Prokuratūra šopavasar aizdomās par noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz SIA “Latvijas Projektēšanas sabiedrība” (LPS) nekustamā īpašuma un finanšu līdzekļu izkrāpšanu uzrādīja apsūdzības piecām personām. Starp apsūdzētajiem ir arī zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons un kādreizējais LPS valdes priekšsēdētājs Dzintars Skujiņš. Savukārt oktobra beigās spriedumu ar šiem pašiem notikumiem saistītā civillietā pasludināja Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija. Saskaņā ar tiesas spriedumu, LPS nebūs jāmaksā vairāk kā 481 000 latu vai teju 685 tūkstoši eiro neesoša “aizdevuma”, par spēkā neesošu atzīta arī LPS īpašumam uzliktā hipotēka. Tomēr būtiskākais ir tas, ka lietas izskatīšanas gaitā atklājās shēma, kā ar dažādiem juridiskiem trikiem iespējams šķietami likumīgi pārņemt citam uzņēmumam piederošu vērtīgu mantu.
Lietas aizsākums meklējams vēl ekonomiskās krīzes laikos, kad LPS piederošo vairākus miljonus vērto biroju ēku Rīgā, Skolas ielā 21, savā īpašumā vēlējās pārņemt citas personas. LPS kapitāldaļas tolaik piederēja vairākām arhitektu firmām un a/s “Pilsētprojekts”. “Pilsētprojekta” akcijas dīvainu un apšaubāmu darījumu rezultātā nonāca SIA “Pilsetprojekts Invest” īpašumā, bet akciju sabiedrībai pasludināja maksātnespēju. Rezultātā “Pilsetprojekts Invest” kļuva par LPS mazākuma dalībnieku. Ar 2010.gada 2.septembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu SIA “Pilsetprojekts Invest” panāca balsstiesību liegumu vairākumam LPS kapitāldaļu īpašnieku. Jau nākamajā dienā tas ļāva izdarīt “apvērsumu” LPS pārvaldē. Latvijā labi zināmā advokāta Alda Gobzema vadītajā LPS dalībnieku sapulcē “Pilsetprojekts Invest” nomainīja LPS valdi. Jaunievēlētās valdes priekšsēdētājs Dzintars Skujiņš LPS piederošo vērtīgo biroju ēku nekavējoties ieķīlāja Jaunzēlandē reģistrētam ofšoram “Pegas Consulting Limited”, lai nodrošinātu 700 000 latu aizdevuma saņemšanu. Aizdevuma līgumā tika noteikta aizdevuma procentu likme 6% mēnesī vai 72% gadā. Banku aizdevuma likmes tobrīd nepārsniedza 14% gadā. Aizdevuma līguma slēdzēji neuzskatīja par šķērsli Centra rajona tiesas noteikto aizliegumu pārdot, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt LPS piederošo biroju ēku. Netika ņemts vērā arī LPS statūtos noteiktais, ka tādu darījumu noslēgšana, kuru summa pārsniedz 35 000 latu, ir vienīgi dalībnieku sapulces kompetencē esošs jautājums.
Shēma bija vienkārša – jaunās valdes priekšsēdētājs Dz. Skujiņš LPS vārdā noslēdza neizdevīgu un finansiāli neizpildāmu aizdevuma līgumu, kura nodrošinājums ir vērtīgs nekustamais īpašums. Aizdevuma līgumā iesaistītais Jaunzēlandē reģistrētais ofšors “Pegas Consultintg Limited” tikai pāris nedēļas pirms vērienīgā darījuma interneta vietnē www.busuinessconsult.biz bija izlikts pārdošanā par nieka 1800 ASV dolāriem. Tiesas procesa laikā atklājās, ka “jaunzēlandiešu naudas” izcelsme meklējama tepat Latvijā, un tā nākusi no gan tieši, gan pastarpināti ar LPS jauno valdi saistītiem cilvēkiem. Saskaņā ar bankas konta izrakstiem 2010.gada 6.oktobrī Miķelsonu radinieka Dz.Skujiņa vadītās LPS valdes locekle Margarita Brikmane ieskaitīja Jaunzēlandes ofšora kontā 100 000 Ls, bet “Pilsetprojekts Invest” un “Pegas Consultintg Limited” patiesā labuma guvēja, zvērināta advokāta Mārča Miķelsona tēvs Agnis Miķelsons - 163 tūkstošus latus. Dienu vēlāk 262 525 lati no “Pegas Consultintg Limited” konta aizceļoja uz speciāli atvērtu LPS kontu Rietumu bankā.
