Sveiki, kolēģi!
Vaicāšu Jums pēc Jūsu viedokļa par tēmu juridiskais stāžs.
Likuma Par tiesu varu 52.pants nosaka prasības tiesneša amata kandidātam. Minētā panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu kura darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā. Te tā kā viss būtu skaidrs, jo precīzi noteikts, ka tiesneša amata kandidātam ir jābūt strādājušam juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas.
Savukārt piemēram:
Advokatūras likuma 14.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem: a) vismaz trīs gadus — tiesneša amatā; b) vismaz piecus gadus — prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu; c) vismaz septiņus gadus — augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā;
Tiesu izpildītāju likuma 12.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šiem amatiem: a) tiesneša amatā zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā; b) vismaz divus gadus — zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā; c) vismaz piecus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā;
Notariāta likuma 9.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šiem amatiem: a) vismaz divus gadus — zvērināta notāra palīga amatā; b) vismaz trīs gadus — tiesneša amatā; c) vismaz piecus gadus — zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei; d) vismaz septiņus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā.
Kā redzams, tad Advokatūras likumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā nav speciāli noteikts, ka stāžu juridiskajā specialitātē sāk skaitīt tikai pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas, kā tas ir likumā Par tiesu varu.
Internetā atrodams Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 27.februāra spriedums lietā NrA420465811 kurā skatīts jautājums par stāžu. Principā no tiesneses domas izriet, ka arī Advokatūras likumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā noteiktais stāžs būtu skaitāms tikai pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas ievērojot, ka minētās profesijas ir tiesu sistēmai piederīgas.
Ievērojot, ka nekur sīkāk skaidrojumu šim neatradu un ir tikai publiski pieejams viens šāds spriedums būtu jauki, ja varētu pārējie izteikt savu viedokli.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.