Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. aprīļa lēmumā lietā SKA-532/20251 aktualizēts būtisks tiesību jautājums – kādos gadījumos persona var prasīt tiesas priekšsēdētājam atbildi pēc būtības, ja iesniegums attiecas uz tiesas kā iestādes, nevis tiesas spriešanas darbību. Lēmumā risināts ne tikai formāls jautājums par pieteikuma pieņemamību, bet daudz plašāk – tas ir kā robežšķirtne starp tiesu varas neatkarību un valsts pārvaldes principiem, starp tiesu kā neatkarīgu varu un tiesu kā institūciju, pie kuras var vērsties Iesniegumu likuma kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