Lai legalizētu naudas līdzekļu tālāko kustību bankas kontos, Dz.Skujiņš LPS vārdā noslēdza ar firmu SIA “T-Būvnieks” 1 320 050 latu vērtu būvniecības līgumu par it kā veicamiem LPS biroju ēkas renovācijas darbiem. Saskaņā ar būvniecības līgumu būvniekiem pienācās netipiski liela drošības nauda 50% apjomā – 660 025 latu. “Aizdotos” 260 tūkstošus latus Dz.Skujiņš pārskaitīja šai firmai. Vienlaikus viņš lauza arī LPS iepriekš noslēgtos depozīta līgumus, un uz būvnieku kontu aizceļoja vēl nedaudz vairāk par 90 tūkstošiem latu. Tas, ka līguma slēgšanas laikā “T-Būvnieks” no būvkomersantu reģistra jau bija izslēgts, un tātad nekādus būvdarbus veikt nevarēja, nevienu nemulsināja. Nemulsināja arī fakts, ka SIA “T-Būvnieks” bija nodokļu parāds pret valsti vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā, un šī firma jau ilgstoši neveica aktīvu uzņēmējdarbību.
“T-Būvnieka” kontā nauda ilgi neuzkavējās – minētā firma 200 001,5 latus ātri vien pārskaitīja uz firmas “Pegas Consulting Limited” kontu. Pēc tam, rodoties aizdomām par krāpšanu, „T-Būvnieka” kontu Citadeles bankā nobloķēja.
Civiltiesiskā strīda izskatīšanas laikā atklājās, ka arī “Pegas Consulting Limited” kontā nauda pabija tikai īsu brīdi – piecas dienas pēc “T-Būvnieka” veiktā pārskaitījuma 163 000 latu un 17 000 latu aizceļoja uz Agņa Miķelsona kontu. “Minētie pierādījumi apstiprina faktu, ka aizdevuma daļa Ls 262 525 Civillikuma 1934. panta izpratnē nav nonākusi aizņēmējas īpašumā, aizdevuma daļa ieskaitīta aizņēmējas bankas kontā vien lai radītu naudas nodošanas šķietamību, taču pēc neilga laika šī nauda atgriezta atpakaļ aizdevējam uz dažādu darījumu pamata un pēc tam izsniegta patiesā labuma guvējam M.Miķelsonam, gan personām, kas to pirms aizdevuma slēgšanas ieskaitīja aizdevēja kontā,” teikts tiesas spriedumā. Neilgi pēc iepriekš minētajām finanšu operācijām Rietumu banka slēdza “Pegas Consulting Limited” bankas kontu, liekot saprast, ka šādi klienti nav vēlami.
