma, ne tehnikas tādam atgadījumam nav. Daudzi ugunsdzēsēji guva savainojumus un tika sakropļoti. Bet pats šausmīgākais tas, ar kādiem līdzekļiem tika veikti glābšanas darbi. Nakts no 21. uz 22.novembri bija auksta, bet atgadījuma vietas piespiedu apsildīšanu nenodrošināja. Speciāli apmācīti suņi, kas nogruvumos varētu atrast dzīvus cilvēkus mums nav. Pēc traģēdijas es apmeklēju vienu no Rīgas ugunsdzēsības dienesta apakšnodaļām, kas arī piedalījās glābšanas darbos. Termokameras viņiem aizvēsturiski melnbaltas! Un priekšnieks man ļoti nopietni saka: «Kamdēļ vajadzīgas krāsainas, ar tādām pietiek!». Bet zem gruvešiem dzīvos naktī redz tikai caur krāsainām.

Pie netālu Pleskavas apgabalā atrodas Krievijas ĀSM, kas bija gatava nākt palīgā dažu stundu laikā. Bet politisko motīvu dēļ mēs šo palīdzību nepalūdzām. Mēs nevienām to nelūdzām ar savu tādu aprīkojumu un pieredzi. Padomājiet tikai, politisko motīvu dēļ mūsu valsts ļāva aiziet bojā 54 cilvēkiem un vēl desmitiem gūt sakropļojumus!

Pār visu valda alkatība. Mēs dzīvojam laikā, kad ēsma vairumam kļuvusi par galveno dzīves jēgu. Tu esi veiksmīgs, ja mācēji «sarunāt un uzvārīties». No šejienes rodas kopatbildība, ar visiem saistīti un spiesti viens otru «piesegt».

Valsts, kurā plaukst korupcija, bezatbildība pret savu tautu. Ne vara, ne tiesa neuzdrošinās pieņemt drošus lēmumus, saukt pie atbildības un iesēdināt cietumā vainīgos, noņemt no amata visus ierēdņus, no kuriem bija atkarīga būvniecības kvalitāte.

54 nevainīgi nogalinātie attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem ir trīs reizes vairāk nekā upuru skaits 11.septembra teroraktos attiecībā pret ASV iedzīvotāju skaitu. Latvijas sabiedrība šajos 5 gados neko nav iemācījusies. Neviens tā kārtīgi neboikotē tirdzniecības tīklu Maxima par šo noziegumu. Dzimtajā Maxima Lietuvā peļņas apmērs no tirdzniecības zemāks nekā Latvijā. Bet vai ir tamlīdzīgs tirdzniecības tīkls no Latvijas? Protams, nē.

54 upuri bija nepietiekami, lai dotu būtisku grūdienu sabiedrībai vērtību pārvērtēšanai, kļūt atbildīgam pret sevi, ģimeni, valsti. Traģēdijas vietā tiks izveidots memoriāls. Tas būs alkatības, bezatbildības un nekaunības memoriāls.