Kādi ir konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācijas pamatelementi?

Kad runājam par kriminālatbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, parasti ar to saprotam brīvības atņemšanas (cietumsoda) piemērošanu tiem, kuri ir pieķerti vissmagākajā konkurences tiesību pārkāpumā, proti, noslēguši karteļa vienošanos ar saviem konkurentiem. Vismaz dažās jurisdikcijās uzņēmumiem var tikt piemērota kriminālatbildība naudas sodu veidā par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tāpat ir jurisdikcijas, kurās indivīdiem par iesaistīšanos konkurences tiesību pārkāpumos piemēro ar brīvības atņemšanu nesaistītu kriminālsodu.

Tomēr konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācijas diskusijās parasti tiek apspriests cits, pretrunīgāks kriminālatbildības aspekts, salīdzinot ar tiem, kas minēti šajos divos piemēros. Proti, apskatot karteļu kriminalizāciju, tiesību zinātnieki un politikas veidotāji galvenokārt koncentrējas uz to, vai (un, ja jā, tad kādos gadījumos) indivīdiem būtu jāpiemēro cietumsods par viņu pārstāvēto uzņēmumu dalību karteļos.

Dalība kartelī ir konkurenci ierobežojošas vienošanās noslēgšana vai citu pasākumu īstenošana starp konkurentiem nolūkā fiksēt cenas, izdarīt fiktīvus cenu piedāvājumus, noteikt ražošanas ierobežojumus vai sadalīt tirgus. Šādas slēptas vienošanās uzskatāmas par “visaugstāko ļaunumu konkurences tiesību jomā” (supreme evil of antitrust), citējot Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Augstāko tiesu,⁴ un, kā norādījusi bijusī Eiropas konkurences komisāre Nēli Krusa (Neelie Kroes),⁵ tās rada “nāvējošu triecienu veselīgas ekonomiskās darbības pamatam” (a killer blow at the heart of healthy economic activity). To potenciālās negatīvās sekas ietver paaugstinātas cenas patērētājiem, ražošanas apjomu samazināšanos, samazinātu motivāciju veikt inovācijas un “labklājības zudumu” (deadweight loss), kas iestājas tad, kad patērētāji, kuri būtu iegādājušies preces vai pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu, to nedara (jo cena ir palielināta) un līdz ar to viņu pieprasījums paliek neapmierināts. Atšķirībā no citiem tirgus pasākumu vai rīcību veidiem, kā, piemēram, vertikāliem izplatīšanas līgumiem, mūsdienu ekonomiskās domas sekotāju vidū karteļi lielā mērā tiek uzskatīti par gandrīz neattaisnojamiem.