Tātad 16. septembra JV rakstīju par nepieciesamību kreditoram celt prasību pret mantojuma masu, kas automātiski "pieprasa" aizgādņa iecelšanu tai.
Tad nu pastāstīšu praksē, kā iet ar to aizgādņa iecelšanu. Tātad pirms raksta publicēšanas bijām vērsušies pie diviem notāriem, par aizgādņu iecelšanu mantojuma masai. Iesniegums dažādu iemeslu dēļ nebija nostrādājis. Šodien aizejot pie 3. Rēzeknes notāra ar iesniegumu par aizgādņa iecelšanu man tika paskaidrots, ka aizgādni lēmums par aizgādnības iecelšanu ir atsevišķs iesniegums, kurš notariāli jāapliecina izmaksas aptuveni 30 eiro. Nākošais atklājums, ka lēmums par aizgādnības nodibināšanu atkal ir ap 30 eiro. Par izmaksām viss skaidrs. Ir noteiktas darbības, kurām ir noteikta takse.
Sarunā ar notāru nonācām pie secinājuma, ja gadījums ir "pilnīgi drošs", ka tā būs bezmantinieka manta, tad lūgumu nodibināt aizgādnību, vai ietvert kreditora iesniegumā par mantojuma uzsākšanu un tādejādi samazinot izmaksas.
Nākošais solis, pieņemsim, ka notārs izdod aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam. Akts , cik nopotams tiek nosūtīts Bāriņtiesai izpildei. Paviesojos arī Bāriņtiesā un tur man paskaidroja, ka aizgādņa sagatavošanai arī ir noteikta procedūra- medicīnas pārbaude (narkologs utt), sodāmības pārbaude (tas viss protams maksā).
Lēnām sāk pazust vēlme vispār iesniegt kādu prasību pret mantojuma masu. Vienkāršāk būtu lūgt notāram noteikt 3 mēnešu pieteikšanās termiņu un bezmantinieka mantu vienkārši pēc iespējas ātrāk realizēt, lai tikai ātrāk iegūtu jaunu pakalpojuma apmaksātāju.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.