Jebkuras publiskas iestādes gada pārskats ir būtisks instruments, lai veicinātu izpratni par iestādes darbu. Publicējot gada pārskatu, iestāde nodrošina savas darbības caurskatāmību, pati sniedz vērtējumu savam sniegumam un ļauj to darīt jebkuram interesentam. Eiropas Savienības Tiesa (EST), publicējot savu gada pārskatu (Gada ziņojums), ne tikai pilda nerakstītu pienākumu atskaitīties Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un citām iestādēm, bet arī veicina plašāku dialogu par tiesību attīstību.

Gada ziņojuma publicēšana ir obligāts pienākums, kas Līgumos ir noteikts Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un Revīzijas palātai. Arī EST, neraugoties uz to, ka Līgumos šāda pienākuma tai nav, katru gadu gatavo savu Gada ziņojumu.

Pirmais EST Gada ziņojums iznāca 1969. gada janvārī, un tajā bija pārskats par Tiesas darbību 1968. gadā. Tas iznāca tolaik četrās oficiālajās valodās – franču, vācu, nīderlandiešu un itāļu. Gada ziņojums patiesībā bija neliela brošūra – 10 lapas A5 formātā. Laika gaitā tas ir kļuvis biezāks un informatīvi un ilustratīvi bagātīgs.

Šobrīd EST Gada ziņojumam ir piecas daļas: Gada apskats, Tiesas darbības statistika, Vispārējās tiesas darbības statistika, Nozīmīgāko lēmumu izlase un Vadības ziņojums.¹ To ir iespējams lasīt visās oficiālajās ES valodās. Tas ir pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formā.²

Neraugoties uz to, ka latviešu valodā pirmais Gada ziņojums iznāca 2005. gadā un tas bija par 2004. gadu, šī ir pirmā šāda veida publikācija “Jurista Vārdā”, kas veltīta EST Gada ziņojumam. To ir sagatavojusi Eiropas Savienības tiesību asociācija (ESTA) ar mērķi veicināt zināšanas un izpratni Latvijā par ES tiesībām.

Šādā perspektīvā iesākumā žurnālā ir piedāvātas intervijas ar četriem EST locekļiem no Latvijas: Inetu Ziemeli, Lailu Medinu, Ingu Reini un Pēteri Zilgalvi. Savās atbildēs viņi izceļ, viņuprāt, būtiskākos šīs iestādes nolēmumus 2024. gadā, ieskicējot to plašāku kontekstu, kā arī dalās pārdomās par citiem ar EST darbību saistītiem jautājumiem, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu EST darbā, ES tiesību zināšanu veicināšanu Latvijā un Gada ziņojuma nozīmi Latvijas juristiem.

Turpinājumā ir izcelts ar EST darbību saistīts būtisks notikums 2024. gadā – ES tiesu reformas īstenošana, Tiesas prejudiciālā nolēmuma kompetenci precīzi noteiktās tiesību jomās nododot Vispārējai tiesai. Šajā ziņā Vispārējās tiesas kancelejas juriste Inese Kurme savā rakstā ieskicē galvenos institucionālos un darba organizācijas pielāgojumus, kas izriet no šīs kompetences pārdales, un īsumā min arī pārējos šīs reformas jaunievedumus.

Visbeidzot, vairāki ESTA biedri – Esmeralda Balode-Buraka, Ieva Freija-Pekati, Marts Eduards Ivaskis, Jūlija Jerņeva, Lolita Kronberga, Paula Lipe, Žaneta Mikosa, Viktorija Soņeca, Iveta Strazdiņa, Kristīne Zubkāne, kā arī šī izdevuma viesredaktores Ilona Čeiča un Vineta Bei – piedāvā lasītājiem ieskatu nelielā daļā no nozīmīgākajiem 863 Tiesas un 922 Vispārējās tiesas nolēmumiem, kas pieņemti 2024. gadā dažādās ES tiesību jomās.

Šajā ieskatā iesākumā minētas divas lietas, kurās atklāts demokrātijas principa tvērums ES pilsoņu politisko tiesību īstenošanā. Turpinājumā ES pamatbrīvību kontekstā ir izklāstītas lietas par līdzdalības advokātu sabiedrības pamatkapitālā atbilstību kapitāla brīvai apritei, par futbolu reglamentējošo noteikumu ierobežojumiem darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un par dalībvalsts atteikuma atzīt citā dalībvalstī likumīgi iegūtu dzimumidentitātes maiņu radīto šķērsli brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību izmantošanai. Ar iekšējā tirgus regulāciju saistīti jautājumi apskatīti lietās par investīcijām enerģētikas projektos, vārtziņa statusa noteikšanu digitālas platformas pārvaldītājam, vides aizsardzības prasību sasaisti ar sabiedrības veselību, iestādes rīcības brīvību piesardzības principa piemērošanā, kā arī politiska saukļa kā preču zīmes nereģistrēšanu. Tāpat sniegts izklāsts par lietām, kurās vērtēti dažādi aspekti saistībā ar dalībvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi, proti, par vārda brīvības ierobežojumu kā atteikumu atzīt dalībvalsts spriedumu un par savstarpējās uzticēšanās starp dalībvalstīm principa īstenošanu bēgļu izdošanas procedūrās un starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanā. Aprakstītas arī lietas, kurās interpretēta Vispārējā datu aizsardzības regula, apskatīts trauksmes cēlēju aizsardzības pienākums ES civildienestā, konkretizēti valstu prokuroru pienākumi Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izdošanā krimināllietās, analizēti vairāki ES noteikto ierobežojošo pasākumu saistībā ar Krievijas karu Ukrainā tiesiskie aspekti un norādītas ES augstai amatpersonai atlīdzināmo izdevumu robežas. 2024. gada nozīmīgāko lietu ieskats noslēdzas ar divu lietu apskatu ES konkurences tiesību attīstībā, kurā pienesumu kopīgi sniegušas abas ES tiesas. Par dažām no šīm lietām intervijās precizējumus sniegusi arī Tiesas tiesnese I. Ziemele, Tiesas ģenerāladvokāte L. Medina, kā arī Vispārējās tiesas tiesneši I. Reine un P. Zilgalvis.

Ceram, ka “Jurista Vārda” īpašais izdevums par EST Gada ziņojumu kļūs par ikgadēju notikumu ES tiesību popularizēšanā Latvijā un mudinās Latvijas juristus biežāk iesaistīties dialogā par EST judikatūras attīstību! Patīkamu lasīšanu!