:))

Anonīmie komentāri, iespējams, ir vārda brīvības institūta neatņemama sastāvdaļa, līdzīgi kā tenkas, intrigas, aizkulišu sarunas un cita veida aprunāšana. Kā konstatēts Neo jeb Poikāna kunga lietā - sabiedrībai ir jāakceptē tā saucamie trauksmes cēlāji, pat ja ar to tiek aizskartas citu personu tiesības, ja vien ir ievērots samērīgums, kas retos gadījumos anonimitāti attaisno un nepadara par gļēvumu, - tieši otrādi, zaudējot anonimitāti tiek pazaudēta sabiedrības informēšanas jeb trauksmes celšanas iespēja. Salīdzinājumam - uzticības telefons nav domāts anonīmu sūdzību iesniegšanai.
Savukārt kāpēc "Cilvēks" vēlējās palikt anonīms , izsakot savu personīgo attieksmi pret Artu, lai paliek uz viņa sirdsapziņas, vēlos vien norādīt, ka manā ieskatā tas izskatās gļēvi un necienīgi.
Cita starp - komentārus Jurista Vārdā rakstīt bez kļūdām ir gandrīz neiespējami, acīmredzamas vietnes pārlūka kļūdas dēļ - pēc katra simbola ievades kursors pārlec uz komentāra beigām, vismaz Explorer pārlūkā.
„Cilvēk”, Jūsu komentārā gramatikas kļūdu arī ir gana, sākot jau ar piekto simbolu, – kurai organizācijai varu par to ziņot?

Nenoliedzot savas neuzmanības kļūdas, tomēr vēršu vērību uz faktu, ka manu tekstu nepārlasīja vairāki darbinieki, darba grupas, 100 deputāti to nepārlasīja, lai balsotu utt.
Vairāk runa ir par principu - nu kā var tik aplamu teikumu (kura otrajā teikuma daļā trūkst teikuma priekšmeta un izteicēja) likumā atstāt?
Šajā ziņā man attieksme ir kā muļķīgajā krievu sakāmvārdā: "Sit, tātad - mīl". Mīlu šo valsti, gribu, lai tajā uzrakstītie likumi ir skaidri, vai vismaz pēc iespējas - gramatiski pareizi uzrakstīti.

Teikuma otrajā daļā netrūkst nedz teikuma priekšmeta, nedz izteicēja; faktiski teikumā ir divas vienlīdzīgas teikuma daļas (ar abām tiek atbildēts uz jautājumu "ko (izsniedz)": "tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei" (viena daļa) un "lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei" (otra daļa). Šīs vienlīdzīgās teikuma daļas katra asevišķi lasāma šādi: "Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei" - viena daļa.
"Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei" (šeit, manuprāt, arī slēpjas šīs tiesību normas aplamība) - otra daļa.
p.s. Šī norma faktiski ir stingra disjunkcija (ar abām tiek atbildēts uz jautājumu "ko (izsniedz)."

Te nu mēs nonākam pie "sāls"
"Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei"
Vai tiešām?
Manuprāt šādu lēmumu jāpieņem vispārējās jurisdikcijas tiesai, kas lemj par izpildu raksta izsniegšanu, nevis šķīrējtiesai. Bet vispārējās jurisdikcijas tiesa pantā nav ne ar pušplēstu vārdu pieminēta...

ja reiz likumā teikts, ka pastāvīgā šķīrējtiesa izsniedz, tad tā arī ir (likumdevēja suverēnā griba, ja kas), un nav te ko filosofēt un pārmest likuma teksta autoram gramatikas nezināšanu (un citiem arī), iespējams, ka tas tā tāpēc, lai atvieglotu rajona (pilsētas) tiesu darbu, rajona (pilsētas) tiesa tika paprasa, un pastāvīgā šķirējtiesa izsniedz, tas varētu domāt, paceļ pastāvīgās šķirējtiesas statusu LR tiesību sistēmā; protams, var jau arī domāt, ka teksts likumam ne tāds, bet tad jau būtu jāvaino gramatikas nezināšanā simtiem cilvēku, bet tā jau nu gan nevar būt, ka likuma izstrādē (pieņemšanā) iesaistītie ļaužu simti nezina gramatiku (neticu).

Kā norisinās šo dokumentu pārsūtīšana, kas, kam un kādā apmērā ir materiāli atbildīgs par šķīrējtiesai uzticēto dokumentu nozaudēšanu?
Kas atlīdzina šķīrējtiesai izdevumus par dokumentu pārsūtīšanu?
Ko darīt, ja šķīrējtiesa ir izbeigusi darbību?
Kādas sekas būs tam, ka tiesai informācija netiks sniegta?
Vai tiesa var izprasīt dokumentus Latvijā reģistrētai pastāvīgai šķīrējtiesai, ja šķīrējtiesas process norisējis ārpus Latvijas robežām, bet nolēmums izpildāms Latvijā?
Cik plaši tulkojam vārdu "informācija" - tā ir informācija vai arī pierādījumi (dokumentu oriģināli vai noraksti, lietišķie pierādījumi). Ko nozīmē "lieta" CPL 535. panta otrās daļas izpratnē?

no citētā normas teksta saprotams, ka pastāvīgā šķīrējtiesa izsniedz lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei (skaidri saprotams).