Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 136. panta (Pretprasības celšana) pirmā  daļa paredz, ka Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

Minēta panta trešā daļa paredz, ka tiesa vai tiesnesis pieņem pretprasību, tikai tad, ja: 

- starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

- pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

- pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu, 

un attiecīgais likuma pants neparedz iespēju pārsūdzēt tiesas vai tiesneša pieņemto lēmumu, šāds lēmums uzskatāms par nepārsūdzamu, tomēr, ievērojot Civilprocesa likuma 441. panta otrajā daļā minēto, tiesas pieņemtā sprieduma (lietā, kurā netika pieņemta pretprasība) pārsūdzības gadījumā apelācijas vai kasācijas sūdzībā var izteikt iebildumus par tiesas atteikumu pieņemt pretprasību, un apelācijas vai kasācijas instance tos varēs izvērtēt.

Neskaidrība: tiesas ieskatā, protokollēmums par atteikumu pieņemt (agrāk pieņemtas) Atbildētajā pretprasības papildinājumu varētu būt likumīgi pamatots ar CPL 74.panta 3.daļas trešā punktu: Prasītājs turklāt ir tiesīgs: rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Tiesas ieskata noteikums “iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības” pēc analoģijas atteicams arī pie Atbildētāja iespējas iesniegt pretprasības papildinājumu.

Kā arī, minēta panta otra daļa noteic, ka Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem. Šajā sakarībā LV portāla juriste Santa Blumberga-Švēde Tieslietu un drošības nozares redaktore atbildot uz jautājumu Nr. 27296 norada, ka sakarā ar to, ka likuma 136. pants neparedz iespēju pārsūdzēt tiesas vai tiesneša pieņemto lēmumu, šāds lēmums uzskatāms par nepārsūdzamu. Tādējādi Latvijas tieslietu informācijas portāls apgalvo, ka 136.panta otra daļa nevar būt piemērojama pie  atbildētajā tiesībām uz pieeju tiesā!?