Tiesas ceļā no LPS tika prasīts atmaksāt arī aizdevuma daļu 219 055 latu apmērā. Lai saņemtu šo summu, tika sacerēts stāsts, kuram tiesa tomēr nenoticēja. No tiesas sprieduma izriet, ka 2010.gada oktobrī Dz. Skujiņš LPS vārdā lūdza “Pegas Consulting Limited” pārskaitīt uz „T-Būvnieks” kontu SEB bankā 219 055 latus, un „T-Būvnieks” savā vēstulē šāda maksājuma saņemšanu arī apstiprināja. Kad tiesas gaitā atklājās, ka „T-Būvnieks” konts SEB bankā šinī laikā jau bija slēgts, un “Pegas Consulting Limited” no sava konta „T-Būvniekam” tādu naudu nekad nav skaitījis, radās versija, ka nauda samaksāta ar vekseli. Tiesa spriedumā norāda, ka “paskaidrojumi par norēķināšanos ar vekseli lietā iesniegti tikai pēc tam, kad lietai tika pievienota AS “SEB banka” informācija par SIA “T-Būvnieks konta slēgšanu (..) un lietā tika iesniegts pieteikums par dokumentu viltojumu.” Tādējādi tiesa secina, ka aizdevums 219 055 latu apmērā faktiski nekad nav ticis izsniegts. Jāpiebilst, ka neilgi pirms firmas “Pegas Consulting Limited” izslēgšanas no Jaunzēlandes uzņēmumu reģistra, tā prasījuma tiesības pret LPS tika cedētas pašmāju SIA “Ventas līcis”, kura civiltiesiskajā strīdā ar LPS uzstājās prasītāja lomā. Lai arī “Ventas līcis” tiesas ceļā pretendēja uz naudas līdzekļu saņemšanu vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, publiski pieejamie SIA “Ventas līcis” gada pārskati liecina, ka šī firma vairākus gadus neveic nekādu saimniecisko darbību un tās bilancē nekādi prasījumi pret LPS nav uzrādīti.
Šie nav vienīgie mēģinājumi iegūt LPS naudu un panākt LPS maksātnespēju. 2010.gada nogalē SIA “Baltic Busines Advice” iesniedza tiesā LPS maksātnespējas pieteikumu. Pamatojums – šis SIA esot nopircis prasījuma tiesības pret LPS no Jaunzēlandē reģistrētas un Panamas pilsoņa Edgaro Medina vadītas firmas “Lanston Trading Ltd”. Jaunzēlandes firma LPS vajadzībām esot atradusi aizdevēju – jau minēto “Pegas Consulting Limited,” un par starpniecību 700 000 latu “aizdevuma” piesaistīšanā tai pienākoties 5% jeb 35 000 latu. Tomēr izrādījās, ka Edgaro Medina paraksts uz starpniecības līguma, rēķina, cesijas līguma un paziņojuma par cesiju ir viltots. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA “Baltic Busines Advice” pieteikumu noraidīja. Savukārt izlīgumā starp “T-Būvnieks” un LPS, kuru apstiprinājusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, SIA “Būvniecības projekti” (iepriekšējais “T-Būvnieks”) ir atzinusi, ka naudas līdzekļu pārskaitījumi vairāku darījumu ietvaros “ir veikti, lai SIA “Latvijas projektēšanas sabiedrība” naudas līdzekļi tālāk prettiesiski tiktu nodoti Jaunzēlandes kompānijai “Pegas Consulting Limited” un tās patiesā labuma guvējam un ar patiesā labuma guvēju saistītām personām.”
Bet atgriezīsimies pie “aizdevuma” līguma. Kā šāds “darījums” vispār bija iespējams? Pavisam vienkārši. Galvenais priekšnoteikums, lai aiz visām lietā iesaistītajām pašmāju un ārvalstu juridiskajām personām stāvētu vienas un tās pašas personas. A/s “Pilsētprojektam” piederošās LPS kapitāldaļas pārņēma SIA “Pilsetprojekts Invest”, kurš piederēja ASV reģistrētajam ofšoram “Menard Port LLC”. Naudu “aizdeva” Jaunzēlandē reģistrētais ofšors “Pegas Consultintg Limited”. “No lietas materiāliem redzams, ka kompānijas “Pegas Consulting Limited” un SIA “Pilsetprojekts Invest” patiesā labuma guvējs ir M.Miķelsons,” teikts tiesas spriedumā. Lai arī Rīgas apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzams, tas jau tagad ir devis būtisku triecienu Latvijā praktizētām reiderisma shēmām, kas vērstas uz komercsabiedrību mantas un naudas līdzekļu sagrābšanu negodīgiem līdzekļiem.
Saistībā ar šo lietu M.Miķelsonam, Dz.Skujiņam un vēl vairākām personām prokuratūra jau cēlusi apsūdzību par svešas mantas un tiesību uz svešu mantu iegūšanu ar viltu un organizētā grupā. Tagad atliek gaidīt, kāds būs galīgais nolēmums kriminālprocesā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.